Pazudušās vērtības. Baltās puķes diena
Pētot vēsturiskas fotogrāfijas, dažreiz atrodu ne tikai zudušas vietas un lietas, bet arī svētkus un notikumus. Pirms kāda laika uzdūros Eduarda Gaiķa (1881–1961) stikla negatīvam[1] no 1924. gada 18. maija, kas sevī iekapsulējis dienu Rīgā pirms gandrīz simt gadiem. Protams, sākumā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tādēļ vēsturnieks pirmkārt (vismaz es noteikti) atver periodika.lv un sāk meklēt. Tā lēnām un pamazām jautājums apaug ar dažādiem rakstiem un citu fotogrāfu radošo veikumu, kas rezultējas nelielā stāstījumā par to, kas tad ir šī pazudusī vērtība – Baltās puķes diena.
Lai arī Gaiķa fotogrāfijas negatīvs uzreiz neliecina par šo dienu, tas piesaista uzmanību ar diviem starpkaru perioda Chevrolet kravas auto[2], kas noklāti ar baltiem ziediem. Jāatzīst, ka, pirmkārt, par šo negatīvu atcerējos tikai auto dēļ, otrkārt, nepameta sajūta, ka darbiņš nav padarīts, jo nezinu, kādēļ mūsdienās šādu dienu maijā neatzīmējam. Vēl viens aspekts, ko vēlētos atzīmēt no vēsturnieka ikdienas, ir komunikācija ar sava aroda pārstāvjiem, tādēļ raksta tapšanā konsultējos ar CSDD Rīgas Motormuzeja speciālistiem un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētnieku. Fotogrāfiskās vēstures liecības vēsta par dažādām nozaru ikdienas rutīnu sastāvdaļām, ko es kā fotogrāfijas vēstures entuziaste vienkārši nezinu.
Balta puķe jeb margrietiņa ir tuberkulozes apkarošanas simbols visā pasaulē. Pirmo Baltās puķes dienu Rīgā sarīkoja Vidzemes turbekulozes apkarošanas biedrība 1912. gadā. Savukārt Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrība (LTAB) tika dibināta tikai pēc Otrā pasaules kara, 1923. gadā.[3] Tieši šogad ir LTAB simtā gadadiena, un 24. martā tika atzīmēta Vispasaules tuberkulozes diena (World TB Day). Baltās puķes dienu atzīmēja vēl citur pasaulē. 1936. gada Jaunākajās Ziņās Nr. 105[4] nedaudz izklāstīti biedrības sasniegumi 12 darbības gados. Bijušas sanatorijas pieaugušajiem un bērniem Rīgā, Īlē, Ropažos, Ogrē un Ulbrokā. Tāpat arī bijušas vasaras kolonijas: Cēsīs, Jelgavā, Liepājā, Cesvainē, Valmierā un Krāslavā. Bijuši internāti ar tuberkulozi slimu bezdarbnieku bērniem Ogrē un Lielplatonē, kā arī darbojušies bezmaksas aizgādniecības punkti Rīgā, Cēsīs, Jelgavā un Liepājā. 1935. gadā biedrības sanatorijās un kolonijās ārstēti 1399 slimnieki, bet aizgādniecības punktu apmeklējušas 10830 personas. Latvijā Baltās puķes diena tika atzīmēta visā valstī, aicinot ne tikai ziedot naudu pret “tautas lielāko ienaidnieku”[5], bet arī rotāties ar baltu ziedu. Turklāt cilvēki ne vien sprauda baltu ziedu pie krūtīm, bet rotāja telpas, auto, pilsētvidi un līksmi pavadīja šo dienu. Tā 1937. gadā Jelgavas iedzīvotāji lustējušies pils dārzā. Te spilgts citāts: “Lai vairotu ienākumus, Pils dārzā būs plašs sarīkojums. Starp citu Latviešu veco strēlnieku biedrības Jelgavas nodaļas dāmu komiteja tur atvērs Ķemeru krodziņu, kurā visus pacienās Ķemeru Anniņa. Zemgales sieviešu apvienības darbinieces ieradīšoties īstos, neviltotos lauku ratos un atvedīšot veselu kravu tautisku gardumu viesu pacienāšanai. [..] Vakarā pils saliņā būs balle, bet ja laiks būs lietains, – tad Amatu kameras namā. Mūzika Pils dārzā sāks skanēt jau plkst. 10 rītā.”[6] Periodikā atrodamas lielāko Latvijas pilsētu dienas programmas, lekciju saraksti un to autori, koncertu un citu priekšnesumu uzstāšanās laiki un iesaistītās personas, kas ne tikai organizējušas, bet laipni atvēlējušas telpas vai teritorijas. Starp īsākiem vai garākiem rakstiņiem izlasāmi arī sasniegtie rezultāti kā galvaspilsētā, tā arī citās pilsētās. Saziedotās naudas daudzumu krietni ietekmēja laikapstākļi, jo lielākoties visi pasākumi notika ārpus telpām. Piemēram, 1939. gadā tika rīkota arī mantu loterija, kurai “daudzus un vērtīgus vinnestus ziedojuši Rīgas tirdzniecības un rūpniecības uzņēmēji”[7], un visi ienākumi tika nodoti attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu sanatoriju darbību. Kurzemē šajā pašā Baltās puķes dienā ziedojumu vākšanas darbi turpinājās arī pēc 7. maija, kad vāca ne tikai naudu, bet arī produktus, drēbes un citas derīgas lietas.[8] No 1939. gada svētkiem atrodama fotoreprodukcija[9], kur redzams, kā valsts prezidentam Kārlim Ulmanim (1877–1942) par ziedojumu piesprauž balto puķi. Margrietiņas diena reizi gadā Latvijā tika organizēta līdz pat 20. gadsimta vidum, taču politisku apsvērumu dēļ padomju laikā biedrības tika likvidētas. Drīz pēc tam pasaulē saslimstību ar tuberkulozi palīdzēja samazināt penicilīna atklāšana un iegūšana.[10] Ir bijuši mēģinājumi Latvijā, kā arī Vācijā un Amerikā latviešu kopienās atjaunot Baltās puķes dienu, taču jau ar citu mērķi. Tā 1990. gadā tika vākti ziedojumi labdarības un žēlsirdības fondiem tepat Latvijā.[11]
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) glabā liecību no otrā Baltās puķes dienas pasākuma 1913. gada maijā. Pilsētas skata centrālais objekts ir vieni no brauciena dalībnieku baltiem ziediem rotātajiem ratiem, kurus velk neliela auguma zirgs. Mazos ratus vada zēns, tam blakus vienaudzis un ratu aizmugurē meitene baltā tērpā. Pār ratiem izveidota baltu ziedu arka, un arī riteņi ir bagātīgi rotāti ar ziedu virtenēm. Apkārt tam ļaužu masas, kas slēpjas no lietus zem lietussargiem. Komentāros rakstīts, ka tā gada korso piedalījušies kopumā 30 kariešu un automobiļu. Pieļauju, ka tas ir braucamo skaits Rīgas svētkos. Šajā gadījumā mana interese nav vērsta uz pagājušā gadsimta sākuma modi, bet attēls vēl kādam citam pētniekam varētu noderēt laikmeta raksturojumam. Diemžēl fotogrāfijas autors nav zināms, tomēr man gribas izcelt faktu, ka visu uzmanības centrā ir bijis tieši viņš – šīs ainas iemūžinātājs. Tas ir laiks, kad fotogrāfs nevarētu darboties nepamanīts, un fotoaparāts arī nebija plaši sastopama ierīce, ar ko spētu rīkoties jebkurš. LNB ir atrodamas vēl citas pastkartes no šī labdarības pasākuma.
Lai nebūtu visas vizuālās vēstures liecības tikai no Rīgas, te arī attēls ar ziedojumu vācējiem Cēsīs. Precizējot gan jāsaka, ka vācēji ir tikai divi – tie, kuriem pār plecu pārliktas vācēju bundžiņas. Ap roku – balta lente ar krustu[12]. Grozos vajadzētu būt baltiem ziediem, ko izsniedza ziedotājiem, lai spraustu pie krūts. No starpkaru presē izlasītā secināju, ka ziedojumu vācēji darbojās pāros, taču droši vien modeļi bija dažādi. Vācēji varēja būt gan brīvprātīgie, gan vidusskolēni, gan studenti, gan arī skolēni.
Konkrēti par Gaiķa iemūžināto dienu presē atrodama dienas programma, kas šķiet gandrīz bagātīgāka nekā mūsdienās Rīgas apkaimes svētkos. Tuberkulozes apkarošanas biedrība rūpējās par muzikālo pavadījumu dārzos un bulvāros, gādāja arī par atspirdzinājumiem. Starp koncertiem Vērmanes dārzā un bērnu rotaļām Viestura dārzā Dr. Feders nolasīja lekciju par bērnu tuberkulozi. Vakarā koncerti turpinājušies pirmklasīgos restorānos un pulksten 22.00 sākusies balle virsnieku klubā pasākuma dalībniekiem un viesiem.[13] Cēsīs šajā dienā bijis stiprs vējš un lietus, tādēļ naudas vācēji bundžiņās nav varējuši savākt nekādu ievērojamu summu, lai gan kopumā tomēr iegūti 10995 rubļi un 50 kapeikas.[14] Šķiet, ka rīdziniekiem ar laikapstākļiem bija veicies labāk. Tā kā šis tomēr ir fotogrāfijas žurnāls, tad nepietiek ar plikiem tekstiem vien, vajag arī kādu ilustratīvu materiālu un tā analīzi. Sākumā jau pieminēju Gaiķa repotāžas foto ar ielas ainu, taču tas nebūt nav vienīgais šāds interneta dzīlēs atrodamais attēls.[15]
Ja sākotnēji dominēja pajūgu parādes, tad laika gaitā vairāk tika izmantoti mehāniskie spēkrati. Te vesels pulks (iespējams, koris) sakāpis Chevrolet kravas kastē. Fotogrāfijas otra puse informē, ka mirklis iemūžināts 1927. gada maija Baltās puķes dienā. Diemžēl arī šoreiz nav zināms ne autors, ne uzņemšanas vieta. Attēls satur ne tikai informāciju par cilvēku vizuālo izskatu jeb modi un starpkaru posma auto, te redzams arī plakāts, kas aicina ziedot Baltās puķes dienā. Cilvēkiem rokās plakāts ar tuberkulozes apkarošanas biedrības simbolu – dubultkrustu. Tā nu tagad vecajās fotogrāfijās varam pazīt Baltās puķes dienu, jo īsumā ir apskatīti svarīgākie un raksturīgākie ziedošanas dienas elementi.
Lai arī raksts beigās tomēr ir vairāk par notikumu, nevis par fotogrāfijām, man pašai tas bija neliels piedzīvojums. Domāju, ka te vēl ir daudz vietas papildinājumiem un vizuālajiem materiāliem, taču ceru, ka lasītājs guvis ieskatu vienā no bijušajām vērtībām, kas zudusi līdz ar varas maiņām Otrā pasaules kara laikā. Novēlu stipru imunitāti šajā pavasarī!
[1] LKM-2-65798. “Baltās puķes” diena Rīgas ielās. Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs: https://www.nmkk.lv/Items/ItemViewForm.aspx?id=1639209 (skatīts 31.01.2023.)
[2] Paldies atsaucīgajiem Rīgas Motormuzeja speciālistiem par palīdzību auto markas noteikšanā. Izrādās, ka šādi starpkaru auto Latvijā nebija retums un tos varēja iegādāties pie dažādiem auto tirgotājiem.
[3] M. Pozemkovska. Latvijas simtgadei un Arņa Vīksnas piemiņai. Latvijas medicīnas izaugsme no 1918. līdz 1940. gadam: https://site-503033.mozfiles.com/files/503033/Latvijas_medicinas_izaugsme_no_1918__lidz_1940__gadam.pdf (skatīts 31.01.2023.)
[4] Jaunākās Ziņas. – Nr. 105. – 1936. gada 9. maijs. – 8. lpp.
[5] Valdības Vēstnesis. – Nr. 102. – 1939. gada 6. maijs. – 4. lpp.
[6] Ziedosim “Baltas puķes” dienā cīņai ar tuberkulozi. Zemgales Balss. – Nr. 102. – 1937. gada 8. maijs. – 7. lpp.
[7] Turpat.
[8] Baltās puķes diena bijusi ražīga. Kurzemes Vārds. – Nr. 104. – 1939. gada 9. maijs. – 6. lpp.
[9] Prezidents ziedo Baltās puķes dienā. Brīvā Zeme. – Nr. 103. – 1939. gada 8. maijs. – 11. lpp.
[10] Liels paldies Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenajam pētniekam Mārtiņam Vesperim par sarunu.
[11] Berga H. Toreiz, Baltās puķes dienā. Jelgavas Ziņotājs. – Nr. 78. – 1990. gada 19. maijs. – 1. lpp.
[12] Nezinu gan, kādu organizāciju viņi varētu pārstāvēt, taču, tā kā nav zināms attēla uzņemšanas un izgatavošanas gads, tad negribas teikt, ka tas varētu būt Latvijas Sarkanais Krusts, jo tas tika dibināts 1918. gada 20. novembrī.
[13] Aizrādījums. Valdības Vēstnesis. Nr. 110. – 1924. gada 16. maijs. – 2. lpp.
[14] S. Apskats. Policijas Vēstnesis. Nr. 42 – 1924. gada 27. maijs. – 3. lpp.
[15] Ja rodas interese par šo tēmu, tad medicīnas muzeja krātuvē ir atrodami dažādas vizuālās liecības.
