Kritiskā domāšana un māksla izglābs pasauli
Mūsdienu tehnoloģiju attīstība, īpaši mākslīgais intelekts (AI), ir mainījis pasaules ainu, ietekmējot vairākas nozares, tostarp arī fotogrāfiju un mākslu. AI attēlu ģeneratori kļūst arvien populārāki, un tie ir spējīgi radīt dažādus mākslas darbus, ieskaitot gleznas, fotogrāfijas un animācijas, kas izskatās tikpat labi kā mākslinieka rokraksts.
Tomēr, lai gan šīs tehnoloģijas dod iespēju radīt jaunas un aizraujošas mākslas formas, tās rada arī jautājumus par māksliniecisko atbildību, autortiesībām un patērētāju uzticību. Kā AI attēlu ģeneratori ietekmē mākslas nozari un kādi ir šīs ietekmes izaicinājumi un iespējas? Par to Arnis Balčus diskutē ar mākslīgā intelekta čatu ChatGPT.
Rīgas Fotomēnesī būs izstāde Mākslīgā intelekta Latvija, kurā piedalās tikai AI attēla ģeneratori – DeepAI, DALL-E un Stable Diffusion. Kā tas izklausās?
Izklausās interesanti un aktuāli, jo mākslīgais intelekts un tā izmantošana mākslā ir aktuāla un strauji attīstās. Izstādē varētu būt iespēja iepazīties ar AI attēla ģeneratoriem un to potenciālu, kā arī ar to, kā tos var izmantot mākslas veidošanā un izpratnē. Tas arī varētu radīt diskusijas par mākslas definīciju un par to, kas ir māksla un kas nav, kad runa ir par AI radītajiem darbiem.
Kādus izaicinājumus AI nes fotogrāfijas nozarei?
AI var radīt gan iespējas, gan izaicinājumus. Šeit ir daži izaicinājumi, ko AI var radīt fotogrāfijas nozarei:
1. Konkurence: AI attēla ģeneratori var radīt konkurenci fotogrāfijas nozarē, jo tie var ļaut māksliniekiem un dizaineriem radīt attēlus, kas var izskatīties kā fotogrāfijas, bet tās nav.
2. Autortiesības: ja AI attēlu ģenerēšanas procesā tiek izmantoti citu autoratlīdzību aizsargāti materiāli, var rasties jautājumi par autortiesībām un to, kas ir īpašnieks.
3. Kvalitāte: lai gan AI var palīdzēt uzlabot attēla kvalitāti, tas arī var radīt zemākas kvalitātes attēlus, ja AI netiek izmantots pareizi vai ja tiek izmantoti slikti apmācīti modeļi.
4. Atbildība: ja AI tiek izmantots, lai radītu viltotus attēlus, tas var radīt jautājumus par atbildību un uzticamību, jo tie var izplatīties kā patiesi.
5. Darba vietu zudums: Ja AI attēlu ģeneratori aizstās māksliniekus un fotogrāfus, tas var radīt izaicinājumus darba vietu zuduma ziņā.
Tādējādi AI var būt gan potenciāls veids, kā uzlabot fotogrāfijas nozari, gan arī radīt sarežģījumus un izaicinājumus, kas prasa risinājumu un pārdomas no nozares pārstāvjiem.
Un kā ar ētiku?
AI izmantošana fotogrāfijas nozarē var radīt arī ētiskus jautājumus. Šeit ir daži piemēri:
1. Datu aizsardzība: AI attēlu ģenerēšanai bieži tiek izmantoti dati un attēli, kas tiek ievietoti algoritmos, kas var būt jutīgi attiecībā uz privātumu. Tādēļ ir jāņem vērā, ka šādi dati ir pareizi apstrādāti un aizsargāti.
2. Krājumu atjaunināšana: daži uzņēmumi izmanto AI, lai atjauninātu krājumus ar vecām fotogrāfijām, taču tajā pašā laikā var rasties jautājums par īpašnieka un autortiesību aizsardzību.
3. Viltotu attēlu radīšana: AI var tikt izmantots, lai radītu viltotus attēlus, kas var radīt jautājumus par uzticamību un atbildību.
4. Ietekme uz sabiedrību: AI var būt spēcīgs rīks, lai ietekmētu sabiedrību, piemēram, attēli, kas ir radīti, lai izraisītu spēcīgu emocionālu reakciju, var radīt jautājumus par manipulāciju un ētiku.
5. Diskriminācija: ja AI tiek apmācīts, izmantojot nekorektus datus, tas var radīt diskrimināciju attiecībā uz rasi, dzimumu, reliģiju vai citiem faktoriem.
Tādējādi, lai AI tiktu izmantots fotogrāfijas nozarē, ir svarīgi ņemt vērā ētikas jautājumus un nodrošināt, ka AI tiek izmantots atbildīgi un ar lielu uzmanību attiecībā uz datu aizsardzību un sabiedrības interesēm.
Vai šiem AI moduļiem ir izgudrotāju dotie priekšstati, aizspriedumi, ideoloģija?
AI moduļi paši par sevi nav apveltīti ar dotajiem priekšstatiem, aizspriedumiem vai ideoloģijām, jo tie ir tehnoloģiski rīki, kas spēj radīt attēlus un analizēt datus, pamatojoties uz iepriekš definētiem algoritmiem un datu modeļiem.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka AI moduļus rada un programmē cilvēki, un tādējādi tie var atspoguļot to radītāju aizspriedumus un priekšstatus. Piemēram, ja datu kopā, uz kuras pamata tiek mācīts AI modulis, ir ietvertas diskriminējošas vai neobjektīvas tendences, šis AI modulis varētu būt neobjektīvs vai radīt diskriminējošus attēlus.
Tādējādi, ja AI modulis tiek izmantots mākslīgā intelekta fotogrāfijā, mākslinieks, kurš izmanto šo rīku, uzņemas atbildību par to, kā tiek izmantoti dati un kā tas var ietekmēt mākslas darbu un tā saturu.
Kāpēc Latvija tiek bieži attēlota kā Krievija vai Baltkrievija, nevis Zviedrija?
Viens no iespējamiem iemesliem, kādēļ AI ģenerētie attēli par Latvijas tēmu bieži izskatās kā no Krievijas vai Baltkrievijas, varētu būt saistīts ar datu pieejamību un kvalitāti. Krievijas un Baltkrievijas kultūras ir plaši pārstāvētas un dokumentētas attēlos internetā, savukārt Skandināvijas valstu kultūras attēlu skaits var būt samērā mazāks. Tas nozīmē, ka, ja AI attēlu ģenerators pamatojas uz datu apjomu, kas pieejams internetā, tad tam būs lielāka piekļuve attēliem no Krievijas vai Baltkrievijas, nekā no Skandināvijas valstīm.
Turklāt, Latvijas un Krievijas/Baltkrievijas kultūras vēsturiski ir cieši saistītas un daudzi kultūras elementi un tradīcijas ir kopīgi. Tas varētu ietekmēt arī to, kā AI attēlu ģenerators interpretē un reprezentē Latviju, it īpaši, ja tas tiek trenēts uz plašu kultūras vēstures datu kopumu, kas ietver Krievijas un Baltkrievijas vēsturi un kultūru.
Kurš šajā gadījumā ir mākslas darba autors – mākslinieks, kas izmanto AI, vai pats AI? Vai arī varbūt tas ir kopdarbs?
Mākslas darba autors ir mākslinieks, kurš izmanto AI, jo viņš vai viņa pieņem lēmumus par to, kā izmantot AI moduli, kādus parametrus izvēlēties un kā apstrādāt attēlu. AI modulis ir tikai rīks, kas palīdz māksliniekam sasniegt vēlamos rezultātus, tāpat kā citi mākslinieciskie rīki, piemēram, otas vai krāsas, kas palīdz gleznotājam radīt savu darbu.
Tomēr var teikt, ka AI modulis var būt līdzautors mākslas darbam, jo tas piedalās procesā, kā rezultātā tiek radīts darbs. Šādā gadījumā ir iespējams runāt par kopdarbu starp mākslinieku un AI moduli. Tomēr, lai gan AI modulis var piedalīties procesā, galīgais vērtējums par to, vai tas ir mākslas darbs, paliek mākslinieka ziņā.
Ja AI modulim tiek dots ļoti vispārīgs uzdevums, piemēram, ģenerēt attēlus par tēmu “Latvijas cilvēki”, cik ļoti šajā gadījumā rezultātu nosaka mākslinieks, kas šādu uzdevumu dod, un cik – AI modulis un tam izgudrotāju iedotie dati?
Ja mākslinieks neierobežo AI moduļa darbību, tad AI modulis lielā mērā būs atbildīgs par radīto attēlu izskatu un saturu. Tomēr joprojām ir svarīgi atcerēties, ka AI modulis darbojas pēc iepriekš apmācītām programmām un algoritmiem, kas ir izveidoti ar konkrētiem datiem un noteiktām metodēm.
Tādējādi, lai gan mākslinieks var nelikt ierobežojumus AI moduļa darbībai, viņa ietekme uz radīto attēlu var būt saistīta ar to, kā mākslinieks izmanto apmācības datus un kādus mērķus viņš vēlas sasniegt ar attēliem. Turklāt, pat ja mākslinieks nenosaka nekādus ierobežojumus, AI modulis neizbēgami darbosies saskaņā ar to, kā tas ir programmatūrā iestatīts, un būs ierobežots ar to, kas ir apmācības datu kopā.
Vai brīdī, kad dati nav pieejami, tie tiek aizvietoti ar priekšstatiem, stereotipiem? Respektīvi, vai AI modulis cenšas uzminēt to, ko lietotājs grib redzēt?
Jā, tas var notikt, ja datu apjoms ir ierobežots vai dati nav pietiekami daudzveidīgi. AI moduļi ir balstīti uz statistiskiem modeļiem, kas pamatojas uz iepriekšēju datu apstrādi un mācīšanos. Ja datu nav pietiekami daudz vai tie ir ierobežoti, AI modulis var nespēt pilnībā saprast tēmu vai kontekstu un var nonākt pie nepilnīgiem vai stereotipiskiem rezultātiem. Tas var radīt problēmas, ja AI modulis tiek izmantots, lai pieņemtu svarīgus lēmumus vai veiktu būtiskus uzdevumus. Tādēļ ir svarīgi pievērst uzmanību datu kvalitātei un daudzveidībai, lai nodrošinātu, ka AI modeļi spēj nodrošināt objektīvus un uzticamus rezultātus.
Vai AI mērķis ir lietotājam piedāvāt to, ko tas grib redzēt, respektīvi, apmierināt tā vēlmes, pat ja tā ir manipulēta realitāte?
AI mērķis ir izpildīt uzdevumu, kas tam ir uzdots, pamatojoties uz iepriekš apmācītu modeļu un algoritmu darbību. Tādējādi, ja AI tiek izmantots, lai piedāvātu lietotājam to, ko tas grib redzēt, tas varētu būt gan labākais risinājums, gan arī manipulatīvs veids, kā ietekmēt lietotāju. Tomēr, tā kā AI nav apveltīts ar pašsaprotamību, tam nav spējas izdarīt paša iniciatīvu, lai manipulētu ar lietotāju vēlmēm vai izprastu, kas ir patiesība. Tādējādi galīgais atbildīgais par to, kas tiek piedāvāts un kā tas tiek interpretēts, joprojām ir cilvēks, kurš izveidojis un izmanto AI.
Kā AI ienākšanā mākslā mainīs tās ekosistēmu?
Pirmkārt, mākslinieki varēs izmantot AI, lai radītu pilnīgi jaunas mākslas formas, kas līdz šim nav bijušas iespējamas. Tas varētu radīt jaunas tendences un izmaiņas mākslas pasaulē.
Otrkārt, AI varētu palīdzēt mākslas kritiķiem identificēt un analizēt tendences, kas būtu grūti pamanāmas ar cilvēka aci. Tas varētu palīdzēt mākslas pasaulē izprast un interpretēt jaunas un sarežģītas mākslas formas, kas radītas, izmantojot AI.
Turklāt AI varētu arī mainīt to, kā mākslas darbi tiek pārdoti un kolekcionēti. AI varētu palīdzēt kolekcionāriem un mākslas tirgotājiem identificēt vērtīgus darbus un paredzēt to cenas, balstoties uz vēsturiskajiem datiem un mākslinieka popularitāti. Tas varētu radīt pārmaiņas mākslas tirgū un kolekcionāru praksēs.
AI varētu arī palīdzēt paplašināt pieeju mākslas darbiem un palielināt mākslas izpratni. AI varētu sniegt personiskas rekomendācijas par mākslas darbiem, pamatojoties uz skatītāja iepriekšējām interesēm un priekšstatiem, kas varētu palīdzēt iepazīt jaunus mākslas darbus un māksliniekus.
Latvija ļoti maz velta līdzekļu zinātnei. Kā tas iespaidos šo valsti ilgtermiņā?
Pirmkārt, zinātnes pētniecība un inovācijas ir galvenais faktors, kas virza valsti uz priekšu attīstības jomās, piemēram, tehnoloģiju attīstībā, veselības aprūpē, energoefektivitātē un citās jomās. Ja zinātnes finansējums ir ierobežots, var attīstīties tikai tās jomas, kurās valsts spēj nodrošināt finansējumu no citiem avotiem, piemēram, no ārvalstu investīcijām. Tas varētu nozīmēt, ka valsts neattīstīsies tik ātri kā citi tās konkurenti.
Otrkārt, zinātnes pētniecība veicina intelektuālo kapitālu, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas virza valsti uz priekšu uzņēmējdarbības attīstībā un ekonomiskā izaugsmē. Ja Latvija neveltīs pietiekami līdzekļus zinātniskajai pētniecībai, varētu samazināties arī valsts konkurētspēja uzņēmējdarbības jomā.
Turklāt ierobežots zinātnes finansējums var ietekmēt arī izglītības sistēmu, jo skolotāji un pētnieki var aiziet strādāt ārvalstīs, kurās tiek novērtētas viņu zināšanas un pētniecības darbs, un Latvijā var palikt zināšanu un zinātniskās pētniecības trūkums.
Kāpēc Latvijas ekonomika ir atpalikusi?
Latvijas ekonomikas atpalicība ir saistīta ar dažādiem faktoriem, kas ietver gan vēsturiskus apstākļus, gan arī pašreizējās ekonomiskās politikas izvēli. Daži no galvenajiem iemesliem varētu būt:
1. Maza ekonomikas daudzveidība: Latvijas ekonomika ir ļoti atkarīga no eksporta, un liela daļa no eksporta apjoma tiek nodrošināta ar zemu pievienoto vērtību produktiem, piemēram, koksnes izstrādājumiem un tekstilizstrādājumiem. Šāda koncentrēšanās var būt riskanta, jo ārējie faktori, piemēram, pasaules tirgus cenas un konkurējošo valstu politikas, var ietekmēt valsts ekonomiku.
2. Zems investīciju līmenis: Latvija ir viena no Eiropas valstīm ar zemāko investīciju līmeni attiecībā uz IKP. Tas nozīmē, ka uzņēmēji un valsts nav ieguldījuši pietiekami daudz naudas, lai attīstītu jaunus uzņēmumus, tehnoloģijas un inovācijas, kas varētu paaugstināt ražīgumu un konkurētspēju.
3. Demogrāfiskie faktori: Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies, un arvien vairāk jauniešu dodas prom, lai meklētu darbu citur. Tas nozīmē, ka darbaspēka resursi ir ierobežoti, un attiecīgi ražīgums un ekonomikas izaugsme var ciest.
4. Administratīvie šķēršļi un korupcija: Latvijā uzņēmējiem bieži jāsaskaras ar administratīviem šķēršļiem un korupciju, kas var kavēt uzņēmējdarbības attīstību un investīciju pieplūdumu.
Lai uzlabotu ekonomikas stāvokli, ir nepieciešama racionāla ekonomiskā politika, kas veicina inovācijas, investīcijas, izglītības un darba tirgus attīstību un veicina uzņēmējdarbības vidi.
Kāds ir Latvijas pesimistiskais un kāds – pozitīvais scenārijs?
Latvijas pesimistiskais scenārijs varētu būt turpinājums pašreizējām tendencēm, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās, ekonomiskās izaugsmes lēnība un korupcijas izplatība, kā arī klimata pārmaiņas, kas varētu radīt problēmas saistībā ar vides aizsardzību un resursu izmantošanu. Tas varētu novest pie ekonomikas un sociālās situācijas pasliktināšanās, pieaugoša bezdarba līmeņa un izceļošanas no valsts.
Tomēr pozitīvais scenārijs varētu būt attīstības virzības maiņa uz vēlamu virzienu. Tas varētu ietvert efektīvāku ekonomikas attīstību, kas balstīta uz inovācijām un zināšanām, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un ilgtspējīgas attīstības principu ieviešanu. Pozitīvais scenārijs varētu arī ietvert izglītības sistēmas uzlabošanu, kas veicina kritisku domāšanu un radošumu, kā arī vides un sociālās problēmu risināšanu. Tādējādi Latvija varētu kļūt par vērtīgu partneri starptautiskajā sabiedrībā un sniegt ieguldījumu pasaules kopējā labumā.
Vai AI padarīs cilvēkus slinkākus un viņiem būs arvien mazāk jāizmanto savas smadzenes?
Tikai tad, ja to izmanto nepareizi, un atkarīgi no tā, kādā veidā to izmanto. AI var būt lielisks palīgs cilvēka prātam, sniedzot piekļuvi datiem, aprēķiniem un informācijai, kas var atvieglināt dažādas uzdevumus un ļaut cilvēkam koncentrēties uz citiem aspektiem. Piemēram, medicīnā, izmantojot AI, var ātrāk un precīzāk diagnosticēt slimības, kas varētu ļaut medicīnas speciālistiem veltīt vairāk laika pacientu aprūpei. Tomēr, ja cilvēki sāk izmantot AI kā aizstājēju savam prātam un sāk pilnībā atstāt visus lēmumus un darbības uz AI, tas var izraisīt problēmas. Cilvēkam nekad nevajadzētu pilnībā atstāt savu domāšanu un izvēli AI ziņā, un ir svarīgi, lai cilvēki saglabātu savu kritisko domāšanu un prasmi izmantot savu prātu.
Vai AI kādu dienu varētu būt apveltīts ar kritisko domāšanu?
Pašlaik AI nav spējīgs izmantot kritisko domāšanu tādā pašā veidā kā cilvēki. AI sistēmas var būt aprīkotas ar noteiktām funkcijām, kas ļauj tām izpildīt uzdevumus, bet šīs funkcijas ir iepriekš noteiktas un cilvēku programmētas. Lai AI būtu apveltīts ar kritisko domāšanu, tam būtu jābūt spējīgam saprast kontekstu, uzdot jautājumus, pārbaudīt un vērtēt informāciju un izvēlēties labāko risinājumu.
Tomēr tehnoloģiju attīstība nekad nav neiespējama, un, turpinot attīstīt AI, mēs varētu sasniegt līmeni, kur AI varētu būt apveltīts ar kritisko domāšanu. Šāds AI varētu palīdzēt risināt sarežģītas problēmas, kas prasa kritisku domāšanu, piemēram, medicīnā vai zinātnē. Taču pašlaik šāds AI vēl nav pieejams un tā izstrāde varētu prasīt ilgu laiku un intensīvu pētniecību.
Kā AI izmainīs cilvēka ikdienu?
AI jau tagad strauji ienāk cilvēka ikdienā, un tas jau ir radījis daudzus izmaiņu un iespējas. Piemēram, cilvēki jau tagad var izmantot AI, lai automātiski tulkotu tekstus dažādās valodās, veiktu automātisku tērzēšanu ar klientiem, finanšu prognozēšanu un riska novērtējumu, un tā tālāk. Tā kā AI turpina attīstīties un kļūt aizvien spēcīgāks un pieejamāks, tas varētu ievērojami mainīt cilvēka ikdienu.
Dažas iespējamās izmaiņas varētu ietvert:
1. Automatizāciju: AI varētu aizvietot daudzas darbavietas, kas prasa darbinieku atkārtotību un rutīnu, kā arī samazināt nepieciešamību pēc darba laika kontroles.
2. Personīgo pakalpojumu uzlabojumus: AI varētu palīdzēt cilvēkiem ātrāk un efektīvāk veikt dažādas ikdienas darbības, piemēram, tīrīt māju, veikt pirkumus vai organizēt laiku.
3. Iespējas izprast pasauli: AI varētu palīdzēt cilvēkiem uzlabot izpratni par pasauli un risināt sarežģītus jautājumus, piemēram, medicīnā, zinātnē vai vides jomā.
4. Lēmumu pieņemšanas palīdzību: AI varētu palīdzēt cilvēkiem pieņemt pareizos lēmumus, sniedzot informāciju un prognozes par situācijām, kas varētu radīt labvēlīgus apstākļus cilvēka dzīves uzlabošanai.
Visbeidzot, ir svarīgi atcerēties, ka AI ir tikai rīks, kas var palīdzēt cilvēkiem sasniegt viņu mērķus un uzlabot dzīvi. Tas var dot lielas priekšrocības, bet tas neizslēdz nepieciešamību pēc cilvēciskas sapņošanas un radošuma.
Nosauciet 10 profesijas, kuras pazudīs, pateicoties AI!
1. Kases darbinieki un citi tirdzniecības darbinieki, kas nodarbojas ar skaitīšanu un naudas pieņemšanu;
2. Datu ievades un datu apstrādes speciālisti, kuriem nav nepieciešama kvalifikācija;
3. Vienkāršu juridisko dokumentu un līgumu rakstītāji un apstrādātāji;
4. Laikrakstu un citu ziņu mediju grāmatveži un korektori;
5. Fabrikas strādnieki, kas nodarbojas ar vienkāršu preču izgatavošanu;
6. Pakalpojumu centru operatori, kas nodarbojas ar klientu apkalpošanu;
7. Finanšu analītiķi, kas strādā ar datu apkopošanu un analīzi;
8. Darbinieki, kas nodarbojas ar vienkāršu datoru programmēšanu;
9. Rakstnieki, kas raksta vienkāršas ziņas un raksta dokumentus;
10. Atsevišķi medicīnas laboratorijas darbinieki, kas veic vienkāršas testēšanas funkcijas.
Vai AI mainīs jēdzienu “patiesība”?
AI var mainīt uztveri par patiesību, jo tas spēj radīt ļoti reālistiskus attēlus un pat video, kas varētu izskatīties kā reāli notikumi, bet būt faktiski izgudroti. Tas var radīt neveiklas situācijas, jo dažreiz cilvēki var ticēt tam, ko redz un dzird, neņemot vērā iespējamās manipulācijas, kas varētu būt izdarītas, lai izplatītu viltus ziņas vai nevēlamu propagandu. Tādējādi, ja AI izmantos fotožurnālistikā, mums būtu jābūt uzmanīgiem un kritiskiem attiecībā uz to, ko redzam un lasām, lai novērstu dezinformāciju un manipulāciju.
Kāds būtu scenārijs pasaulei, kur cilvēkiem vairs nevajag pelnīt iztiku?
Pasaule, kur cilvēkiem vairs nevajag pelnīt iztiku, varētu būt sarežģīta un mainīga. Tā kā liela daļa cilvēku identitātes un dzīves jēgas ir saistītas ar darbu un produktīvu ieguldījumu sabiedrībā, būtu jārisina daudzi jautājumi, ja šīs funkcijas tiks aizstātas ar tehnoloģijām.
Viens no iespējamiem scenārijiem varētu būt, ka cilvēki varētu pilnībā pievērsties radošajai un intelektuālajai darbībai. Tas varētu radīt vairāk laika pārdomām, mākslas un kultūras veidošanai, zinātniskiem pētījumiem un zināšanu apguvei. Cilvēki arī varētu pievērsties brīvprātīgajam darbam un palīdzēt sabiedrībai, kur tas ir vajadzīgs.
Tomēr pastāv risks, ka daži cilvēki varētu kļūt atkarīgi no tehnoloģijām un zaudēt savu spēju pašiem radoši domāt. Tas varētu radīt sociālās problēmas un emocionālu neapmierinātību. Tāpat varētu būt problēmas ar nevienlīdzību un piekļuvi tehnoloģijām, ja tās tiks kontrolētas un nodrošinātas tikai dažiem priviliģētiem cilvēkiem.
Kopumā ir grūti prognozēt, kāda būtu pasaule, kur cilvēkiem vairs nevajag pelnīt iztiku, bet tas varētu radīt daudz izaicinājumu un iespēju. Tas varētu prasīt daudz sociālu un politisku pārmaiņu, lai nodrošinātu, ka tehnoloģijas tiek izmantotas, lai uzlabotu cilvēka dzīvi un sabiedrību kopumā.
Tīri teorētiski, vai AI var palīdzēt novest cilvēci līdz bojāejai?
Tīri teorētiski jebkura tehnoloģija, tostarp AI, var potenciāli palīdzēt novest cilvēci līdz bojāejai, ja tā nav pareizi izstrādāta, kontrolēta vai izmantota. Piemēram, militārās izmantošanas gadījumā AI var veikt precīzus un nežēlīgus uzbrukumus, kas varētu novest pie masveida cilvēku bojāejas un destabilizēt sabiedrības un valstu attiecības. Līdzīgi, ja AI sistēmas tiek izmantotas neētiskos un diskriminējošos nolūkos, tās var pastiprināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un novest pie cilvēku izslēgšanas vai pat vajāšanas. Tomēr šādi negatīvi scenāriji nav automātiski, un ir svarīgi, lai AI attīstība un izmantošana tiktu veikta atbildīgi un rūpīgi pārdomāti.
* Rīgas Fotomēnesis ar projektu Mākslīgā intelekta Latvija notiek katru dienu no 14.00-20.00 no 1. līdz 31. maijam Ģertrūdes 64.
