/ Arnis Balčus / Intervija

Runā jaunais fotogrāfs – Katrīna Ozoliņa

Katrīna Ozoliņa ir 24 gadus jauna fotogrāfe, kuras sērija Frizētava nupat bija skatāma ISSP Skolas absolventu izstādē Tulkojums netika atrasts. Viņa bija fotografējusi dažādas mikrorajonu frizētavas un sevi pēc to apmeklējuma. Katrīna ieguvusi bakalaura grādu multimediju komunikācijā RSU, kā arī mācījusies Rīgas Tehniskās jaunrades namā 2Annas pie Andreja Granta. Vienlaikus viņa strādā reklāmas nozarē.

Kā tu pievērsies fotogrāfijai?

Pusaudžu gados radās interese, vēlējos fotografēt vidi un draugus. Tad Ebay nopirku savu pirmo filmu kameru Pentax K1000 un ļoti iepatikās viss process. Gan izprast fotogrāfiju caur filmu kameru, gan fiksēt apkārt notiekošo un interesanto.

Kas tevi saista fotogrāfijā?

Mani interesē vide man apkārt, lietas, kas ap mums nemitīgi atkārtojas, situācijas, kas ir mazliet ironiskas. Man patīk meklēt interesanto ikdienišķajā.

Foto – Katrīna Ozoliņa
Foto – Katrīna Ozoliņa
Foto – Katrīna Ozoliņa
Foto – Katrīna Ozoliņa

Kāpēc izvēlējies mācīties ISSP Skolā un ko tev devusi šī pieredze?

Pēc vidusskolas izvēlējos studēt multimediju komunikāciju RSU, kur ir arī pāris kursu par un ap fotogrāfiju. Ar šiem kursiem man nepietika, vēlējos iegūt vēl praktiskas un teorētiskas zināšanas, jo man ļoti patīk mācīties, tāpēc tālāk izvēlējos mācīties ISSP. Vienlaikus arī gāju uz nodarbībām pie Andreja Granta, kur varēja padziļināti iepazīties ar analogo pasauli.

ISSP ir ļoti dažādas un daudzveidīgas nodarbības, tās palīdzēja saprast, kas mani fotogrāfijā interesē vai neinteresē. ISSP pieredze ļāva izkopt savu interešu loku.

Kā tu izdomā, ko fotografēt? Kā top tavi darbi?

Blandos apkārt un skatos. Fotografēju to, kas iekrīt acīs un tajā brīdī saturiski vai estētiski ir ieinteresējis.

Kā radās projekta Frizētava ideja?

Staigājot pa mikrorajoniem, mani vienmēr saistījušas šīs frizētavas, tās tur ir manāmas ik uz stūra un ieņēmušas ļoti daudzu daudzstāvu ēku pirmos stāvus. Skatoties uz tām, es vienmēr domāju, kas uz tām dodas, kā tur izskatās, kā šīs visas frizētavas, par spīti tam, ka to ir tik daudz, joprojām turas un vai šo frizētavu estētika pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies.

Foto – Katrīna Ozoliņa

Vai vari izstāstīt kādu amizantu gadījumu?

Patiesībā visi frizētavu apmeklējumi bija ļoti līdzīgi un mierīgi. Nebija nekādu spilgtu atgadījumu. Visur bija demokrātiskas cenas un krāsainas tapetes uz sienām.

Kādi ir tavi tuvākie radošie plāni?

Tie ir ļoti vispārināti un nav konkrēti. Galvenais, turpināt fotografēt.