Podkāsts: Pēteris Korsaks

Pēteri Korsaku (1937–2024) var uzskatīt par pirmo Latvijas fotogrāfijas vēstures pētnieku. Lai arī pēc izglītības sakarnieks un inženieris, ar fotogrāfiju viņš sācis aizrauties pašmācības ceļā jau bērnībā. Apmeklējis bijušā Rīgas Skolotāju nama fotoklubu Gamma (1970–1980), piedalījies izstādēs un kādu laiku bijis arī šī fotokluba mākslinieciskais vadītājs. 1975. gadā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Pētera Korsaka sarīkoto izstādi var uzskatīt par Latvijas fotogrāfijas vēstures pētniecības aizsākumu.

“Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja telpās var apskatīt izstādi Fotogrāfija Rīgā no 19. gadsimta otrās puses līdz 1940. gadam ar apmēram 350 eksponātiem. Šīs izstādes organizētājs izrādījās mans sarunu biedrs Pēteris Korsaks, pēc profesijas inženieris, republikāniskā foto kluba Gamma biedrs, kurš par spīti pienākumiem ikdienas darbā, rūpēm par dēlu, kas ir viņa aizgādībā, gada laikā kā apsēsts apbraukājis un izstaigājis krustām šķērsām Rīgu, Cēsis, Siguldu, “medījot” retas fotogrāfijas par latviešu fotogrāfijas bagāto vēsturi un tās pamatlicējiem,” 1976. gadā laikrakstā Literatūra un Māksla rakstīja Valentīna Zeile. Tieši Korsaka apsēstība ar pirmskara fotogrāfijas vēsturi ir devusi iespēju mums apzināt līdz tam nezināmo Latvijas fotogrāfijas vēsturi un izcelt nozīmīgas kultūrvēstures liecības. Korsaks ir bijis līdz šim vienīgā almanaha Latvijas fotomāksla: Vēsture un mūsdienas (Liesma, 1985) iniciators un līdzautors, daudzu rakstu autors, pēdējos gados tapušas vairākas viņa grāmatas: Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki (2019), Latgales fotogrāfi laika ritumā 19.–21. gadsimtā (2021), Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda (2022). Bijis Latvijas Fotogrāfijas muzeja vēsturnieks (1990–2008) un izveidojis muzeja pastāvīgo ekspozīciju par Latvijas fotogrāfijas vēsturi. Korsaks pētīja fotogrāfa Mārtiņa Buclera (1866–1944) radošo mantojumu, kā arī rosināja viņa kapa pieminekļa izveidi (1989, tēlniece – Solveiga Vasiļjeva, Siguldas kapi, granīts, bronza), pētījis arī VEF MINOX izgudrotāja Valtera Capa (1905–2003), kino un foto meistaru Mārtiņa Lapiņa (1873–1954), Jāņa Sīļa, kā arī daudzu citu fotogrāfu biogrāfijas. 80. gados kopā ar citiem politiski sabiedriskajiem aktīvistiem rosināja nozīmīgu Latvijas tēlnieku – Kārļa Zāles, Kārļa Jansona, Kārļa Zemdegas – nojaukto pieminekļu atjaunošanu.

Pēc Pētera Korsaka ierosinājuma tapušas divas filmas par fotogrāfijas vēsturi – Putniņa izlidošana (1979, režisors – Aivars Freimanis) un Spoguļa dziļums (1980, režisors, scenārija autors – Aivars Freimanis). Par ieguldījumu Latvijas kultūrā Pēterim Korsakam tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2009), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1991) un Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

Šī intervija tapa nedēļu, pirms Pēteri Korsaku aizsauca mūžībā.