/ Elīna Semane / Blogs

In memoriam. Valts Kleins 31.10.1960.-19.12.2025.

“Lai tevi atzītu par ģēniju, tev ir jāpārspēj mietpilsoņu pasaules priekšstati.” – Valts Kleins

“Skatiens acīs nemelo. Viss pārējais melo. Viss pārējais krāpj. Viss pārējais piedirš. Skaties acīs! Kur mēs iesim? Kur mēs dzersim? Kur mēs mīlēsimies? Kur mēs strīdēsimies? Kur mēs apmainīsimies domām? Kur? Skaties acīs! Tikai tāpēc es esmu fotogrāfs, tāpēc es iemīlējos jēdzienā skatīties acīs,” teica Valts.

Valts Kleins fotogrāfijai pievērsās 80. gados un, starp citu, bija pirmais Latviešu foto mākslinieks, kurš ieguva izglītību tieši fotogrāfijā, absolvējot Ļeņingradas valsts kultūras institūta kino un foto nodaļu. Kopā ar citiem nozīmīgiem latviešu fotogrāfiem, kā Andrejs Grants un Gvido Kajons, Kleins bija daļa no A grupas. Viņš piederēja tai autoru paaudzei, kas 20. gadsimta 80. gados lauza priekšstatus par dokumentālo fotogrāfiju, ieviešot subjektivitāti, personīgu klātbūtni un sociālu nervu. Kopš tā laika Kleins aktīvi darbojies Latvijas fotogrāfijas dzīvē, un bijis arī viens no retajiem, kam izdevies izveidot arī komerciālu foto karjeru. Viņa fotogrāfija nereti bija neērta, tieša un skarba, bet vienmēr godīga un precīza. Kleina radošajā darbībā īpašu vietu ieņēma sociāli jutīgi projekti – darbs ar bērniem, marginalizētām kopienām un cilvēkiem, izgaismojot sociālo perifēriju. Laika gaitā viņa darbs ar mediju transformējās, līdzās analogajai un digitālajai fotogrāfijai, viņš pēdējā laikā pievērsās iphone fotogrāfijai. Daudz fotografēja ainavas, reizēm ar momentfoto kameru uzradās dažādos saviesīgos pasākumos. “Fotogrāfija ir autora dialogs ar nesaprotamo. Viss saprotamais ir monologs pašam ar sevi” – lasāms Valta Facebook profilā. Fotogrāfija bija viņa domāšanas instruments.

Valts Kleins. Foto – Roberts Svižeņecs

Elīna: Tev nav bail no nāves?
Valts: Kā var baidīties no tā, kas tevi ir dzemdējis? Tu baidies no savas mātes? Tava māte dzemdēja tevi. Zini, ko viņa izdarīja?
E: Nu?
V: Viņa izspieda no sevis tevi ārā, lai tu mirtu.
E : Jā.
V: Tu tikko atbildēji uz savu jautājumu. Mana māte mani radīja, lai es mirtu. Pizģec, bļeģ.
E: Tas ir pizģec.
V: Tas ir pizģec, vai ne? Bet līdz tam vajag nonākt. Vajag saprast, ka mietpilsoņu pasaule dzīvo ar ideju, ka tas ir kaut kas tāds, kas atnāks kaut kāda lineāla beigās. Bet viņiem poņas nav, ka lineāls sākās ar nulto centimetru no dzimšanas brīža. Mēs piedzimstam, lai nomirtu.

Valts Kleins. Guntis, 1992. No sērijas, kas tapusi 90. gadu sākumā ar Latvijas bērnu namos, internātos un nepilngadīgo kolonijās dzīvojošu bērnu un pusaudžu portretiem, kuriem pievienoti pašu bērnu rakstīti vēstījumi pasaulei

V: Tu piedalies Matrixā, par kuru Tev poņas nav. Paskaties, tur ir zila sieviete…
E: Šis ir Matrix?
V: Šis ir Matrix.
E: Tad sanāk, ka Tu neesi Matrixā, bet Matrixā esmu tikai es, jo Tu esi galējā stāvoklī?
V: Jā. Tā ir taisnība. Tu piedalies mistērijā. Redzi, kā viņa kasa no nerviem? Viņa ir nervoza. Viņa grib šo visu nihilēt, bet nezin, kur ir poga ON/OFF. Es zinu, kur ir poga ON/OFF. Ja es nospiedīšu pogu OFF, zini, kas notiks? Šeit iestāsies tumsa. Tāpēc, ka es valdu pār šo kino, ko Tu redzi, un Tu piedalies manā filmā. Tu piedalies manā filmā, kas neesi Tu. Saproti?

Valts Kleins. Kristīne, 1992. No sērijas, kas tapusi 90. gadu sākumā ar Latvijas bērnu namos, internātos un nepilngadīgo kolonijās dzīvojošu bērnu un pusaudžu portreti, kuriem pievienoti pašu bērnu rakstīti vēstījumi pasaulei

V: Es esmu gaisma. Es esmu mūžīgs gars. Tas ir tas pats, kas gaisma, kas meklē pieredzi būt cilvēkam. Es esmu šeit, lai uzzinātu, ko nozīmē būt cilvēkam. Mani neinteresē ne kosmoss, ne dievs, ne velns. Mani neinteresē nekas. Mani interesē ļoti šaurs spektrs – ko nozīmē būt cilvēkam? Piemēram, ko nozīmē iepazīties ar Elīnu? Ko nozīmē iemīlēties? Ko nozīmē piedzerties? Ko nozīmē pīpēt zāli?

Valts Kleins palicis atmiņā kā ekspresīvs, impulsīvs un tiešs cilvēks, kurš it visā meklēja jēgu, pat ja tā bija neērta vai pretrunīga. Viņam patika “galējie” stāvokļi, jo bez tiem, kā pats teica, neredzēja īstenību. Pirms pāris gadiem kādā televīzijas sižetā viņš sevi pasludināja par mākslas darbu. Viņš atļāvās būt traks, nepieklājīgs un bezkaunīgs. Turpini maukt debesīs, Valt.