No foto grāmatu plaukta
Turpmāk ik pa laikam pastāstīšu par foto grāmatām, kas nonākušas manās rokās. Mani jo īpaši interesē grāmatas, ko izdevuši paši autori vai arī nelielas izdevniecības. Galu galā foto grāmata nav tikai viens no fotogrāfiju reprezentācijas veidiem, bet arī patstāvīgs mākslas objekts. Ja vēl izdodas grāmatā dabūt autora parakstu, tad tā jau var kļūt par finanšu investīciju (līdzīgi kā ieguldīt mākslas darbos ar cerību, ka to vērtība pieaugs kaut kad nākotnē).
Jaunākais modes kliedziens ir pašizdotas grāmatas uz avīžpapīra. Tas ir lēti, turklāt var ietaupīt arī sūtīšanas izdevumus, jo grāmatas ir vieglas. Ir arī mīnusi – šīs grāmatas ātrāk dzeltē, lapas ir trauslas, attēlos ir mazāk detaļu, tie ir dūmakaini, mazāk dzidri. Tomēr ne vienmēr foto projektu iespiešanai avīzē ir finansiāla motivācija, reizēm avīze visprecīzāk atbilst foto projekta būtībai, piemēram, Roba Hornstras fotostāstu par Khavas Gaisanovas ģimeni Ziemeļkaukāzā avīze padara ticamāku, nepretenciozu, klasiski fotožurnālistisku.
Makss Pinkers (Max Pinckers). The Fourth Wall (Pašizdots, 19×27 cm, 192 lpp, tirāža 1000, eksemplāra cena 35 EUR)
Beļģiešu jaunais talants Indijas ielās un sētās izspēlējis dažādas mizanscēnas ar atsauci un Indijas kino industriju un ziņām medijos. Nezinu, vai šai grāmatai avīžpapīrs ir labākais risinājums. No vienas puses, avīzes „lētums“ to tuvina konceptam par Bolivudas kino industriju kā Indijas treša kalngalu, no otras puses, fotogrāfiju oriģinālkopijas ir tik daiļas, kvalitatīvas un detaļām pilnas, ka avīžu drukā daudz kas no tā pazūd. Visbeidzot, grāmata tomēr ir par biezu – motīvu atkārtošanās kaitē mistērijas sajūtai, kas saurvij šo foto projektu. Tomēr grāmata jau tikpat kā izpirkta – atlika vien foto grāmatu guru Mārtinam Pāram publiski izteikt dažus atzinīgus vārdus, lai no tirāžas nekas daudz pāri nepaliktu. Šur tur cena jau ir 50 EUR. Tā kā grāmata ir iespiesta uz avīzes, kas netiek uzskatīts par arhivāru materiālu, tad visdrīzāk Pinkeram nedraud spāņu fotogrāfes Kristīnes Demidelas liktenis, kuras pagājušā gada grāmatiņa šobrīd izsoļu namos maksā vidēji divus tūkstošus eiro (savulaik grāmata maksāja 29 EUR).
Simona Rota. Ostalgia (Fabulatorio, 19×26 cm, 108 lpp, tirāža 200, 25 EUR)
Šis patiesībā ir arhitektūras projekts, kas atgādina Taschen izdoto grāmatu CCCP. Rumāņu izcelsmes spāņu autore Vīnes Arhitektūras muzeja uzdevumā apceļojusi bijušās Austrumbloka valstis un dokumentējusi padomju impērijas pieminekļus – īpatnējas celtnes un laukumus. Pelēcīgi toņi, rudenīgi laikapstākļi – avīžpapīrs piestāv šim projektam, lai gan vietām kaitina iestarpinātie tendenciozie teksti par it kā šausmīgo dzīvi sociālistiskajā Rumānijā. Grāmatas vāki darināti sietspiedē, stūri apgriezti apaļi – kopumā ļoti gaumīgs dizaina izstrādājums, kas varētu interesēt jebkuru padomju mantojuma pētnieku. Kolekcijā gan diemžēl nav neviena attēla no Latvijas.
Asgers Karlsens (Asger Carlsen). Hester (Morel, 21×28 cm, 48 lpp, tirāža 1000, £35)
Ņujorkā mītošais dāņu mākslinieks kļuva pazīstams ar sēriju Wrong. Šķietami parasti momentuzņēmumi izaicināja skatītāja uztveri ar dažādām nobīdēm no normas – reizēm kādam cilvēkam bija par daudz acu, citam kāju vietā koka krēsls u. tml. Šajā sērijā Karlsens pievērsies aktiem, konstruējot savādas ķermeņa masas no sievietēm un māliem. Tas viss, protams, ir fotošops, un, lai arī pirmajā brīdī tas šķiet banāls joks, šīm estētiskajām kroplībām ir kaut kāds šarms. Grāmata izdota cietos auduma vākos, bet iespiesta Optimal – vienā no modernākajām tipogrāfijām Eiropā, ko izmanto arī Mack.
Džons Reids (Jon Reid). Predominantly Orange (Pašpublicēts, 18×24 cm, 88 lpp, tirāža 350, 59 ASD)
Austrāliešu fotogrāfs izdevis grāmatu par vienkāršu tēmu – fotografēti oranžie konusi, ko izmanto ielu remontdarbu norobežošanā. Uzjautrina un pārsteidz brīži, kad konusi saskatīti viesneiedomājamākās vietās – kokos, uz mašīnām un pieminekļiem. Autors ir padomājis arī par dizainu – lai pati grāmata izskatītos pēc konusa, vāks ir oranžs ar gaismu atstarojošu lenti pa vidu. Tomēr ir arī lažas – atvērumu nav iespējams atvērt pilnībā (iespējams, nav bigotas lapas vai arī 140 gr iekšlapu papīrs tomēr ir drusku par biezu), attēli ir stipri par tumšu (varbūt puskrītotais papīrs par daudz uzsūcis krāsu), kā arī attēlu toņi, rastrs un saturācija pārāk tieši atgādina lētu digitāldruku (pat, ja tas tomēr it ofsets).
Distant Place (poļu fotogrāfu grupa Sputnik, 5 izdevumi kastē, tirāža 1000, 157 ZL)
Šī izdevuma galvenā vērtība ir pats dizains, par ko grupa Sputnik jau saņēmusi ne vienu vien starptautisku balvu. Pieci dažādi fotogrāfi interpretējuši dzīvi pie Vislas upes, rezultātā radot piecus dažādus izdevumus – sākot ar avīzi un beidzot ar pastkartēm. Viss kopā ievietots lielā kartona kastē. Pat nodeva naudas devējiem šeit izspēlēta ļoti asprātīgi – kastē ir aploksne ar sponsora uzrunu. Turpat arī intervijas ar autoriem, pat dzeja. Šis ir viens no iespaidīgākajiem izdevumiem, ko esmu redzējis pēdējā laikā.
