Svaigums no Paris Photo 2013
Kopš 1997. gada Parīzē notiekošais fotogrāfijas gadatirgus Paris Photo tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem notikumiem fotomākslas pasaulē. Tā nav tikai vieta, kur skatīt jaunākās tendences fotomākslas tirdzniecībā, bet arī veidot profesionālos tīklojumos – satikt institūciju pārstāvjus, kuratorus, fotogrāfus un fotogrāfijas cienītājus. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ es uz Paris Photo dodos jau trešo reizi.
Pirmais iespaids – šoreiz nejūt vintage (19. gs un 20. gs sākuma) fotogrāfiju klātbūtni. Laikmetīgā fotogrāfija, fotomontāžas un ķīmiskas attēlu manipulācijas dominē pār klasiku. Arī tādas megazvaigznes kā Sindija Šērmane, Volfgangs Tilmanss vai Nena Goldina, kuras ierasti izstāda vairākas galerijas vienlaikus, šogad var atrast ar lielām grūtībām. Pozitīvi, ka starp 136 galeriju piedāvājumu šoreiz var atrast arī latviešu autoru – Helsinku fotoskolas galerijas TAIK stendā skatāmi Ivetas Vaivodes darbi. Cenas Paris Photo svārstās no tūkstoša līdz pusmiljonam eiro, taču, kā skaidro gadatirgus direktors Žiljēns Fridmans (Julien Frydman), lielākā daļa biznesa norit robežās starp 5000 un 20 000 EUR.
Gadatirgū galerijas nonāk, piedaloties konkursā, pēc tam maksā, sākot no 5000 EUR par stendu. Otrdienā gadatirgu var doties apskatīt banku pārstāvji, trešdienā VIP un prese, bet no ceturtdienas līdz svētdienai tas pieejams arī visiem pārējiem interesentiem. Parasti 2/3 galerijas katru gadu ir vienas un tās pašas, kas ik reizi liek domāt par zināmu tirgus dominanci un līdz ar to arī varas attiecībām fotomāslas biznesā, proti, vienas un tās pašas institūcijas izstāda vienus un tos pašus autorus. Šogad 28 galerijas piedalās pirmo reizi, taču vairums tāpat nāk no lielajiem centriem – Ņujorkas, Londonas vai Parīzes. Tas nozīmē, ka galerijai no perifērijas ir mazas izredzes kādreiz sagaidīt uzaicinājumu piedalīties Paris Photo, pat ja tas nav naudas jautājums. B-klasei ir domāti citi gadatirgi, kas notiek paralēli Paris Photo, šoreiz tādi ir divi – fotofever un Photo Off. Pirmais no tiem bija kā loterija – vienā brīdī varēja uzdurties aizkustinošajiem Evas Stenramas (Eva Stenram) darbiem, bet jau nākamajā – lētam kičam no fotostokiem.
Paris Photo piedalās arī 28 grāmatu izdevēji, kas man šķiet gadatirgus interesantākā sastāvdaļa. Fotogrāmatu pieaugošo nozīmi novērtē arī galerijas, tāpēc fotogrāfu autogrāfu stundas organizē ne tikai izdevēji, bet arī galerijas, tādā veidā pievilinot skatītājus saviem stendiem. Sarunā ar FK amerikāņu fotogrāfs Tods Haido pastāstīja, ka par Paris Photo daudz vairāk viņu interesē grāmatu tirgus OffPrint, un tieši fotogrāmatu skatīšanās un iegādāšanās ir viens no galveniem iemesliem, kāpēc viņu vilina Parīze rudenī. OffPrint notiek jau ceturto reizi un tajā vairāk nekā 100 grāmatu izdevēji piedāvā pašu un fotogrāfu izdotās grāmatas. Lai nopirktu kaut ko jēgpilnu, jārēķinās vismaz ar 30 EUR. Pērkot fotogrāmatu mani interesē ne tikai saturs, bet grāmatas potenciālā vērtība nākotnē. Tā savā īpašumā ieguvu ar autoru autogrāfiem Adama Brumberga un Olivera Čanarina Holy Bible, Rafala Milaha 7 Rooms, Aleksandra Gronska Pastoral – Moscow Suburbs un Mārtina Kolara Field Trip. Visas šīs grāmatas ir izdevušas zināmas izdevniecības tādas kā Mack, Kerher un Contrasto, taču, protams, ar kapitālu var riskēt arī iegādājoties kādu no pašizdokļiem, kas reizēm autoru pašrocīgi sašūti vien dažos eksemplāros.
Kā jau ierasti Parīzē ap šo laiku piedāvā desmitiem fotoizstāžu, sākot ar Andersa Petersena retrospektīvu un beidzot ar Raiena Makginlija (Ryan McGinley) jaunāko projektu Body Loud. Lai to visu apskatītu, Parīzē būtu jāpaliek līdz Ziemassvētkiem.
