Korovins rocks
Apvienība Orbīta izdevusi Romana Korovina grāmatu Rock. Pēc skata – iespaidīga, 272 lpp. bieza, iešūta sarkanos diegos ar atvērto maliņu, izdota 500 eksemplāros. Rock, protams, nav tikai par klintīm, kas skatāmas vienā no sērijām, bet arī par rokmūziku, kas, kā saka autors, ietekmējusi viņa domāšanu, attēlus un tekstus un līdz ar to izsaka mākslinieka būtību. Ne velti grāmatai ir retrospektīvs raksturs, iekļaujot vairākas Korovina sērijas no fotogrāfijām un zīmējumiem. Līdz 160. lappusei varam skatīt ciklu Used Rainbows (Lietotās varavīksnes), kurā visizteiksmīgāk parādās autora rokraksts – sadzīviskas ikdienas ainiņas ar attēlu parakstiem, kuru uzdevums ir raisīt jautras, bieži vien seksuālas konotācijas par ierasto lietu nozīmi un kārtību. Piemēram, paraksts attēlam, kurā redzama no iepakojuma plēves izņemta doktordesa, ir Nude (Akts), bet attēlu, kurā redzam stūri starp griestiem un sienu, sauc Sexy Corner (Seksīgais stūris). Tieši paraksti skatītājā uzjundī asociāciju virkni un liek desā vai istabas stūrī saskatīt cilvēka intīmās zonas. Jo neparedzamāka saspēle starp attēlu un tekstu, jo interesantāk skatītājam.
Pēc 160. lappuses seko vēl četri cikli – Twice (Divreiz), In Rocks (Kalnos), Machine Gun (Ložmetējs) un Road. Trees and Sky (Ceļš. Koki un debesis). Lai arī dažviet fotogrāfijas, jo īpaši diptihi, atgādina Used Rainbows, tehnoloģija šeit lielākoties ir cita – dubultekspozīcija, kas veido sirreālas, bet reizēm pavisam organiskas divu plānu saspēles. Pēc ironijas, jokiem un asprātībām piesātinātas pirmās sadaļas šie cikli šķiet daudz poētiskāki, interpretācijām atvērtāki. Ja pirmā gadījumā Korovins skatītājam uzstiepj asociāciju spēles atrisinājumus, tad otrā skatītājam pašam ir jādarbina iztēle it kā bezjēdzīgu fotogrāfiju priekšā. Sanāk gluži kā spēlē, kur katra jauna sērija ir jauns līmenis skatītāja tēlainajai domāšanai.
Korovina daiļradi raksturo rotaļīgums un eksperimentēšana, taču to pietrūkst grāmatas dizainā. Supervāks aizsedz Latvijā tik stilīgo iesiešanas veidu – atvērto maliņu, kuras sarkanie diegi caurvij grāmatas burtnīcas gluži kā asinsrites sistēma. Tāpat supervāks aizsedz brīnišķīgo vāka zīmējumu – bērnišķīgā manierē veidotu grāmatas nosaukumu. Tam varētu būt šāds skaidrojums – dubultvāks itin labi norāda uz mākslinieka abiem medijiem – fotogrāfiju un zīmējumu, tomēr tieši zīmējums, lai arī autora dēla radīts, daudz labāk par vāka fotogrāfiju simbolizē mākslinieka rokrakstu. Zīmējums gan ottreiz parādās 3. un 4. lappusē, un šeit tas noteikti ir visasprātīgākais dizaina risinājums izdevumā – tas ir nodrukāts no abām pusēm tā, ka izskatās, ka zīmējums spīd lappusei cauri. Grāmatā izmantoti arī divi papīri – nekrītots un krītots. Papīru dažādošana ne pārāk ietekmē pašas fotogrāfijas, bet izteikti nodala abas sadaļas, turklāt pēc 160. lappuses lappušu numerācija atkal sākas no jauna.
Lai arī šī ir viena no dizainiski ambiciozākajām Latvijā pēdējos gados izdotajām foto grāmatām, tā tomēr atgādina klasisku monogrāfiju, kādu ierasti veido fotomeistari pirmsnāves vecumā. Tāpēc nespēju atturēties fantazēt, cik ļoti Korovina grāmata iegūtu, ja tai atņemtu trešdaļu fotogrāfiju (nav par katru cenu jāaudzē apjoms) un katram fotogrāfiju ciklam atrastu savu dizaina risinājumu, lai kas tas būtu – atsevišķas grāmatiņas kastītē, dubultie vai četrkāršie atvērumi, ielikņi, izlocāmi, iešujami vai ielīmējami attēli vai citi radoši un Latvijas grāmatu noformējumā reti izmantoti risinājumi, kas skatītājam vēl trāpīgāk nodotu Korovina uzstādījumu mākslā. Ja runājam mūzikas terminos, tad Korovins ir pankroka pārstāvis, kura repertuāru tagad atskaņo operā. Taču sliktāk tāpēc neskan.
