Pierādījums kā vēstījums
Apmēram 300 mākslinieku 22 dažādās vietās pilsētā, 100 000 apmeklētāju – skaitļi, kas Format padara par lielāko fotofestivālu Lielbritānijā (līdzās Braitonai, Belfāstai, Gērnsijai u. c.). Šī gada festivāla tēma ir evidence jeb pierādījums. Pirmajā brīdī varētu šķist – tēma ir tik plaša, ka zem tās var paslēpt teju jebkāda veida fotogrāfiju, jo viens no medija pamatuzdevumiem ir kalpot par pierādījumu un liecinieku notikumiem, idejām, faktiem. Tomēr pagājušā nedēļā Dērbijā atklātā festivāla vizuālā identitāte norāda, ka tieši un netieši tā konceptuālais uzstādījums ir balstīts visnotaļ ietekmīgā fotoprojektā Evidence, ko amerikāņu mākslinieki Larijs Sultans (Larry Sultan) un Maiks Mendels (Mike Mandel) izveidoja 1977. gadā (viņi pašizdeva grāmatu, kurā bez jebkādiem paskaidrojumiem publicēja dažādu institūciju arhīvu fotogrāfijas). Evidence projekts tiek uzskatīts par tik ietekmīgu, jo aktualizēja virkni tēmu, kas mākslas pasaulē ir svarīgas arī pašlaik – citu autoru darbu izmantošana savos darbos, nenosakāmās atšķirības starp dokumentāliem, inscenētiem un manipulētiem fotoattēliem.
Format fotofestivāls norisinās katru otro gadu. Pērn, tā sauktajā klusajā gadā, Format organizēja tikai vienu izstādi un portfolio skati, kurā es piedalījos kā recenzents. Šogad piedalījos ar projektu Viņpus Zilupei, iespēju izstādīt savus darbus izcīnot konkursa kārtībā. Šādiem festivāliem konkurss ir izdevīgs no finansiālā un mārketinga viedokļa – fotogrāfi maksā dalības maksu, no tām tiek segta daļa festivāla izdevumu, bet konkursa uzsaukums ir lipīga ziņa, kas vairo festivāla atpazīstamību un redzamību medijos un sociālajos tīklos. Taču ambīcijai būt lielam festivālam mēdz būt arī ēnas puses, kas šajā gadījumā izpaudās vēlmē parādīt pārāk lielu daļu iesniegto darbu – no 1000 iesūtītajiem tika izvēlēti 70, kas kopumā veidoja festivāla programmas trešo daļu. Dērbija ir maza pilsēta, kurā ir vien dažas izstādēm pielāgotas vietas, tāpēc lielais vairums dalībnieku darbu tika izlikti kafejnīcās, universitāšu vestibilos, muzeju papildtelpās, neizīrētos veikalos un pat tirgū. Dažiem darbiem šāds konteksts nenāca par labu, piemēram, poļu autores Martas Berensas niansētajai, pasakai līdzīgajai fotosērijai, kas bija izvietota kafejnīcā. Starp festivāla dalībniekiem bija arī liels skaits ISSP absolventu, kā piemēram, Jana Romanova no Krievijas, Johans Ēsterholms (Johan Österholm) no Zviedrijas, Davids Fati (David Fathi) no Francijas. No Latvijas festivālā piedalījās arī Alnis Stakle ar sēriju Aura, kurā viņš dažādos pasaules muzejos un galerijās pārfotografējis fragmentus no citu autoru mākslas darbiem.
Festivāla galvenā izstāde Beyond Evidence gan bija kūrēta. Apmēram 25 autoru darbus izstādei atlasīja festivāla direktore Luīze Klementsa (Louise Clements) un kurators no Šveices Larss Vilumeits (Lars Willumeit). Izstādi ievada Sultana un Mendeles leģendārais projekts, bet pārējos autorus vieno arhīva materiālu un instalāciju izmantošana savu vizuālo pierādījumu veidošanā. Vienīgais izstādes mīnuss ir saspiestība, jo daudzie ar sarežģītiem naratīviem apveltītie darbi būtu prasījuši ap sevi plašāku telpu.
Interesantākās bija Sāras Pikeringas (Sarah Pickering) un poļu fotogrāfu grupas Sputnik izstādes, kas notika Dērbijas muzejā. Pikeringa bija izstādījusi fotogrāfijas, žurnālu izgriezumus, gleznas un objektus par mākslas viltošanas tēmu, bet Sputnik autori bija atlasījuši darbus no dažādiem pašu projektiem uz izveidojuši no tiem jaunu fiktīvu naratīvu par tēmu “mednieks”.
Festivāla galvenais trumpis ir publiskās lekcijas, kas ar paaugstinātu intensitāti norisinājās festivāla atklāšanas nedēļā. Fils Toledano (Phil Toledano) atraktīvi stāstīja par savu jaunāko projektu Kad man bija seši gadi (When I Was Six), kolekcionārs Viljamss Hants (W. M. Hunt) izklaidēja publiku ar attēliem, kurus viņam patīk kolekcionēt (fotogrāfijas, kurās nevar redzēt cilvēku acis, erotiski vīriešu ķermeņi), režisors Maikls Prinss (Michael Prince) iepazīstināja ar savu filmu par britu portretistu Braienu Grifinu (Brian Griffin), abiem pēc filmas daloties pieredzē, Maiks Mendels parādīja astoņas fotogrāfijas, ar kurām būtu gatavs doties uz vientuļas salas, veidojot aizraujošu prezentāciju par laikmetīgās fotogrāfijas vēsturi. Festivāls vēl turpinās, un daudzas lekcijas norisināsies martā un aprīlī, piemēram, Magnum fotogrāfa Marka Pauera (Mark Power) lekcija 9. aprīlī un vienas dienas konference 10. aprīlī.