10 minūtes ar kuratori Ievu Meiluti-Svinkuņieni

Pagājušā gada novembrī Kauņas Fotogrāfijas galerija svinēja gandrīz neticamu notikumu. Par niecīgu budžetu viņu izdotā grāmata Fotogrāfijas dokumentiem (Photographs for Documents) vienā no pasaules prestižākajiem fotogrāmatu konkursiem – Paris Photo/Aperture Photobook prize – ieguva īpašās atzinības titulu. Tas ir viens no veiksmīgajiem galerijas kuratores Ievas Meilutes-Svinkuņienes (Ieva Meilutė-Svinkūnienė) projektiem.

Vēl starp tādiem panākumiem var minēt fotogrāfa Rimalda Vikšraita (Rimaldas Vikšraitis) izstādi Pagurušā ciema vaibsti, kas apceļojusi puspasaules un pagājušā gada nogalē bija skatāma arī Rīgā, Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Turklāt Kauņā katru gadu notiek fotogrāfijas festivāls (Kaunas Photo festival), kurā piedalās gan vietēja, gan starptautiska mēroga talanti. Ieva ir arī FK Portfolio balvas žūrijā un būs sastopama balvas finālistu publiskajās prezentācijās, kas notiks 29. aprīlī The Mill. FK Portfolio balvai jaunie fotogrāfi var pieteikties vēl līdz 19. aprīlim.

Tu esi Kauņas Fotogrāfijas galerijas kuratore, pastāsti nedaudz par pašu iestādi un tās mērķiem?

Kauņas Fotogrāfijas galeriju 1979. gadā izveidoja Lietuvas Fotogrāfu asociācija, tādēļ tajā laikā tās aktivitātes stipri sakrita ar asociācijas pieeju un uzskatiem. Lielas pārmaiņas notika 2009. gadā, kad Gintars Česonis kļuva par asociācijas Kauņas atzara un arī galerijas vadītāju. Kopš tā laika var runāt par jaunu ēru galerijas darbībā – tika uzsākta telpu rekonstrukcija, galerija tika no jauna atvērta 2010. gadā. Ar tām telpām, kas mums ir patlaban, varam lepoties gan Lietuvā, gan ārpus tās. Turklāt galerija atrodas lieliskā vietā, tai ir labs aprīkojums un interesanta programma. Pie mums ir notikušas izstādes ar Endija Vorhola, Martina Pāra, Villija Ronī, Viljama Kleina un citu pazīstamu mākslinieku darbiem.

Tā kā esam bezpeļņas organizācija, varam atļauties rādīt to, ko uzskatām par interesantu un aktuālu. Tas arī ļauj dažādot izstāžu programmu – no ļoti tradicionālas fotogrāfijas līdz konceptuāliem darbiem. Bez izstādēm galerijā notiek arī daudz tikšanos, lekciju, grāmatu prezentāciju, diskusiju ar māksliniekiem un radošo industriju pārstāvjiem. Mūsu mērķis ir attīstīt tādus projektus, kas ir aktuāli gan mums pašiem, gan fotogrāfiem, gan vienkārši mākslas interesentiem.

Kādi ir tavi darba pienākumi?

Mūsu komanda ir maza, bet projektu daudz, tādēļ dabiski, ka lielākoties sanāk darīt ļoti daudz dažādu lietu. Mani galvenie pienākumi gan ir koordinēt un kūrēt izstādes, organizēt publiskas tikšanās un diskusijas. Atbildu arī par mūsu rezidenču programmu.

Fotogrāfijas dokumentiem – projekts, ko attīstījāt kopā ar Vitautu V. Staņoni (Vytautas V. Stanionis), pagājušogad ieguva īpašās atzinības titulu Paris Photo/Aperture Photobook balvas konkursā. Pastāsti par pašu grāmatu un tās veidošanas procesu.

Šis projekts bija tiešām īpašs, un nebaidos teikt, ka šī varētu būt veiksmīgākā grāmata Lietuvas fotogrāfijas vēsturē. Īsumā – 1946. gadā lietuvieši bija spiesti iegūt padomju pases, un šis bija iemesls masīvai valsts iedzīvotāju fotografēšanai. Vitauts Staņonis arī ar to nodarbojās. Lai ietaupītu naudu un līdzekļus, viņš katrā kadrā uzņēma bildi ar diviem blakussēdošiem cilvēkiem, bet vēlāk pārgrieza uzkopētos attēlus uz pusēm individuālai lietošanai.
1987. gadā viņa dēls, arī Vitauts, atrada vienīgo atlikušo filmas rullīti un uzkopēja šos dubultportetus tādus, kādi tie ir, neko negriežot. Dažas fotogrāfijas no šīs sērijas gadiem ir tikušas iekļautas izstādēs Lietuvā un ārzemēs, kā autoru gan norādot tēvu, nevis dēlu, kurš izdomāja šādu attēlu prezentācijas veidu.

Pirmo reizi sērija Fotogrāfijas dokumentiem – visi 40 kadri no tās filmiņas – tika izstādīta Kauņas Fotogrāfijas galerijā 2013. gadā. Lai gan budžets bija ļoti mazs, kataloga vietā izdomājām taisīt grāmatu. Par visu, kas šai izvēlei ir sekojis, esam ārkārtīgi pateicīgi dizainerim Tomasam Mrazauskam (Tomas Mrazauskas), jo viņš jau no paša sākuma zināja, ka šī būs lokāma grāmata, un izveidoja tai vairākas versijas, līdz nonāca līdz gala variantam. Tomass spēja patiesi lieliski savienot grāmatas formu ar saturu, un viņa ideja “aizgāja”.

Tev ir pieredze ar jauniem Latvijas fotogrāfiem. Tu, piemēram, kūrēji Andreja Strokina izstādi Kauņā. Pastāsti, kādi ir tavi iespaidi par laikmetīgo fotogrāfiju Latvijā? Vai ir lielas atšķirības, salīdzinot ar to, kas redzams Lietuvā?

Nevaru teikt, ka ļoti labi pārzinu Latvijas laikmetīgo fotogrāfiju, bet lielākā daļa manu iespaidu ir radušies no izstādēm Lietuvā, kā arī no Kauņas Portfolio skatēm. Zinu Reiņa Hofmaņa darbus, jo viņam bija izstāde Kauņas Fotogrāfijas festivālā. Iepazinos arī ar Arņa Balčus un Aļņa Stakles darbiem, kad tie bija apskatāmi Prospektas galerijā Viļņā. Jā, Andrejam Strokinam bija personālizstāde mūsu galerijā, bet Katrīnas Ķepules fotogrāfijas bija iekļautas starptautiskā izstādē, ko rīkojām pagājušajā gadā. Pirms kāda laika Viļņas Fotogrāfijas galerijā bija redzama Romāna Drica izstāde.

No tā, ko esmu redzējusi, šķiet, ka Latvijas laikmetīgie fotogrāfi ļoti koncentrējas uz telpas un ainavas izpēti. Manuprāt, izstāde Viensētas paaudze: attēls, atmiņa un fikcija Baltijā (Generation of the Place: Image, Memory and Fiction in the Baltics), kas bija redzama arī mūsu galerijā, labi uzrādīja tendences un tematus, kas bieži parādās Latvijas fotogrāfijā.

Domāju, ka laikmetīgā fotogrāfija Latvijā ir daudz vitālāka un dzīvāka starptautiskā kontekstā, salīdzinot ar Lietuvas situāciju. Foto Kvartāls un ISSP ir spēcīgi instrumenti, kas radījuši rezonansi arī ārzemēs.

Tu esi FK Portfolio balvas žūrijā. Ko sagaidi no pasākuma? Kādas īpašības meklē jaunu autoru daiļradē?

Domāju, ka visiem ir līdzīgas cerības, apmeklējot šādus pasākumus, – ieraudzīt kaut ko tiešām interesantu un svaigu, kaut ko, kas pārsteidz. Man vienmēr vissvarīgākais ir tas, kā autors ir spējis atrast ceļu no idejas līdz tās saistošai vizuālai izpausmei.