FK jautā – vai izjūti konkurenci foto nozarē?

FK turpina rubriku, kurā profesionāli Latvijas fotogrāfi stāsta par savu darba ikdienu. Šoreiz jautājām – vai izjūti konkurenci foto nozarē?

Nils Vilnis:
Godīgi sakot – nē. Vienmēr esmu uzskatījis, ka konkurence fotogrāfijā ir relatīva. Manuprāt, ja meklē un atrod savu rokrakstu, tad pie fotogrāfa nāk pēc tā. Konkurence ir tur, kur fotogrāfi viens no otra atšķiras vien ar parakstiem pie/uz bildes.

Ģirts Raģelis:
Darba pietiek. Kādam tiek viens darbs, citam cits. Šķiet, ir tāda veselīga konkurence, kas neļauj atslābt un slinkot. Fotogrāfu ir daudz, un visi kaut ko dara. Katram sava vieta atrodas, ja vien nepieviļ klientu un nesāk haltūrēt.

Gints Ivuškāns:
Konkurence, bez šaubām, ir, jo īpaši uz tik nelielu iedzīvotāju skaitu kā mums ir pat ļoti daudz fotogrāfu. Tāpēc svarīgi saprast savu nišu, atrast patstāvīgus klientus un nezaudēt viņu uzticību.

Andrejs Zavadskis:
Manuprāt, konkurence ir dīvains termins foto nozarē. Drīzāk es to nosauktu par rotēšanu. Klientiem patīk pamainīt fotogrāfus, jo katram ir savs stils un pieeja. Reti kad ilgtermiņā klientam vajag tikai vienu rokrakstu. Tas ir tikai dabīgi, ka klienti maina fotogrāfus, meklējot sevi.

Aiga Rēdmane:
Necenšos būt universālais kareivis un nofotografēt visu iespējamo. Katram fotogrāfam ir savs rokraksts un personība, un tiecos domāt, ka darba pietiks.

Valts Kleins:
Par konkurenci Latvijas apstākļos nav pamata runāt. Vēlēšanās to apspriest būtu mazākā mērā bezatbildīga. Klientu ir tik, cik viņu ir. Kopējais Latvijas fotopasūtījumu grozs variējas nebūtiski no gada uz gadu. Fotogrāfu piedāvātā tehniskā kvalitāte maz atšķiras. Klientu izvēlība un neizlēmība novirza pasūtījumus pie fotogrāfiem, kuri, ilgstoši strādājot, ieguvuši labu reputāciju un tā saucamo zīmolu. Līdz ar to kardinālus satricinājumus un konkurenci tirgus neizjūt. Nepietiek ar to, ka nopērc datoru, fotoekipējumu, pabeidz iesācēja kursus un piesakies fototirgū ar dempinga cenām. Lielos ražotājus, reklāmdevējus un citus sevi cienošus pasūtītājus šādi akrobāti neinteresē.

Edijs Pālens:
Konkurenci neizjūtu, kaut zinu, ka ir ļoti daudz labu fotogrāfu.

Oļegs Zernovs:
Konkurenci nejūtu, bet izjūtu jau tā mikroskopiskā tirgus samazināšanos.

Vladimirs Svetlovs:
Fotogrāfu ir daudz, un būs vēl vairāk, tikai foto skola, kur es pasniedzu, izlaiž 20–30 diplomētus fotogrāfus katru pusgadu. Un ļoti tuvu ir tas brīdis, kad fotogrāfa darbs un fotogrāfija kā attēls neko nemaksās. Jāstrādā un jādomā par citām fotogrāfijas vērtībām, kas kompensēs ražošanas izdevumus.

Andrejs Strokins:
Protams, bet pagaidām darba pietiek visiem.

Reinis Hofmanis:
Manuprāt, fotogrāfu Latvijā ir daudz. Tomēr šķiet, katrs var atrast lauku, kurā darboties, un savu klientu loku.

Māris Ločmelis:
Jā, protams, konkurence pastāv, un pēdējos gados tā ir palielinājusies līdz ar fotogrāfijas plašo pieejamību, bet tas arī ir ļoti labi, jo tas liek mums strādāt labāk un kvalitatīvāk! Galvenais, lai klients to saprot un spēj novērtēt. Es personīgi tik ļoti neizjūtu konkurenci, jo strādāju ar lielākiem projektiem, kas ir sarežģīti un prasa lielu pieredzi un zināšanas, līdz ar to klienti uzticas un viņiem ir svarīgs rezultāts, lai arī dažkārt cenas ir augstākas nekā konkurentiem.

Olga Jakovļeva:
Konkurence, protams, ir , un tā ir diezgan liela. Šobrīd mūsu tirgu ir pat pārāk daudz fotogrāfu, kas pilnīgi neatbilst pieprasījumam šajā jomā.

Kristaps Kalns:
Izjūtu. Nereti gan šķiet, ka tā nav atkarīga tikai no profesionāliem kritērijiem, bet arī no pazīšanās, čomošanās un vienkārši spējas labi saprasties, kas, manuprāt, ir tikai loģiski. Man ļoti patīk veselīga konkurence, kad vienlaikus esmu kopā ar citiem fotogrāfiem un varu salīdzināt, kā kuram veicies. Vai arī salīdzināt, kā es un kāds cits portretējis kādu cilvēku.

Ingus Bajārs:
Jā, izjūtu, bet, manuprāt, konkurence ir normāla jebkuras uzņēmējdarbības sastāvdaļa. Ja paskatās apkārt, tad visās nozarēs ir konkurence starp dažādiem ražotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Drīzāk, tas, ko bieži nākas izjust un kas satrauc, ir jaunāku fotogrāfu gatavība strādāt par velti vai ļoti simbolisku atalgojumu, kas radina klientus nemaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem. Tā rezultātā rodas klientu kopums, kas pieprasa arī pieredzējušu fotogrāfu pakalpojumus bez samaksas vai par dempinga cenām.