Latvijas fotogrāmata: Piemiņas vaiņags Latvijas kritušajiem varoņiem
FK turpina rubriku, kurā iepazīstinām ar interesantākajām pagājušā gadsimtā Latvijā izdotajām fotogrāmatām.
Šoreiz esam izvēlējušies 1926. gadā Brāļu kapu komitejas izdoto Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem. “Grāmata veltīta mūsu kritušiem varoņiem, kuru asinīm izcīnīta valsts neatkarība,” rakstīts ievadā. Ņemot vērā, ka grāmatu izdevusi Brāļu kapu komiteja, ir skaidrs arī tās apakšuzdevums – popularizēt tolaik vēl nepabeigto Brāļu kapu memoriālo ansambli, kas tika veidots pēc tēlnieka Kārļa Zāles projekta. Brāļu kapi ir unikāls veidojums, jo tajā apglabāti visdažādāko režīmu kaujinieki – Pirmā pasaules karā kritušie strēlnieki, Februāra revolūcijas laikā nošautie kareivji, īslaicīgās Latvijas Padomju Republikas (1918–1920) pusē karojušie, Latvijas armijas karavīri, vēlāk arī nacionālie partizāni, Latvijas leģionā un Padomju armijas rindās kritušie.
Grāmatu sastādījis gleznotājs Alberts Prande (1893–1957), kurš 20. gadu vidū bija vairāku žurnālu mākslas nodaļu redaktors, kā arī kaislīgs grāmatu kolekcionārs. Lielākās daļas fotogrāfiju autori ir Jānis Rieksts (1881–1970) un Viļa Rīdzenieka (1884–1962) darbnīca Klio. Rieksts bija piktoriālisma pārstāvis, pazīstams ar izteiksmīgiem tālaika latviešu inteliģences portretiem. Rīdzenieks vislabāk zināms kā autors vienīgajai fotogrāfijai no Latvijas neatkarības pasludināšanas brīža, bet Klio bija viņa fotodarbnīca Rīgā (1915–1935).
Fotogrāfijas sakārtotas pa tēmām – Varoņu dusas vietas veido kapu uzņēmumi dažādās Latvijas vietās un kadri no karavīru apbedīšanām Brāļu kapos 1916. un 1919. gadā, kā arī no piemiņas pasākumiem un gājieniem kapos 20. gadu sākumā. Sadaļā Brāļu kapu, pieminekļu un kapu zīmju uzbūves varam iepazīties ar Brāļu kapu plāniem, maketiem, kā arī attēliem no memoriālā ansambļa celtniecības. Šīs pašas sadaļas beigās iekļautas arī piemiņas vietas Latvijas reģionos – Limbažos, Ložmetēju kalnā, Cēsīs un citviet. Nodaļā Pa agrākām kauju vietām varam aplūkot vēsturiskus fotouzņēmumus ar kara laikā izpostīto Rīgu (no 1919. gada) un kaujas vietu ainavām (Ložmetēju kalnā, Nāves salā u. c.). No karavīru dzīves iepazīstina ar kareivju grupu bildēm galvenokārt no 1919. gada, kad vēl risinājās aktīvas kaujas. Tālāk ir nodaļa Daži momenti no Latvijas valsts nodibināšanas laikiem, ko ievada Viļa Rīdzenieka slavenā fotogrāfija, kurai seko attēli no Ulmaņa Pagaidu valdības gaitām, armijas parādēm un apbalvošanas ceremonijām. Grāmatu noslēdz nodaļas Latvijas armijas pulku karogi un Karš un māksla. Pēdējā no tām atrodams arī teksts, kurā varam lasīt par kara tēmas izpausmēm mākslā un literatūrā, ko noslēdz karam veltīti dzejoļi.
Brāļu kapu memoriālā ansambļa būvdarbi pilnībā tika pabeigti tikai 1936. gadā, tāpēc atšķirībā no daudzām vēlākām grāmatām, kuru centrā ir šīs piemiņas vietas arhitektūra, šeit dominē fotoattēli ar kapu rindām, zārkiem un krustiem. Tas lielā mērā sasaucas ar latviešu kapu kultūru, kas pilna ar mirušo atceres dienām un kapu kopšanas tradīcijām. Kapu fetišizācija ir neparastākais un aizkustinošākais grāmatas aspekts.
