Latvijas fotogrāmata: Slīteres rezervāts
FK turpina rubriku, kurā iepazīstinām ar interesantākajām pagājušā gadsimtā Latvijā izdotajām fotogrāmatām.
70. gadu beigās un 80. gadu sākumā Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība izdeva lielformāta mapes ar fotogrāfijām, kas bija veltītas dažādām tēmām – dabas rezervātiem, aizsargājamiem augiem, jūrmalai u. c. Starp tām arī albums greznos ādas vākos Slīteres rezervāts (1978, 25 fotoreprodukcijas), ko veidojis dabas fotogrāfs un biologs Māris Kundziņš (1936). Iecere veidot šādas mapes autoram radās 1976. gadā, kad viņš sāka strādāt Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības laboratorijā. “Līdz tam tur kāds manīgs vīrs izmantoja fotogrāfijas tehniku biznesam. Tajā laikā nebija dokumentu pavairošanas tehnoloģiju un tipogrāfijas ar visiem uzdevumiem netika galā, bet viņi bija pamanījušies fotogrāfijas cehā tiražēt etiķetes,” atceras Kundziņš. Tomēr etiķešu vietā Kundziņam nācās pievērsties dabas albumu masveida ražošanai. Viņš arī bija lielākās daļas šo albumu autors, tajos parasti bija 21–30 fotogrāfijas. Patiesībā tās ir kontaktkopijas – montāža uz tehniskās filmas no oriģinālā negatīva, teksta un laboratorijas emblēmas Naturfoto. Turpat biedrībā bijis arī iesiešanas cehs, kur veidoja vākus – ādas vai auduma. Sākumā izgatavoja nelielu skaitu albumu, bet vēlāk tos bija iespējams iegādāties pēc pasūtījuma, tāpēc precīza to tirāža nav zināma, taču, kā pieļauj pats autors, tā nepārsniedz tūkstoš eksemplāru. “Albumus pārdeva skolām un citām iestādēm, visi bija apmierināti. No vienas puses, man bija iespēja būt dabā, bet, no otras puses, biju zem spriedzes, ka jāpilda plāns – jābaro kolektīvs un priekšnieki. Taču priekšnieki bija partijas nomenklatūra, kas bija iesēdināta siltās vietās,” stāsta fotogrāfs, kurš pēc dažiem intensīviem darba gadiem biedrību pameta un sāka strādāt žurnālā Veselība.
Slīteres rezervāts ir lielākais un daudzveidīgākais rezervāts Latvijā. Albumā redzami dažādi dabas skati, augu un koku tuvplāni, kā arī dižakmens un ūdenskritums. Strādājot pie Slīteres albuma, Kundziņam jau bija pieredze citā dabas rezervātā – Moricsalā. “Vai jūs kādreiz esat bijis dabas rezervātā? Tie ir pilnīgi džungļi! Pirmajā brīdī liekas, ka tur nav, ko fotografēt,” stāsta Kundziņš, kurš uzskata, ka veiksmīgam rezultātam vajadzīgs laiks un dabas zināšanas. Kundziņu varētu uzskatīt par populārāko dabas fotogrāfu Latvijā, viņam jau tolaik bija iespaidīga publikāciju vēsture – albumi Savvaļas ziedi (1965), Ezeru zemē (1965), Latvijas ezeri (1969), Sēnes (1970) un Latvijas upes (1974). Slīteres rezervāts izceļas ar unikālo noformējumu. Šo objektu, kas atgādina mākslinieka portfolio, tagad varam novērtēt ne vien dabas dokumentācijas, bet arī mākslas kontekstā.
