Kas ir gada fotoizstāde Latvijā?

Šelda Puķīte, mākslas zinātniece un kuratore:
Jāsaka, ka šogad man nav bijusi iespēja redzēt nevienu foto personālizstādi vai grupas izstādi Latvijā, kas man būtu īpaši palikusi atmiņā kā gada notikums. Tajā pašā laikā ir vairāki mākslas projekti, tai skaitā izdevumi, kas ir atstājuši uz mani paliekošu iespaidu un šobrīd manā prātā veido vienotu izstādi vai iztēlotu attēlu galeriju. To vidū ir vairāku jaunās paaudzes mākslinieču darbi un izstādes, piemēram, Līgas Spundes interneta troļļiem un citiem mošķiem veltītā izstāde Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Santas Frances digitālās drukas Čūskas un papildinātāji RIXC ekoloģiski aktuālajā izstādē Zaļš. Atmaskots Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Diānas Tamanes izstāde Pasūtījums ISSP Galerijā un ar tādu pašu nosaukumu veidotā Ievas Balodes instalācija un filma, kas paslaik skatāma Latvijas Laikmetīgā mākslas centra rīkotajā zinātniskās fantastikas izstādē Nenorunātās tikšanās LNMM izstāžu zālē Arsenāls. Diapazons ir ļoti plašs, sākot no intereses par analogo foto un filmas mediju, kuru ne tikai izmanto, bet arī festivāla un darbnīcu formātā popularizē Balode, vienlaicīgi auditoriju iepazīstinot ar izteikti feministisku skatījumu uz dažādiem pagātnes un tagadnes notikumiem. Savukārt Spunde un France savos projektos pievērš uzmanību digitālajai un postinterneta ērai ar visām tās sniegtajām iespējām un blaknēm. Tamane šajā mākslinieku lokā ir kaut kur pa vidu. Viņa turpina veiksmīgi izmantot savu ģimeni un tās stāstus kā izejvielu tēmām, kas viņas mākslas projektos iegūst nepieciešamo vispārinājumu, lai kļūtu aktuālas un interesantas ikvienam no mums. Visas šīs jaunās mākslinieces mani turpina pārsteigt un iedvesmot, liekot ar nepacietību gaidīt nākamo satikšanos ar viņu mākslu.

Solvita Krese, LLMC vadītāja:
Evitas Gozes personālizstāde Sardzē ISSP Galerijā. Mani vienmēr fascinējuši mākslinieku projekti, kuros autori vairāku gadu garumā seko līdzi kādas tēmas attīstībai vai sava stāsta varoņiem. Evitas Gozes izstāde trāpīja manā intereses zonā ne tikai ar šo ilgtermiņa tēmas izvērsumu, bet arī ar prasmīgo robežas nojaukšanu starp dokumentālu un iestudētu situācijas fiksāciju, kā arī aizkustinošu bērnības un jaunības mirkļu tvērumu mūsdienu iniciācijas rituāla kontekstā, kurā patriotisma patoss dod vietu plašam cilvēcisku emociju spaktram.

Reinis Hofmanis, fotogrāfs:
Ivara Grāvleja personālizstāde Outlet un Toma Harjo Aicinājums. Tai skaitā VV Fondation iniciatīva veidot ilgtermiņa sadarbību ar māksliniekiem un finansiāli atbalstīt radošo darbību. Šķiet, Latvijā nebijis precedents.

Elīna Semane, māksliniece:
Ivara Grāvleja organizētie fotogrammu vakari bāros Bolderāja un Čē, kur kopā ar fotogrāfijas studentiem no Čehijas bāra telpas tika pārvērstas darkroomā, kā rezultātā iegūtās fotogrammas tika eksponētas uz asfalta Avotu ielā un Dzirnavu 82 pagalmā. Izstādes gribas izcelt ar to vienkāršību un vienlaikus fotogrāfiju izstādīšanai uz elitāro izstāžu fona netipisko formātu. Bārs kā lokācija ir arī pretimnākošs skatītājam, kas vakara gaitā var kļūt arī par autoru, vienlaikus papildinot fundamentālas zināšanas un izpratni par attēla radīšanas procesu.

Maira Dudareva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja:
Izstāde, kuru vēlos pieminēt, ir Intas Rukas personālizstāde Zem tām pašām debesīm. Autore ir uzticīga melnbaltajai fotogrāfijai, turklāt savus darbus kopē pati. Šī izstāde piesaistīja ar cilvēku portretiem un izstādes varoņu dažādajiem un bagātajiem stāstiem, kas atklāj Latvijas vēsturi caur šiem cilvēku pārdzīvotajiem notikumiem. Intai ir fantastisks talants ar savu sirsnību atvērt cilvēkus un iegūt viņu uzticību, kas atspoguļojas arī viņas fotogrāfijās.

Inga Lāce, kuratore:
Diānas Tamanes personālizstāde Pasūtījums ISSP Galerijā tika atklāta 2018. gada beigās, taču es to apmeklēju 2019. gada pašā sākumā. Man liekas svarīgi, ka Tamanes projekti iziet ārpus fotoizstādes rāmjiem, parādot viņas konceptuālo pieeju mākslas procesam un interesi par sabiedrību, kas bieži vien sākas ar viņas ģimeni un caur to atklāj plašākai sabiedrībai aktuālas tēmas. Projekts Pasūtījums ir ikdienas dzīves kartējums, kas parāda spriedzi un atšķirības starp dažādiem uzskatiem par skaisto, gaumi un bezgaumību, kā arī fotogrāfijas nozīmi mūsu ikdienā.

Inese Baranovska, DMDM vadītāja:
Iepriecina ISSP Galerijas darbība, tas, ka fotogrāfijai ir vēl viena regulāra mājvieta vēl bez Latvijas Fotogrāfijas muzeja. Nevaru izcelt nevienu izstādi kā īpašu notikumu, bet ir regulāra kustība, kas noteikti nākotnē aizvedīs arī līdz virsotnēm. Aizvien pārliecinos par klasisko vērtību nezūdamību. Man šis ir Bauhaus mantojuma gads, kas ir atstājis nozīmīgus nospiedumus ne tikai dizainā, bet arī fotogrāfijā. Latvijā — Intas Rukas personālizstāde Zem tām pašāma debesīm Mūkusalas Mākslas salonā.

Vika Eksta, māksliniece:
Marijas Kapajevas izstāde Sapnis ir brīnišķīgs, bet neskaidrs, kas Rīgas Fotomēneša ietvaros norisinājās Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Mani uzrunāja mākslinieces precizitāte, strādājot ar sarežģīta pagātnes mantojuma izpētes tematiku. Toma Harjo izstāde Patiesībā Pāvilostā. Ļoti patika tas, kā Toms bija turpinājis savu darbu ar sēriju, kopš to pirmo reizi redzēju kim? 2018. gada februārī, un kā viņš strādā, apvienojot dokumentālo un iestudēto fotogrāfiju.

Santa Remere, mākslas kritiķe:
Šogad patiešām daudzas izstādes šķita īpašas gan personību, gan mani interesējošo tēmu ziņā – daudz domāts par ķermeņa simbolisko attēlojumu un sievietes skata punktu. Taču man personīgi svarīga bija kāda varbūt mazāk ievērota izstāde gada sākumā – zviedru fotogrāfes Ninas Korhonenas izstāde Anna – Amerikas vecmāmiņa, kurā apgalvojumi par sievietes ķermeni, tiesībām, politiski vēstījumi it kā bija klātesoši, tomēr tas nebija galvenais. Svarīgāk Korhonenai bija izstāstīt intīmu stāstu par attiecībām ar vecmāmiņu un attiecībām ar sauli, stāstu par laimes iedomātās sasniegšanu, lēni izgaistot brīvības zemē Amerikā, Floridas saulē un piedodot pasaulei visus tās trūkumus. Liktenīgi sanāca par šo laimīgās miršanas sajūtu parunāt ar tuvu cilvēku, kurš izrādīja interesi par izstādi, taču nepaspēja aiziet, jo aizgāja pavisam.

Iveta Gabaliņa, fotogrāfe:
Toma Harjo Aicinājums Pāvilostā. Nezinu, vai tie bija izklātie baltie galdauti zālītē līdzās nepretenciozajai izstāžu telpai vai vienkārši vasaras vieglais vējiņš, tomēr izstāde un atklāšana manī raisīja ļoti patīkamas emocijas. Starp citu, fotogrāfijas arī lieliskas.

Jānis Taurens, filozofs:
Andas Magones fotogrāmata Berlīne. 7 dienas. 2011–2019 instalācijā Piedošana, izstādē Silta, jauka istabiņa, kultūras pilī Ziemeļblāzma. Māksliniece apciemo savu draudzeni Berlīnē laikā, kad viņa izdara abortu. Fotogrāfijas un emocionāli, fiziski sāpīgu intīmu norišu attiecības. Sieviešu draudzība, klātesamība (Dasein, par kuru Heidegers neko nezināja) un “tehniskā reproducējamība”. Atbilde (vēl viena) uz jautājumu, kāpēc mākslas formālā (tehniskā) kvalitāte vairs nav svarīga.

Eva Saukāne, fotogrāfe:
Vienu gada fotoizstādi grūti izcelt, bet kā gada izstādes atklāšana īpaši palikusi atmiņā Annas Maskavas performance, atklājot savu personālizstādi Mørketid Kalnciema kvartāla galerijā. Aktuāla tendence fotogrāfijas medijam pārklāties vai saplūst ar kādu citu mākslas veidu. Anna pārsteidza ar to, kā performances veidā spēj izdzīvot vienu no saviem fotogrāfiju motīviem.

Kārlis Vērpe, filozofs:
Ievas Raudsepas Tā varētu tevi arī aprīt ISSP Galerijā, kas, no malas skatoties, ir grūti klasificējama kā fotoizstāde, jo viens no tās centrālajiem darbiem bija video (otrs – fotogrāmata). Veiksmīgs un lietpratīgs jaunās autores sniegums, uzrādot prasmi strādāt ar atšķirīgiem medijiem, nepazaudējot saikni ar fotomākslai specifiskām tēmām. Vērtējams kā būtisks solis autores profesionālajā izaugsmē.

Aleksejs Muraško, grāmatu dizainers:
Mani ļoti parliecināja un iedvesmoja Marijas Kapajevas izstāde Sapnis ir brīnišķīgs, bet neskaidrs, kura notika Latvijas Fotomuzējā Fotomēneša ietvaros. Ši bija meditatīva pieredze, kad stāsts, foto, video un īpaši vēsturiskie artefakti, kurus autore meklēja un parādīja skatītājiem, saplūda kopā ar tekstila ražošanas skaņām vienā stiprā enerģētiskā straumē. Izcili!