/ Foto Kvartāls / Notikumi

Rīgas Fotogrāfijas biennāli kūrēs Arnis Balčus

2022. gadā Rīgas Fotogrāfijas biennāli (RFB) kūrēs Rīgas Fotomēneša direktors Arnis Balčus, informē RFB pārstāvji.

Pēdējos gados Rīgas Fotomēneša (RFM) ietekme uz RFB saturu un organizācijas darbu ir kļuvusi tik nozīmīga, ka RFM direktora piesaistīšana ir nākamais loģiskais solis RFB attīstībā. Fotogrāfijas biennāles pārstāvji akcentē, ka organizatoriskajos darbos jau veiksmīgi ir tikuši iesaistīti komunikācijas speciālisti, dizaineri, tekstu autori, scenogrāfi, kas sevi iepriekš spilgti pierādījuši Rīgas Fotomēnesī. RFB katru gadu Fotomēnesī noskata arī vietējos jaunos talantus, lai, rūpējoties par to izaugsmes iespējām, pēc tam aicinātu piedalīties arī savos pasākumos, taču par ārkārtīgi svarīgu uzdevumu uzskata izcilākos darbus no Rīgas Fotomēneša parādīt Latvijas skatītājiem divreiz. “Mēs vairs nevaram atļauties gaidīt kārtējo Fotomēnesi un cerēt, ka tas dos mums signālu, ko darīt nākamgad,” stāsta RFB direktore Inga Brūvere. “Šajos apstākļos, kad aiz stūra ir Covid-19, Riboca un Survival Kit, jaunas idejas un stratēģiskas pārmaiņas ir nepieciešamas nekavējoties.”

“Sadarbība ar Rīgas Fotomēnesi jau izveidojusies kopš pašiem pirmsākumiem. Galu galā bez Rīgas Fotomēneša nebūtu Rīgas Fotogrāfijas biennāles,” atzīmē RFB direktore. “Tāpat kā RFM, arī RFB regulāri veidojam izstādes pilsētvidē JCDecaux reklāmas stendos. Pirms trim gadiem, iedvesmojoties no FK Balvas, izveidojām balvu Meklējot jauno fotogrāfijā, dalību tajā padarot pieejamu arī pašiem talantīgākajiem fotoamatieriem no Lietuvas un Igaunijas. 2019. gadā, redzot, ka Rīgas Fotomēnesis nespēj apmierināt fotogrāfu milzīgo pieprasījumu pēc portfolio skates, nežēlojām resursus, lai tādu pašu pasākumu noorganizētu arī RFB ietvaros. Redzot, ka RFM taisa konkursus māksliniekiem, mēs uztaisījām līdzīgu konkursu kuratoriem. Pērn Fotomēnesis pirmo reizi nespēja izveidot kino programmu, jo notika stingrāku Covid-19 ierobežojumu laikā, tāpēc arī šeit mēs steidzāmies palīgā un kino programmu izveidojām RFB ietvaros,” ciešās RFM un RFB attiecības skaidro Brūvere. RFB konsekventi palīdz RFM aizpildīt tukšās telpas vietās, kurās pats nespēj nodrošināt izstādes (LNB, Bolderāja). Pērn RFB iesāka arī jaunu tradīciju – fotobiennāles atklāšanas datumu maksimāli pietuvināt Rīgas Fotomēneša atklāšanai, tādējādi simboliski norādot uz abu pasākumu satuvināšanos. Pastāv cerība, ka 2022. gadā abi pasākumi notiks vienā laikā. “Šobrīd tas virziens izskatās tāds, ka mēs ņemam telpas, bet Fotomēnesis – āru,” abu notikumu fundamentālās atšķirības skaidro RFB direktore.

Arnis Balčus, RFM un RFB dalībnieks Toms Harjo un Inga Brūvere

“Tas man noteikti ir liels izaicinājums, jo nebiju cerējis, ka man vēl kādreiz būs iespēja taisīt izstādes ārpus miskastēm,” jauno pienākumu komentē RFM direktors Arnis Balčus. “Reizē tā ir arī liela atbildība būt par tādu kā virziena rādītāju galvenajam vizuālās mākslas notikumam Latvijā. Man beidzot būs iespēja realizēt idejas, kuras RFM ietvaros nebija iespējams, piemēram, veikt dzīvokļa remontu.” Valsts Kultūrkapitāla fonds jau pirms vairākiem gadiem, kad vizuālās mākslas ekspertu komisiju vadīja Inga Brūvere, izveidoja speciālu mērķprogrammu Rīgas Fotogrāfijas biennāles atbalstam. 2020. gada RFB organizēšanai VKKF kopumā novirzīja 152 000 EUR. “RFB ir izcils notikums, tas ir etalons citiem, kas taisa masu pasākumus – oriģināla programma, inovatīvi mākslinieciskie risinājumi, neapskaužama interese par fotogrāfijas nozares attīstību, nerimstošas rūpes par plašāku skatītāju iesaisti, vērienīga starptautiska sadarbība, kā arī profesionāla vadība, kuras komandā strādāt alkst ikviens sevi cienošs kurators. Kas nav mazsvarīgi, šis ir arī biezākais projekts nozarē,” mērķprogrammu pamato VKKF direktors Edgars Vērpe.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras apcerēšanu un kuratoru pašreprezentāciju. Dibināts pēc Imanta Grosa, Arņa Balčus, Aigas Dzalbes, Ingas Brūveres un Aļņa Stakles iniciatīvas. Biennāles diskurss ietver jautājumus no fotogrāfiskās materialitātes līdz vizuālās mākslas maternitātei starp aizvakardienu, šodienu un vakardienu.

 

Šis ir feļetons.