In memoriam. Uldis Briedis. 23.03.1940.- 16.05.2023.
83 gadu vecumā mūžībā devies izcilais fotogrāfs Uldis Briedis, kurš vairāk nekā 50 gadu garumā savās fotogrāfijās dokumentējis Latvijas cilvēkus un notikumus. Cilvēks ar stipru dzīvotgribu un milzīgu dzīvošanas intensitāti, stingru vērtību sistēmu un fantastisku humora izjūtu. Uldis bija cilvēks, ko nevarēja ielikt rāmī, tāpēc īpaši trāpīgs šķiet pēdējās izstādes nosaukums Brīvam būt (2023), jo būt brīvam bija Ulda būtība.
Profesionāla fotogrāfa gaitas Uldis Briedis sāka 60. gadu vidū, kad viņam piedāvāja strādāt par fotoreportieri Liepājas rajona laikrakstā. No 1966. līdz 1974. gadam viņš strādāja Liepājas rajona laikrakstā Ļeņina Ceļš, bet no 1976. līdz 1979. gadam bija Liepājas pilsētas laikraksta Komunists fotogrāfs. Uldis Briedis bija ilggadējs laikraksta Diena fotogrāfs (1990–2010).
Leģendārs ir Liepājas periods, ko fotogrāfs kopā ar Ēriku Hānbergu aprakstījis 2004. gadā izdotajā grāmatā Vāgūzis: Liepāja 70. un 80. gados. Olafs Gūtmanis grāmatā trāpīgi raksturo Uldi kā fotogrāfu: “Uldis Briedis ir Dieva dots fotogrāfs. Šīs dotības nosaka viņa sirsnīgā un labvēlīgā attieksme pret cilvēkiem, pret savu tautu. Viņš ir dzejnieks vizuālo parādību uztverē.”
Uldis Briedis dzimis Ārlavas pagastā. 1961. gadā absolvējis Valdemārpils vidusskolu un pārcēlies uz dzīvi Liepājā. 1961. gadā strādājis par akmeņkali pie tēlnieka Harija Sprinča. Piecus gadus kopā ar zvejniekiem devies jūrā un 1963. gadā beidzis zvejas kuģu kapteiņu kursus Liepājā. Jūra viņam vienmēr bijusi tuva. Uldis Briedis fotografējis gan zvejniekus, velkot no ūdens tīklus vai laivās ceļot lomu, gan vējā žūstošos, sievu lāpītos tīklus.
Uldis Briedis bija meistarīgs portretists. Viņa veidotie portreti izceļ personības unikalitāti, vai tie būtu mākslas un kultūras pārstāvji, vai kolhoza pirmrindnieki, vai kāds anonīms manifestācijas vai mītiņa dalībnieks.
1975. gadā Uldis Briedis kopā ar Ingvaru Leiti devās velobraucienā Rīga–Vladivostoka. Piedzīvotais apkopots 2017. gadā izdotajā grāmatā Latviešus Sibīrijā meklējot un bija apskatāms izstādē Sibīrijas latvieši (Rīgas Mākslas telpa, 2016).
Uldis Briedis ir aktīvi piedalījies grupu izstādēs un veidojis personālizstādes kopš 70. gadiem. Ir tapušas vairākas nozīmīgas izstādes: Laika mednieks (Latvijas Fotogrāfijas muzejs, 2010), Saules pusē (Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, 2017) u. c. 2010. gadā izdevniecība Neputns laidusi klajā Laimas Slavas sastādītu māksliniekam veltītu grāmatu Laika mednieks, bet Latio izlaida 2017. gada kalendāru ar viņa fotogrāfijām.
Ulda Brieža fotogrāfijas atrodas vairāku Latvijas atmiņu institūciju kolekcijās (Latvijas Nacionālās mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Fotogrāfijas muzejs u. c.). Saņēmis vairākus apbalvojumus fotožurnālistikā – vairākkārt atzīts par labāko preses fotogrāfu (1984, 1988) un ieguvis Latvijas Žurnālistu savienības prēmiju 1988. gadā un balvu Zelta nagla kā izcilākais portretists (1997, 2000) u. c. 2011. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Tāpat fotomākslinieks ir vairāku desmitu grāmatu līdzautors, jaunākā no tām sadarbībā ar Andžilu Remesu Kur dvēsele cēlās spārnos (2022).
Atvadīšanās notiks 23. maijā plkst 15.00 Krematorijas lielajā zālē, apbedīšana Raiņa kapos.
Senākie raksti:
