Santas Frances izstāde Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk ISSP Galerijā

Līdz 7. martam ISSP Galerijā ir skatāma Santas Frances personālizstāde Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk, kas tapusi sadarbībā ar organizāciju Wunder Kombinat. Izstāde veidota kā izdevumā WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023 ietvertās vizuālās esejas izvērsums telpā. Izdevuma atklāšanas pasākums notiks 15. decembrī plkst. 18.00 ISSP Galerijā.

Apspēlējot cilvēka nebeidzamo vēlmi pēc kontroles pār savu likteni, iekšējā miera meklējumiem un izmisīgiem mēģinājumiem izbēgt no eksistenciālām šausmām, māksliniece Santa France ir izveidojusi vizuālu stāstu, kas vēsta par konfliktu starp dažādiem domāšanas veidiem – maģisko un katastrofālo, kā vizuālu un konceptuālu atsauci izmantojot japāņu Ikebana un Kintsugi tehnikas. Ikebana praksē mākslinieks no dažādiem organiskiem materiāliem veido floristikas kompozīcijas, ievērojot noteiktus principus, lai dabu strukturētu sev tīkamā formā. Konkrētu darbību veikšana ar mērķi ietekmēt lietu kārtību un notikumu iznākumu ir saskaņā arī ar maģiskās domāšanas principiem. Pretstatīta tiek katastrofālā domāšana, kas apzīmē stāvokli jeb tendenci, kurā indivīds fokusējas uz potenciāli paša sliktākā scenārija īstenošanos, uztverot to kā reālu, pat ja tas ir absurds un neiespējams. Taču arī sliktākais scenārijs – katastrofa – ne vienmēr nozīmē kaut kā beigas un pilnīgu kontroles zaudēšanu. Cita japāņu mākslas jeb amatniecības prakse – Kintsugi, tiek izmantota saplēstu keramikas trauku labošanā, savācot lauskas un atkal savienojot tās veselā objektā. Trauka saplīšanu un tās rezultātā radušās plaisas uztverot nevis kā ko slēpjamu, bet kā daļu no tā vēstures.

Izstādes nosaukums ir frāze (angliski: I’m in this photo and I don’t like it), kas atsaucas uz vairs neeksistējošu Facebook opciju, kuru izvēloties lietotājs spēja paslēpt citu cilvēku augšupielādētos fotoattēlus.

Santa France ir latviešu digitālā māksliniece, kuras darbība lielākoties ir saistīta ar 3D programmatūras piedāvātajām iespējām un to pielietojumu web kolāžu, video, animētu GIF attēlu un digitālo ilustrāciju veidošanā. Viņas kompozīcijām raksturīgā hiperreālistiski sterilā vide un kontrastējošie organiskie un cilvēka radītie objekti ne tikai atmasko to veidošanā izmantotās programmatūras vizuālās valodas īpatnības, bet arī vēsta par mūsdienu eksistences problēmām – digitālo kultūru, sevis refleksiju, nostalģiju un vientulību, kas saistīta ar dzīvi tiešsaistē.