Podkāsts: Gunārs Binde
Gunārs Binde ir viens no zināmākajiem latviešu fotomāksliniekiem, pērn gada beigās viņam apritēja 90 gadu, bet šoruden Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā plānota retrospekcija, iznāks arī apjomīga monogrāfija. Binde 1957. gadā absolvējis Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumu, kur mācījies par elektriķi. Strādājis par elektriķi Bejā, pēc tam par gaismotāju Valmieras teātrī un Jaunatnes teātrī Rīgā. 1957. gadā sācis fotografēt, veidojis dekorācijas teātra izrādēm, piedalījies dokumentālo filmu veidošanā, kā arī pats veidojis fotofilmas, no kurām pirmā – Hallo, Maskava! (1966) – guva plašu atzinību. Radoši Binde daudz sadarbojies ar scenogrāfu, režisoru un mākslinieku Arnoldu Plaudi. Vislabāk pazīstams ar piktoriāliem melnbaltiem sieviešu aktiem un Latvijas inteliģences portretiem. “Galvenais ir nevis dokumentālisms, bet mākslas tēls,” Binde intervijā žurnālam Liesma saka jau 1967. gadā un visu mūžu bijis uzticīgs pārliecībai, ka fotomākslas pamatā ir forma, kompozīcija, ideja un režija. Viens no viņa pazīstamākajiem darbiem ir Meitene ar krustiņu (1963), kurā attēlots toreiz vēl nepilngadīgās, vēlāk plaši zināmās mākslas zinātnieces Sarmītes Sīles akts. Tas pārauga fotosērijā – Binde fotografēja Sīli ik pēc desmit gadiem līdz pat viņas nāvei 2018. gadā. Otra plaši zināmā fotogrāfija ir teātra režisora Eduarda Smiļģa portrets (1965), kas ilgus gadus rotāja Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, bet tagad skatāms uz Dailes teātra fasādes. Šajā podkāstā esam ciemos pie Gunāra Bindes, kurš stāsta par savu bērnību, fotoklubu Rīga, sievietēm, seksualitāti, nāvi, Plaudi, gaidāmo izstādi, dzīves atziņām un māksliniecisko pārliecību.
