Runā jaunais fotogrāfs: Ulla Lauva
Ulla Lauva apguvusi pasākumu producēšanu, bet jau aptuveni piecus gadus nodarbojas ar fotogrāfiju. Ikdienā veido produktu foto, fotografē portretus, ģimenes, pasākumus. Tehnisko pusi apguvusi kursos, bet nupat arī pabeigusi ISSP Skolas divu gadu mācību programmu Attīstot fotogrāfijas valodu. Noslēguma izstādē Sapņu koordinātas varēja aplūkot Ullas veidoto sēriju TIKAI sieviete.
Pastāsti vairāk par sēriju TIKAI sieviete! Kā radās ideja šim konceptam?
Viss otrais mācību gads ISSP bija laiks pārdomām par to, ko es ar savu gala darbu vēlos pavēstīt. Jau no paša sākuma sapratu, ka man ir svarīgi pievienot darbam kādu sociālu vēstījumu. Man ir svarīga vide sev apkārt, ne tikai fiziskā, materiālā, bet arī sabiedrības labsajūtas līmenī. Manuprāt, šī labsajūta nāk no empātijas citam pret citu, kritiskās domāšanas un izglītības. Lai veicinātu šīs lietas, par tām ir jārunā dažādās formās – ģimenē, darbā, kultūrā, skolā u. c. Māksla ir viens no komunikācijas rīkiem. Ņemot vērā, ka man bija dota šī platforma, es to izmantoju, izvēloties tēmu, kas ir aktuāla ne tikai man, bet kopumā sabiedrībā. To es novēroju sociālajos tīklos un medijos. Pirmais impulss nāca no sociālo tīklu platformas Twitter jeb X, kur ievēroju profilu un tēmturi #sievieteipaveicās. Zem šī tēmtura varēja lasīt cilvēku ierakstus par absurdām situācijām, kad tiek veicināti stereotipi par sievietes lomu sabiedrībā vai pat sieviete tiek pilnībā diskriminēta. Lasot un pētot šo tēmu, statistiku, ievērojot dažādus valsts regulējumus, diskusijas par dzimumu lomu nevienlīdzību, es sapratu – lai cik tik tālu mēs būtu pavirzījušies uz priekšu šajā jautājumā, tāpat problēmu ir daudz. Par to nedrīkst pārstāt runāt, jo klusumā mēs pieņemam situāciju!
Kā mainījušies tavi priekšstati par fotogrāfiju pēc ISSP Skolas absolvēšanas?
Uzsākot mācības, fotogrāfija man bija veids, kā realizēt vēlmi pēc estētiska baudījuma. Šo divu gadu laikā es apguvu pavisam citu skatu uz šo vizuālās mākslas un komunikācijas veidu. Ieraudzīju, cik daudzšķautņaina tā ir un cik dažādiem mērķiem fotogrāfiju var izmantot, cik lielu lomu fotogrāfija spēlē mūsu dzīvē, pat ja to ikdienā nepazināmies. Ar vienas fotogrāfijas palīdzību ir iespējams mainīt pat pasaules uztveri! Skola man sniedza iespēju šo domu ielaist sevī un deva impulsu domāt, ko es ar šīm zināšanām varu iesākt.
Kur tu smelies iedvesmu radošajam darbam?
Viss ir detaļās. Tajās es pamanu skaisto, tās saliekot kopā, es izveidoju stāstu. Mazās lietas veido kopējo bildi, un, tās pamanot, rodas iedvesma. Ir tikai jāmāk ieraudzīt.
Mani iedvesmo arī brīži, kad spēju palaist vaļā kontroli. Ir svarīgi ļauties, bet ne visi to māk. Es nemāku, tāpēc ir ļoti spēcinoši, kad noķeru to sajūtu – jā, es šo nekontrolēju, bet viss notiek un ir fantastiski!
Kas fotogrāfijā ir vislielākais izaicinājums?
Manuprāt, vislielākais izaicinājums fotogrāfijā ir atrast savu rokrakstu, kas atbilst tavai būtībai un neapmaldīties informācijas, citu cilvēku viedokļu pārbagātībā. Ir tik daudz iespēju, tik daudz stāstu, tik daudz faktu, ka reizēm ir grūti saprast, kas esi tu pats un kas ir jau kaut kas cits. Dzirdēt un redzēt, bet spēt novilkt to robežu.
Lai šo savu rokrakstu atrastu, ir daudz jāstrādā ar tehniku un sevi pašu.
Kādas ir tavas domas par jaunāko fotogrāfu paaudzi Latvijā?
Ak, man šķiet, ka apkārt ir tik daudz talantīgu cilvēku! Manuprāt, mūsu valsts tiešām bagāta ar radošiem cilvēkiem. Ja konkrētāk par fotogrāfiem, tad es domāju, ka mēs redzēsim daudz lielus vārdus nākotnē. Tikai es ceru, ka būsim drosmīgāki un paudīsim vairāk “neērtus viedokļus” ar saviem darbiem, radīsim lielāku dažādību un nekautrēsimies būt atšķirīgi cits no cita!
Ko tu ieteiktu cilvēkam, kas izlēmis pievērsties fotogrāfijai?
Mans ieteikums cilvēkam, kas vēlas pievērsties fotogrāfijai, būtu apzināties, ka tas ir darbs un tajā ir jāiegulda laiks un enerģija. Nekas nenotiek pats no sevis. Ir jāmācās, ir jābūt zinātkāram, ir jāuzdod jautājumi, jāapšauba un jāuzklausa. Daļa no radīšanas procesa ir arī izpēte un iedziļināšanās. Ja darbs ir virspusējs un tajā nav ieguldīta enerģija un vēlme nodot vēstījumu, to var just. Manuprāt, nepietiek tikai ar talantu vai veiksmes faktoru. Man šķiet, ka reizēm cilvēki to aizmirst, tāpēc es iesaku apzināties, ka mērķi var sasniegt tikai darot un attīstoties.
Kādi ir tavi radošie plāni nākotnei?
Patlaban, sakarā ar otrā bērna nākšanu pasaulē, man būs neliela pauze radošajos plānos. Bet tas ļaus ar jaunu skatu un dziļu ieelpu atkal ļauties izacinājumiem vēlāk. Tad jau arī redzēsim, kur tie ceļi aizvedīs! Bet fotogrāfija ir un būs mana otrā valoda, kurā izteikt savas pārdomas un, iespējams, norādīt arī uz kādām netaisnībām.
