FK jautā: Kā mākslīgais intelekts ietekmē jūsu fotogrāfiju?
Mākslīgais intelekts (MI) pēdējos gados strauji ienācis dažādās radošajās un profesionālajās nozarēs, tostarp fotogrāfijā, kur tā ietekme izraisa plašas profesionāļu diskusijas. Apkopojām Latvijas fotogrāfu viedokļus par to, kā MI maina viņu ikdienu un darba procesu. No vienas puses, daži fotogrāfi MI uzskata par noderīgu rīku, kas atvieglo pēcapstrādes darbus un optimizē tehniskos uzdevumus, kā arī paver iespējas komerciālajā fotogrāfijā. No otras puses, vairāki fotogrāfi joprojām izvēlas MI nelietot, saglabājot uzticību tradicionālām metodēm.
Personīgi MI vēl neizmantoju ikdienā, un tas manu darbu neietekmē, jo vēlos, lai mākslas pasaulē tas neietekmē manu mūzu. Esmu patestējis vizualizēt kādas skices, bet ātrāk ir izdomāt pašam. Komerciālos nolūkos pielietojums, manuprāt, būs ļoti plašs nākamo divu gadu laikā, kad tas strauji salauzīs robežas, bet pašlaik ir jātur roka uz pulsa un jābauda, kamēr vēl var nodarboties ar ko īstu.
MI palīdz ģenerēt saturu vai tā daļas, kas atvieglo darbu.
Īsti nekā, esmu klasikas piekritēja. Tas, ko es radu, ir mani nomoda sapņi un mana pasaule, tāpēc MI mani nebiedē un neuzskatu to par ienaidnieku manai fotogrāfijai. Esmu diezgan tālu no laikmetīgās fotogrāfijas, tāpēc arī MI rīki man nešķiet pievilcīgi.
Cenšos ar skepsi neskatīties uz jaunām lietām. Mākslīgais intelekts neatņems fotogrāfa darbu, nav pamats uztraukumam. Tieši otrādi, jāmeklē iespējas, kā izmantot, pilnveidot un atvieglot savu darbu. Ikdienā nu jau izmantoju dažādus ar MI saistītus rīkus fotogrāfiju pēcapstrādē, kas būtiski uzlabo darba kvalitāti un veiktspēju.
MI ir bijis noderīgs fotogrāfiju apstrādē, kad nepieciešams izņemt no attēla nevēlamus objektus. Reklāmas fotogrāfijā bieži saņemu foto uzdevumus, kur klients vizuālo piemēru (brief un moodboard) veidojis ar MI.
MI ir pozitīvi ietekmējis manu pēcapstrādes procesu, fotografēšanu nav ietekmējis. Lietoju generative fill Adobe Photoshop aplikācijā, kad jānoņem kompozīcijai traucējoši elementi un lietoju MI programmu Imagine, kas palīdz ietaupīt laiku krāsu apstrādes procesā.
MI ir tikai rīks, kuru var izmantot, var neizmantot. Droši vien ir jomas, kurās šis rīks varētu būt noderīgs (dažādos reklāmas darbos, piemēram). Mana joma ir preses fotogrāfija, kur neredzu iespēju to izmantot. Dokumentāla fotogrāfija presē ir dokuments, kurā, jebkāda, pat vismazākā manipulācija vienkārši nav pieļaujama.
Es domāju, pagaidām MI vēl nav sasniedzis tādu līmeni, lai ļoti ietekmētu manu ikdienas darbu. Ir bijuši daži projekti, kuros esam mēģinājuši izmantot MI, tas tomēr ir bijis ar mainīgām sekmēm. MI vēl nav pienācis īstais brīdis, noteikti tāds būs, bet kāds un kad – tas ir labs jautājums. Tas, man šķiet, ir līdzigi, ka pāreja no analogās uz ciparu fotogrāfiju, vienu brīdi neviens negribēja dzirdēt par filmu, bet tagad arvien vairāk cilvēki sāk atkal lietot filmu, ne tikai mākslas un savos projektos, bet arī komercfotogrāfijā.
Visvairāk tas laikam atvieglo bilžu apstrādes procesu, kas to padara krietni ātrāku un ērtāku, jo MI daudz ko spēj atpazīt pats un nav manuāli jābaksta katrā sejas detaļā.
Pagaidām īpaši neizmantoju, reizēm paeksperimentēju ar visādu lieku objektu patīrīšanu no bildes, ja tā nav ziņu fotogrāfija.
MI būtiski ietekmē fotogrāfiju, atvieglojot un paātrinot daudzas apstrādes darbības – tas ir fakts. Piemēram, “select subject” funkcija ir kļuvusi arvien ātrāka un precīzāka, kas ļauj ietaupīt laiku. Šī funkcija man ir ļoti noderīga un atvieglo darbu. Arī tādas iespējas kā objektu noņemšana no attēla ar MI ir kļuvušas par ikdienas rīku, un tas notiek arvien augstākā līmenī. MI tehnoloģijas palīdz automatizēt apstrādes procesus, padarot tos precīzākus un efektīvākus, kas man kā fotogrāfam ļauj vairāk laika veltīt radošajam darbam un mazāk – tehniskajiem aspektiem.
MI izmantoju minimāli. Kaut kādas lietas kādos momentos, standarta situācijās, kas labāk darbojas un atvieglo darbu, bet, ja es nevēlos taisīt visu pēc viena šablona un ja arī fotoapstrāde ir radošs process (bieži vien pat pats nezini, ko vēlies mainīt), tad tam, ko MI piedāvā fotogrāfiju rediģēšanā, es vel īsti neesmu atradis pielietojumu. Daudz kļūdu, laika patēriņš un apšaubāms rezultāts. Varbūt izmantošu kaut kad nākotnē vairāk.
MI neietekmē manu ikdienas darbu. Dokumentālajā fotogrāfijā nav pieļaujama MI iejaukšanās. Vienīgi fotogrāfiju aprakstos izmantoju automātisko tulkošanu citās valodās. Teorētiski varētu kamerā izmantot arī seju atpazīšanas funkciju, lai varētu pūlī atrast vajadzīgo personu, bet pašlaik vēl acis un smadzenes strādā pašam, lai nevajadzētu to izmantot.
Izmantoju MI galvenokārt, lai ātrāk iztītītu fotogrāfiju fonus. Droši vien nākotnē radīšu vēl lielāku pielietoju MI rīkiem.
Uzskatu, ka ir MI ir vēl viens ļoti noderīgs instruments, lai radītu interesantu un nu jau arī kvalitatīvu saturu. Izmantoju to komerciāliem nolūkiem savā biznesā – veidojot reālistiskus fonus, uz kuriem pēc tam fotografēt cilvēkus, kā arī apstrādes procesā.
