FK jautā – Kādu aprīkojumu izmantojat ikdienā?
Mēdz teikt, ka kamerai nav nozīmes, tomēr izvēlētais tehniskais aresenāls ietekmē fotogrāfa darba stilu, estētiku, kvalitāti, rokrakstu. Šajā viedokļu apkopojumā fotogrāfi dalās ar savu tehniskas izvēli un to, kā dažādi rīki – sākot no analogajām un digitālajām kamerām līdz studijas gaismām un mobilajām ierīcēm – tiek izmantoti, lai pielāgotos dažādām situācijām un klientu vajadzībām. Daži fotogrāfi meistarīgi izmanto klasiskas tehnoloģijas, savukārt citi aktīvi eksperimentē ar modernām iekārtām un nomas tehniku, tādējādi paplašinot savu iespēju robežas.
Ikdienā visbiežāk fotografēju ar digitālo bezspoguļa kameru tās ātrdarbības dēļ. Savos projektos vairāk eksperimentēju gaismu risinājumos. Filmu kameru vairāk izmantoju ārpus darba.
Ikdienā izmantoju dažādus tehniskos risinājumus, lielākoties digitālos. Izmatoju vairākas sistēmas un formātus, sākot ar telefonu un beidzot ar 8 x 10 cm lielformāta kameru. Katram uzdevumam ir nepieciešams savs risinājums un, jo vairāk tev ir darba instrumentu, jo labāk. Galvenais, lai rokraksts ir stiprs un atšķirīgs, tā ir tava firmaszīme. Pamatā lietoju Canon, PhaseOne un Fuji. No gaismām – Bries, Broncolor, Profoto, Kinoflo, Nanlite, strādāju ar zibspuldzēm un pastāvīgo gaismu.
Parasti fotografēju ar četriem aparātiem. Analogajai fotogrāfijai, kas ir mans primārais medijs, izmantoju kameru Canon T90. Vienlaikus fotografēju arī digitāli ar Leica Q2, bet reti publicēju digitālās fotogrāfijas, ja konceptam primārā kamera bija analogā. Digitālo man vairāk patīk izmantot, filmējot fotosesijas, vai arī saviem personīgiem nolūkiem ceļojumos. Trešais mans aparāts ir POLAROID 600. Fotografēju pārsvarā uz melnbaltajiem kārtridžiem. Protams, soctīkliem ir svarīgs iPhone, ar ko uzņemu aizkadra momentus.
Mākslas nolūkos un ikdienas mirkļiem izmantoju vidējā formāta un 35 mm kameras – bildēju uz filmas. Nu jau biežāk parādās iespēja bildēt anogi arī komercdarbos, bet tos pārsvarā veicu uz pilnā sensora digitālās kameras, lai klients var uzreiz novērtēt rezultātu.
Spoguļkameras Nikon D850 un D750.
Ikdienā lietoju plaša spektra aprīkojumu: Canon R6 kameru kombinācijā ar 28–70 mm f2, 35 mm f1,2 un 24 mm f1,4 lēcām, Godox zibspuldzes un palaidējus, analogās kameras Hasselblad 500 cm, Olympus Mju II un Pentax K100. Visu šo tehniku izmantoju visas kāzu dienas laikā, pielāgojot nepieciešamo pēc gaismas situācijas un pēc atmosfēras, kādu vēlos panākt.
Augot pieredzei, arvien mazāku uzsvaru savā fotogrāfiju lieku uz aprīkojumu. Nemitīgi meklēju veidus, kā sasniegt vēlamo rezultātu, minimizējot tehnisko arsenālu. Gadu laikā tam daudz ir palīdzējusi tehnoloģiju attīstība un MI. Taču sirdsmieram vienmēr ir labi, ja līdzi ir viss, kas pēkšņi var būt nepieciešams – gaismas statīvi, ārējā gaisma, backup un citi rīki, kuri var noderēt neparedzētās situācijās.
Kopš seniem reportiera laikiem pierasts, ka somā jābūt standarta komplektam – kamerai ar 24–70 mm f2,8 un 70–200 mm f2,8 objektīviem (visdrīzāk arī 14–24 cm platajam) un zibspuldzei, bet patiesībā nu jau nez cik gadus savas gaitas nevaru iedomāties bez 50 mm f1,4 un 85 mm f1,4 stikliem. Teātros un operā ļoti mīlu izmantot 300 mm f2,8 objektīvu. Apgaismojums jau katrā reizē pēc vajadzības tiek pielāgots. Pēdējā laikā arī attīstījušās tehnikas īres iespējas un katrs fotogrāfs vairs tik ļoti nav saistāms ar viņa konkrēto aprīkojumu.
Ikdienā izmantoju Canon 5D Mark III kameru, kas ir bijusi uzticams darba rīks jau vairākus gadus, kaut arī jau tuvojas savam nolietojuma beigām. Es apzinos, ka drīzumā būs jāiegulda jaunākā aprīkojumā, bet šobrīd šī kamera joprojām kalpo. Papildus bieži izmantoju Canon Powershot G7 X Mark II – šī ir kompakta un ērta kamera, kas ideāli piemērota ikdienas darbam, īpaši attiecībā uz saturu sociālajiem tīkliem, piemēram, Instagram. Tā ir piemērota gan foto, gan video uzņemšanai, un iebūvētais wi-fi ļauj ātri un ērti pārsūtīt attēlus vai veidot pašportretus. Vēl Fujifilm X100F ir ļoti noderīga darbam. Šī kamera ne tikai vizuāli izskatās pievilcīgi, bet arī pievērš cilvēku uzmanību, kas palīdz ātri un viegli sākt sarunu. Tā ir viegla, un tās gala rezultāts ir ļoti skaists ar minimālu apstrādi. Protams, ikdienā visbiežāk izmantoju telefonu (iPhone 13 Pro) gan personīgām, gan profesionālām vajadzībām. Manuprāt, nav jāpiemin, ka mūsdienās telefons ir lieliska alternatīva tradicionālajai kamerai. Bieži izmantoju arī tehnikas nomas iespējas (fotoire.lv). Tas ļauj man testēt dažādu ražotāju un modeļu aprīkojumu pirms lēmuma par jaunas tehnikas iegādi.
Neesmu liels gadžetu fans. Mazāk tehnikas, mazāk iespēju sapi*ties meistarībā. Ikdienā izmantoju Canon R5 un Profoto, kā arī visu standarta papildaprīkojumu. Ja diendienā tas viss tiek skrūvēts, lietots, jaukts, pārvadāts utt., tad galvenais nosacījums ir, lai neizjūk un darbojas, kā paredzēts, maksimāli ilgi. Ir situācijas, kad noder arī aplikācijas, iphone un ipad – atvieglo darbu ar klientiem. Ar ekonomiskās klases lietām parasti ir vairāk problēmu nekā strādāšanas. Klasisks piemērs ir daudzās fotostudijas Rīgā – skaists beņķis, skaista siena, bet aprīkojums ir zem jebkuras kritikas, vai arī tā vispār nav. Ir arī pozitīvi piemēri. No aprīkojuma ir daudz kas pieejams arī nomā, tādēl, ja nepieciešams, var jebkurā brīdi noorganizēt kravas busu ar visiem nepieciešajiem dzelžiem. Jautājums, kurš par to grib maksāt.
Tehniku, kuru ņemu līdzi, komplektēju atkarībā no vajadzības un vēlamā rezultāta. Ikdienā, strādājot Latvijā, tas ir Sony A1, Sony A9II ar 70–200 mm f2,8 un 24–70 mm f2,8 objektīviem. Brīvajos brīžos ārpus darba Canon Mark IV vai Canon Mark II ar 24–105 un 70–200 mm f2,8. Ja dodos komandējumos iemūžināt starptautiskus sporta pasākumus, tad Sony A1, Sony A9II un Sony A 9III. Ar objektīviem ir līdzīgi. Tos izvēlos atkarībā no vajadzības. Piemēram, pirms olimpiādes vai hokeja čempionāta jau vismaz pusgadu iepriekš ir zināms, kur apmēram fotogrāfi atradīsies sacensību laikā, dažreiz ir pat norādīti fotogrāfiju paraugi ar konkrētu mm objektīviem no dažādām pozīcijām, lai varētu saprast, ko ņemt līdzi. Visu vajadzīgo tehniku un pat atmiņas kartes un karšu lasītājus nodrošina fototehnikas ražotāji, tos parasti rezervēju iepriekš un saņemu, ierodoties pasākuma vietā. Te gan jāpiebilst, ka šāda ekstra pārsvarā ir Sony un to atbalstītajiem fotogrāfiem. Daļu no tehnikas ņemu līdzi vismaz vienu body, 70–200, 24–70 un 200–600 mm, ja gadījumā atbalstītāji nav atveduši to, kas prasīts. Olimpiādes komplekts objektīviem 300 mm f2,8, 70–200 mm f2,8, 400 mm f2,8, 24–70 mm f2,8, 200–600 mm, 12–24 mm f2,8 un 1,4 un 2,0 “extenderi”. Par gadžetiem – neko neparastu neizmantoju. Dažreiz vienīgi monopodu vai statīvu, lai ar taimeri vai pulti varētu uzņemt no tādiem rakursiem, kur man nav jāguļ zemē vai jākāpj augstumā.
Telefoni – daudzus gadus izmantoju Redmi telefonu ar Android operētājsistēmu un LMT pieslēgumu. Android un LMT mani nekad nav pievīlis, savienojoties ar kameru. Telefonu izmantoju kā pulti, kā fotogrāfiju lejupielādi uz telefonu no kameras, kā arī izmantojot LMT internetu (tā nav reklāma – esmu saskāries ar brīžiem, kad citi Latvijas mobilie operatori nespēj nodrošināt tādu datu apraidi, tad mani kolēģi dažreiz aizņemas pieslēgumu no manis ar mobile hotspot) ikdienā sūtu fotogrāfijas uz FTP no jebkuras vietas pasaulē. Kamēr bildēju, fotogrāfijas nonāk pie redaktoriem, kuri tās atlasa un apraksta, es tikmēr varu turpināt strādāt.
Turpinu lietot fotokameru Nikon 3s, kuru man Dienas radakcija izsniedza 2009. gadā. Kamera man godam kalpojusi visus šos gadus, slēdzis nav mainīts. Tā izgājusi pārbaudījumus daudzos pasaules, Eiropas čempionātos, četrās olimpiskajās spēlēs, nemaz nerunājot par sporta bildēšanu šeit pat Latvijā. Protams, to lietoju arī ikdienas darbā laikrakstā. Objektīvi tai – pilns klāsts no 20 mm līdz 400 mm fokusa attālumu, visi ar 2,8 gaismasspēju + mans mīļākais 24 mm f1,4. Patiesībā, viss operatīvam darbam nepieciešamais. Piedalījos arī jaunākās Sony kameras testēšanas pasākumā. Brīnišķīga kamera. Prieks, ka tādas ir maniem kolēģiem, sporta jomas fotogrāfiem, tas manāmi jūtams viņu sniegumā.
Pārsvarā strādāju ar Nikon fotokamerām, kuras mēģinu regulāri atjaunot, lai karstākajos darbu brīžos nepalieku bez instrumenta, teiksim, vasarā. Kā arī visu laiku uz katru darbu būt ar divām kamerām, lai, nepieciešamības gadījumā ir back up variants. Strādāju gan ar dienas gaismām, gan studijas aprīkojumu vienlīdz komfortabli. Ik pa brīdim paekspermentēju ar kādu stikliņu priekšā objektīvam. Lielus mākslinieciskos eksperimentus neatļaujos, jo esmu novērojusi, ka klienti bieži to nesaprot vai viņiem nav vajadzīgas tādas fotogrāfijas.
Kopumā ir astoņas digitalās un divpadsmit – filmu kameras. 50 objektīvi. Viss tiek izvēlēts attiecīgajam mērķim. Objektīvus var pielīdzināt mākslinieka otiņām.
Kā fotogrāfs frīlanceris izmantoju visu ko – gan Profoto impulsu gaismas, gan arī Aputure un Nanlite pastāvīgo gaismu. Nesen papildināju klāstu ar RGB video gaismām, lai nebūtu nepieciešamība pēc filtriem. Kamera – Canon r5c ar visām būtiskākajām lēcām diapazonā no 12–200 mm. Tāpat arsenālā ir arī 360 grādu kamera dažādiem interesantiem kadriem un arī drons. Kastekust zīmola vajadzībām ir radīti arī dažādi kameras kustības rīki – 3D daudzkameru sistēma no Canon kamerām (fotogrammetrija tādā vienkāršā formā), Spin sistēmas ar dažādām “uzlikām”, pašu kristītā “Bounce” iekārta, kas filmē 180 grādu video pāri galvām, nu un studijā arī šobrīd ir pieejama LED ekrāna siena 3 x 6 m izmērā. Visu izmantojam gan reklāmas un B2B fotosesijām un video filmēšanām, gan arī pasākumiem un privātām sesijām. Pārsvarā visas iekārtas ir radušās dažādu pašu eksperimentu un ideju rezultātā un materializējušies reālu produktu veidā, un tās asprātīgos veidos kombinējam gan ar paštaisītu programmatūru un ierīcēm, gan radošu scenogrāfiju. Kopumā tieši eksperimenti ar dažādām tehnikas un apstrādes iespējām ir bijuši visas manas karjeras laikā.
