Ēriks Lusito
Franču fotogrāfs Ēriks Lusito (Eric Lusito, 1976) pērn Kauņas fotofestivālā ieguva Fotozvaigznes titulu, bet šogad viņa projekts “Padomju impērijas pēdas” (Traces of the Soviet Empire) iekļauts festivāla programmā un līdz 11. septembrim skatāms Kauņas fotogalerijā. Lusito 6 gadu garumā apceļoja bijušā Austrumbloka valstis un Mongoliju, fotografējot pamestus padomju armijas militāros objektus. Rezultāts pieejams arī grāmatas formātā, ko papildina objektos atrastie diapozitīvi, instrukciju, aģitplakātu reprodukcijas un militārās propagandas skaidrojumi. Zīmīgi, ka izstāde Kauņā sakrīt ar Padomju impērijas sabrukuma divdesmitgadi.
Kā radās šī projekta ideja?
2002. gadā es nolēmu viens pats ar automašīnu apceļot Austrumeiropu un jūlijā nonācu mazā Čehijas pilsētiņā – Novijičinā. Tur es sadraudzējos ar jaunu ģeogrāfijas profesoru Radeku un mēs daudz runājām par to, kāda bija dzīve komunisma laikā. Viņš mani uzaicināja apmeklēt kādu pamestu padomju armijas bāzi. Tas bija aizraujošs skats, kas rosināja iztēli. Es sāku saprast Sarkanās armijas spēku un draudus, ko tā iemiesoja. Radeks man izstāstīja par citām militārajām bāzēm un es nolēmu apbraukāt bijušās padomju teritorijas, meklējot PSRS ambīciju un varas paliekas.
Kā tu atradi vietas, kur fotografēt?
Visnoderīgākie informācijas avoti bija vietējie iedzīvotāji un izbijušie militāristi. Man vajadzēja prast runāt krieviski, tādēļ 2006. gadā es pusgadu pavadīju Sanktpēterburgā. Nonākot objektos, es uzmanīgi vēroju apkārtni, piemēram, padomju militārie ceļi ir būvēti tā, lai izturētu smago tehniku. Un visbeidzot, nepieciešams rūpīgi izstaigāt apvidu, kas, protams, atkarīgs, no tā, vai objektu apsargā vai nē.
Pastāsti par fotografēšanu Latvijā.
Es mīlu Latviju, tā ir skaista zeme ar pirmatnēju piekrasti un mežiem. Man ir brīnišķīgas atmiņas par tur pavadīto laiku, piemēram, Jāņu svinēšanu. Skrundas radara bāze man šķita ļoti interesanta. Šo teritoriju apsargā policija. Ar Latvijas vēstniecības Parīzē atbalstu saņēmu atļauju fotografēšanai, par ko esmu ārkārtīgi pateicīgs jūsu valsts izpildorgāniem.
Tavs projekts šķiet nostalģisks. Kā to uzver skatītāji Rietumos un Austrumos?
Tavs komentārs ir interesants, jo man tas nešķiet nostalģisks, bet drīzāk neitrāls kā arheologam. Viens no aspektiem bija dokumentēt modernās civilizācijas izzušanu. Otrs aspekts ir skatītāja reakcija, jo katram ir savs priekšstats par to, kas bija Padomju Savienība. Protams, attieksme pret maniem darbiem var būt ļoti atšķirīga amerikānim, latvietim vai krievam, tāpēc man ir ļoti interesanti parādīt šos darbus Lietuvā.
Pie kāda projekta tu strādā patlaban?
Šobrīd strādāju pie ilgtermiņa projekta par to, kā jūtas cilvēki mūsdienās, un tam izmantošu karavīrus. Tikai tagad to uzsāku un plānoju pie tā strādāt vairākus gadus.
