Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026 atklāšanas programma
Nākamajā nedēļā ar vairākām izstādēm tiks atklāta Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2026. 16. aprīlī plkst. 18.00 izstāžu zālē Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa tiks atvērtas divas izstādes: grupas izstāde Zoom In: Ekoloģija un Prijagītas Dijas personālizstāde viss, kas tev jāredz, jau ir tev priekšā. 17. aprīlī plkst. 18.00 galerijā ASNI notiks izstādes Vārdnīca spokiem atklāšana, bet 18. aprīlī plkst. 14.00 galerijā ALMA ar pirmajiem apmeklētajiem sastapsies Māras Brašmanes personālizstāde Mani draugi.
Pirmā Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) norisinājās 2016. gadā. Šogad RFB programma iezīmē desmitgades ceļu, tematiski skatot pašpastāvēšanas līdzās fenomenu iespējami dažādos kontekstos, tostarp tehnoloģiju ietekmi uz cilvēka būtību, cilvēka un dabas attiecības, kā arī mūsdienu attēla informatīvo kodu. No 17. aprīļa līdz 14. jūnijam Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē norisināsies RFB 2026 centrālais notikums – izstāde Zoom In: Ekoloģija. Starp visiem svarīgajiem jautājumiem, kas aizņem cilvēku prātus, viens ir mūžīgs: kā izdzīvot? Tas ir jautājums, kas vienā mirklī no ikdienišķi prozaiskas, racionāli atrisināmas problēmas mēdz pārvērsties globālā mīklā, uz kuru atbildes nav. Tāpat kā nav risinājuma šobrīd uzmilzušajai pretrunai starp cilvēka vēlmi kontrolēt un izmantot dabas sistēmas un viņa niecīgajām zināšanām par tām – neviens nevar pilnībā izskaidrot, kā darbojas ekosistēmas un kas nosaka bioloģisko daudzveidību uz Zemes. Izstādē eksponētas deviņas refleksijas par cilvēka saplūšanu ar digitālajām tehnoloģijām un/vai dabu, pētot, kā digitālās aktivitātes ietekmē ekosistēmas, dabas resursus un cilvēka dabu, mēģinot orientēties šo attiecību smalki veidotajā tīklā. Izstādes kuratores: Inga Brūvere (LV), Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO). Dalībnieki: Astrīda Ardaga (Astrid Ardagh, NO), Nanna Dibuā Būla (Nanna Debois Buhl, DK), Henna-Rīka Halonena (Henna-Riikka Halonen, FI), Inka un Niklass (Inka & Niclas, SE), Kristina Olleka un Kerts Vīarts-Olleks (Kristina Õllek & Kert Viiart-Õllek, EE), Rasa Šmite un Raitis Šmits (LV), Sabīne Šnē (LV), Ištvāns Virāgs (Istvan Virag, HU/NO).
Izstādē viss, kas tev jāredz, jau ir tev priekšā Prijagīta Dija (Priyageetha Dia, NL) izjautā fotogrāfiju kā mediju – atmiņu glabātāju. Viņas skatījums ir sakņots ģimenes vēsturē Dienvidaustrumāzijā, Malakas pussalā, kas savulaik tika uzskatīta par ienesīgāko Britu impērijas koloniju. Industriālās revolūcijas laikā 19. gs. 70. gados strauji attīstījās gumijas ražošana, un senie kaučuka ieguves resursi Dienvidamerikā nespēja apmierināt augošo ražošanas tempu, tāpēc Lielbritānijas valdība nolēma mākslīgi radīt sev resursus Tālo Austrumu kolonijās. Brazīlijā ievāktās hevejas sēklas un stādi otrā pasaules malā uzauga grandiozās gumijkoku plantācijās, kur mūžu aizvadīja pamatiedzīvotāji vairākās paaudzēs, kļūstot par lētu darbaspēku britu gumijas rūpniecībā. Strādājot ar arhīviem un lauka pētījumos, Prijagīta Dija pa dažādiem ceļiem pietuvojas pagātnei un mēģina ieraudzīt un saklausīt tās neredzamās un nedzirdamās saiknes. Vienlaikus māksliniece pievienojas vēsturiskajai diskusijai par foto medija mistiski rēgaino dabu, kas realitāti pārvērš nospiedumā un uz fotoplāksnes, papīra vai digitālos failos glabā tipāžu, vietu un notikumu vizuālās liecības. Izstāde būs apskatāma Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē no 17. aprīļa līdz 7. jūnijam. Kuratore: Inga Brūvere.
Pastāvēt vienmēr nozīmē būt līdzās citiem – cilvēkiem, sistēmām, atmiņām un klātbūtnēm, kas paliek daļēji neredzamas. Izstāde Vārdnīca spokiem, kas būs redzama galerijā ASNI no 18. aprīļa līdz 20. maijam, apgalvo, ka šī līdzāspastāvēšana nav tikai sociāls vai politisks stāvoklis, bet arī sadzīvošana ar spokiem: neredzamiem spēkiem, arhivētām un nearhivētām atmiņām un klusu klātbūtni, kas apdzīvo mūsu uzmanības perifēriju. Izstādē savienotas trīs mākslinieciskās prakses, katrai izgaismojot citu spocīguma pusi mūsdienu dzīvē. Saskija Fišere (Saskia Fischer, DE) pēta ekoloģijas un emociju robežpunktus, izmantojot filmu, lai artikulētu tos rūpju veidus, kas atklājas ārpus vadošajiem naratīviem. Ona Barbora Šlapšinskaite (Ona Barbora Šlapšinskaitė, LT) atmasko birokrātisko sistēmu pārpalikumus ar zvanu centru piezīmēm un eksperimentālām skulpturālām formām – objektiem, kas reģistrē gan izdzēsto, gan saglabāto, kalpojot par smalku materiālu liecību neredzamajam darbam. Savukārt Toms Lavleiss (Tom Lovelace, UK) strādā ar fotogrammām un performatīvu intervenci, lai izceltu klātbūtnes, žesta un uzmanības gaistošo dabu, padarot izstādes telpu par vietu, kur attēli rodas, izzūd un atkal parādās. Kopā viņu mākslinieciskās prakses rosina domāt par līdzāspastāvēšanu kā nepārtrauktu sarunu ar apslēpto, trauslo vai vien daļēji jaušamo. Kurators: Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis, LT).
Savukārt galerijā ALMA no 19. aprīļa līdz 31. maijam Māras Brašmanes personālizstādē Mani draugi būs apskatāmas mākslinieces pirmās fotogrāfijas, kas uzņemtas no 1965. līdz 1969. gadam ar fotogrāfes tēva platfilmu fotokameru Woigtländer. Māra Brašmane vēlējās dokumentēt dzīvi, kāda tā bija, Rīgu jauna cilvēka acīm, pretēji padomju ideoloģijas prasībām. Bieži biogrāfiskos aprakstos minēts, ka Māra Brašmane fotografē no 1969. gada, kad iestājusies fotoklubā “Rīga”. Tas tāpēc, ka fotogrāfijas no izstādes “Mani draugi” tika uzskatītas par studijām – pirmajiem mēģinājumiem ceļā pret pasaules iemūžināšanu laikā – un autore tās nebija paredzējusi izstādīšanai. Tur slēpjas šo darbu spēks – tie nav radīti ar obligātuma pieskaņu kādam konkrētam projektam un nav paredzēti svešām acīm, to tapšanas motivācija nav godkāre, mākslinieciskas ambīcijas vai institucionalizēts pasūtījums. Māra Brašmane vienkārši fotografējusi visu, kas viņai licies svarīgs un interesants, saglabājot to kā savu personīgo atmiņu arhīvu par tikai konkrētajā laikā un telpā iespējamu sajūtu un piedzīvojumu. Izstādes kurators: Kristians Fukss (LV).
