Vienas fotogrāfijas stāsts: Māris Kundziņš
Māris Kundziņš (1936) – fotogrāfs, kurš galvenokārt specializējas dabas fotogrāfijā – jau ilgus gadus darbojas arī kā pasniedzējs vairākās skolās, kas saistītas ar fotogrāfijas teoriju un praksi. Fotogrāfs izvēlējās pastāstīt par fotogrāfiju, kura izveidota, balstoties uz četriem atsevišķiem darbiem, no kuriem katrs ar savu noteikto krāsu gammu un ainu raksturo kādu no gadalaikiem.
Trīs no šiem attēliem tapuši pirms četriem, pieciem gadiem un to sākotnējais izmērs bijis 60x90cm. Pirmajā attēlā redzamā pavasara ainava ar plaukstošu dzeltenu ziedu lauku un zilo debesu klajumu ļauj ieraudzīt šim gadalaikam raksturīgo krāsu kontrastu – zilā pret dzeltenā attiecību. Kā jau īstam dabas pētniekam, Mārim Kundziņam likās interesanti iemūžināt šādu dabisku, bet tajā pat laikā neparastu skatu. “Pavasarī es atradu kādu milzīgi lielu lauku, viss bija klāts ar dzeltenām pienenēm. No lauksaimnieciskā viedokļa tas ir slikti, ka Latvijā ir zemes, kas apsētas ar pienenēm. Bet skaistums bija tik iespaidīgs, ka es sagaidīju momentu, kad liels mākonis ienāk kadrā virs šīs ainavas un izveido tādus laukumus – dzeltena zeme un zilas debesis ar lielu mākoni. Tādas ir dabas pretkrāsu attiecības,” stāsta fotogrāfs.
Vasaras ainava tika fotografēta ar mērķi attēlot dabā pastāvošo mieru un harmoniju, akcentējot zaļās krāsas toņu vispārinājumu. Savukārt par rudens gadalaikam raksturīgāko aspektu ir uzskatāma krāsu bagātība dabā, ko arī Māris Kundziņš centās īpaši izcelt šajā fotogrāfijā. Pastiprinātā krāsu intensitāte un savstarpēji veidotās toņu attiecības attēlam piešķir glezniecībai raksturīgu veidolu. Ceturtais attēls ir ziemas aina, kurā fotogrāfs vēlējies izcelt neparasto gaismas spēli kadrā, ko autors raksturo tā: “Ziemas gaismas bieži vien ir noslēpumainas, reizēm pat tumšas, un tā es mēģināju radīt mazliet nereālistiskas gaismas, kas, manuprāt, iederas šajā četru krāsu sistēmā.” Šī ziemas ainas fotogrāfija savā oriģinālā izskatā ir apskatāma arī Māra Kundziņa veidotajā fotoalbumā Latvija. Krāsu vibrācijas, kurš savulaik ieguva gada skaistākās grāmatas titulu.
Visi šīs kolāžas attēli tika digitāli apstrādāti datorprogrammā, lai akcentētu krāsu savdabību, vispārinātu attēloto objektu un piešķirtu glezniecisku izskatu. Pats fotogrāfs uzsver, ka kolāžā redzamās ainas nav jāuztver kā konkrēta vieta, tām piemīt simboliska nozīme, kuras atrisinājums slēpjas tieši attēlotajā krāsu paletē. Par šo kolāžu Kundziņš stāsta: “Tā ir spēle ar krāsām viena kadra ietvaros, kas faktiski sastāv no četriem atsevišķiem kadriem. Man likās interesanti to veidot, jo man ārkārtīgi patīk spēlēties ar krāsām. Krāsas vienmēr mani ir suģestējušas.”
Kolāžā redzamās fotogrāfijas ir atrodamas ne tikai Māra Kundziņa fotoalbuma lapās, bet arī bija aplūkojamas FotoAkadēmijas rīkotajā izstādē to sākotnējā izmērā. Pašlaik šīs fotogrāfijas rotā mākslinieka virtuves sienu.
