Eksperiments ar pozitīvu rezultātu

Raimo Lielbriedis

Aplūkojot tehnikas piedāvājumu foto veikalos varētu secināt, ka fotogrāfija ir vienīgi digitāla un tāda vienmēr bijusi. Pavisam nesenais izgudrojums ir stabili pārņēmis fotogrāfijas teritoriju, neatstājot tā sauktajai filmu fotogrāfijai ne mazākās izredzes, vismaz pārdotās tehnikas kvantitātē noteikti. Tomēr diezgan daudz fotogrāfu joprojām fotogrāfē uz filmas. To vidū ir arī virkne entuziastu, kas izmanto sen pazīstamo, klasisko melnbaltās fotogrāfijas izgatavošanas procesu. Darbnīcu skaits Rīgā, kuras piedāvā melnbaltās filmas, papīru, ķīmiju apstrādei un arī daļu no nepieciešamā aprīkojuma fotogrāfiju izgatavošanai, ir salīdzinoši neliels, tomēr pilnīgi pietiekams. No jauniem fotogrāfiem bieži dzirdu jautājumu – kā man rīkoties, lai izgatavotu melnbaltās fotogrāfijas no filmiņas? Gribētos pamēģināt?

Mazliet no pieredzes

Vispirms vajadzētu noteikt mērķi. Ja fotogrāfs vēlas vienkārši paniekoties, tad viss ir pietiekami vienkārši. Būs piemērots jebkurš vecs palielinātājs, antikvārais Zenit, dažas instrukcijas un eksperiments var sākties. Pēc vairākām naktīm ciešanu un dažiem desmitiem iztērētu latu zinātkāre būs rimusi un draugiem varēsiet lepni parādīt nedaudzus izdevušos attēlus.

Savukārt, ja vēlaties iegūt pienācīgu iznākumu, būs jāpiestrādā nopietnāk. Pats pirmais solis ir materiālu izvēle. Nekad nemēģiniet lietot vecu, gadiem ilgi glabātu materiālu. Apskatiet piedāvājumu veikalos un izvēlieties filmas un papīru, ko vienmēr varēsiet nopirkt atkal. Ir būtiski lietot vienas un tās pašas firmas materiālus. Es pats esmu izvēlējies preču zīmi Ilford. Manuprāt, tiem piemīt stabilitāte visos aspektos un arī pēc ilgāka laika iegādātā materiāla kvalitāte būs tieši tāda pati, kā iepriekš. Vēlos apgalvot, ka melnbaltās fotogrāfijas izgatavošanas procesā vārdu savienojums “lēti un labi” nedarbojas. Lai izdarītu galīgo izvēli, jāveic milzīgs salīdzināšanas darbs, jāiemācās atšķirt nianses, ko spēj dot dažādi materiālu veidi, tāpēc steiga un “meistaru noslēpumi” nav risinājums. Katram vajadzīga sava pieredze.

Labākā grāmata par melnbaltās fotogrāfijas pamatiem, bez šaubām, ir Jeno Dulovica “Mana tehnika – mani attēli” (izdota Rīgā 1960. gadā). Noteicošie melnbaltās fotogrāfijas principi nav mainījušies līdz pat mūsdienām. Bet, ja tomēr ir vēlēšanās vadīties pēc jaunākas publikācijas, izcila ir Rolfa V. Labrehta (Ralph W. Labrecht) un Krisa Vudhausa (Chris Woodhouse) “Way Beyond Monochrome” (2003).

Tehnikai jāstrādā nevainojami

Lai iegūtu perfektu rezultātu, diez vai varēsiet paļauties uz vecu Zenit. Neviens nekad tā īsti nav zinājis, kā šis rīks darbojas. Neaizmirstiet, ka būs nepieciešams mērīt ekspozīciju, kas melnbaltajā fotogrāfijā ir īpaši svarīga. Labāk izvēlēties fotoaparātu, kam ir automātikas funkcijas, tas atvieglos darbu sākumā. Labākās tehnikas izvēle ir visai individuāls jautājums. Pats esmu lietojis Nikon F3, Nikon FE, Canon AE1, Canon F1, man patika visi. Lai arī kāds fotoaparāts nonāktu jūsu rokās, jāpārliecinās, vai tas darbojas precīzi. To var pārbaudīt uz krāsainas filmas uzņemot virkni kadru dažādos apgaismojuma apstākļos un lietojot automātisku funkciju, piemēram Av vai Tv. Pēc filmas apstrādes darbnīcā novērtējiet attēlu kvalitāti ekspozīcijas ziņā. Visiem attēliem jābūt līdzīgi eksponētiem.

Fotografējot uz melnbaltas filmas ekspozīciju labāk mērīt ēnā, uzņemšanai izvēlētās vietas tumšākajā daļā. Vismaz iesākumā šis ir ļoti noderīgs paņēmiens. Laika gaitā eksponēšanas paņēmieni būs jāsaskaņo ar attīstīšanu, tāpēc svarīgi rīkoties konsekventi.

Svarīgāks par fotoaparātu šajā procesā ir palielinātājs un palielinātāja objektīvs. Tieši no tā būs atkarīgs, cik precīzi negatīvā esošās nianses tiks pārnestas uz papīra. Ebay izsolēs labs objektīvs (Rodenstock Rodagon, Schneider Componon, Nikkor) varētu maksāt apmēram 200 USD. Šāds ieguldījums atmaksājas!

Filmu jātīsta pašam

Filmas jutība melnbaltajā fotogrāfijā nav gluži konstants lielums, tas nedaudz mainās atkarībā no attīstīšanas. Iesākumā rekomendēju materiālu nedaudz pārgaismot: ja jums ir filma ISO400, tad eksponējiet to kā ISO200. Tas palīdzēs.

Visu cieņu, bet neuzticieties pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā attīstīt melnbaltās filmas. Tās visas tiek apstrādātas gandrīz vai “vienā katlā”, tāpēc secinājumi, kas palīdzētu turpmākajam darbam, nebūs drošticami. Labāk nedaudz ieguldīt attīstīšanas tankā un ķīmijā, paskatīties palīgliteratūru internetā un jūs varēsiet filmiņas attīstīt paši. Domāju, ka tas ir obligāts noteikums.

Kur izgatavot melnbaltās fotogrāfijas?

Ne katram plauktā atradīsies noputējis palielinātājs, ne katrs būs gatavs pirkt jaunu. Rīgā ir vairākas vietas, kur ir iespējams pašam izgatavot melnbaltās fotogrāfijas. ISSP laboratorijā Andrejsalā (rakstiet arnis@issp.lv) ir diezgan demokrātiska piekļuve. Tur ir arī viss nepieciešamais efektīvai darbībai un zināšanu apguvei. Tāpat melnbaltās fotogrāfijas iespējams izgatavot Andreja Granta studijā TJN Annas ielā 2 (www.tjn.lv). Kā zināms, tā ir studija ar ievērojamām tradīcijām un iestāties tur nav nemaz tik viegli. Turpretim Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, kur fotogrāfija ir viens no mācību priekšmetiem, darbnīca pieejama vienīgi JRRMV studentiem. Melnbaltās fotogrāfijas izgatavošanu var pasūtīt MB fotodarbnīcā, Arsenāla ielā 3 (t. 67223891). Kā arī tiem, kuri vēlas, varu piedāvāt apmācību melnbaltās fotogrāfijas izgatavošanā (rakstiet info@raimolielbriedis.com). Pilnīgi iespējams, ka ir vēl darbnīcas, tomēr man par tām nekas nav zināms.

Saistītie raksti

• Dzīvespriecīgo bilžu bizness – mikrostoki
• Īsais ceļš uz analogo fotogrāfiju
• Kā izgatavot fotogrāfijas, lai tās saglabātos ilgāk?