Īsais ceļš uz analogo fotogrāfiju

Uzreiz jāsaka, ka neesmu foto vecmeistars vai 35 mm filmas guru, bet kārtīgs digitālās paaudzes jaunietis, kas foto gaitas uzsācis digitāli un intereses vadīts pirms pāris gadiem ielūkojies arī analogās fotogrāfijas pasaulē. Ja jūs gribat izmēģināt fotografēt ar filmiņu, bet nevēlaties ieguldīt lielu naudas summu un ir aktuāls jautājums, kur un kādu kameru pirkt, ceru, ka mani padomi noderēs. Un tie nāks tieši no šāda skatpunkta – kā digitālās fotogrāfijas pieradinātam cilvēkam saprast filmu kameras būtību.

Pēc kādiem principiem izvēlēties filmas fotoaparātu?

Piedāvāju izvēli veikt pēc diviem brīvi noteiktiem parametriem: pirmais – fotoaparāta cena, otrais – prasmju līmenis, ko foto kamera prasīs no lietotāja.

Lai sašaurinātu kameru loku un atvieglotu sev dzīvi, vispirms fiksējam cenu. Ja tie ir pirmie soļi analogajā fotogrāfijā, būtu vēlams iztikt ar pēc iespējas mazākiem izdevumiem, jo katrs kadrs beigās tāpat būs krietni dārgs (filmiņas cena + attīstīšana + skenēšana). Jāņem vērā, ka katrs sabojāts kadrs palielina viena kadra izmaksas. Domāju, ka labs pirkums iekļautos 30 Ls robežās, kas analogajai fotokamerai nav nemaz tik maza summa. Cītīgi meklējot, par šādu naudu var atrast pat ļoti labus eksemplārus.

Kur pirkt?

To, ka nav vērts doties uz elektronikas veikaliem, laikam saprot visi. Lai pirktu filmas fotoaparātus, mūsdienās visvērtīgāk tos ir meklēt sludinājumu servisos internetā, foto forumos vai Latgalītē.

Lielākā izvēle būs ss.lv (aptuveni 100 atbilstošu sludinājumu), zip.lv (15) un reklama.lv (20). Vietējos sludinājumu servisos visbiežāk ir sastopamas padomju laikos ražotas kameras (Zenit, Smena, Fed, Zorki, Kiev). Cenu diapazons svārstās no 5 Ls par nolietotiem vai mazliet bojātiem fotoaparātiem līdz 30 Ls, par ko jau var nopirkt diezgan labā stāvoklī esošu aparātu. Virs 30 Ls robežas iespējams atrast pavisam svaiga izskata kameru. Ja pērkat fotokameru no rokas, vienmēr pastāv iespēja pirkumu aptaustīt. Vienkāršākais piegājiens būtu pārbaudīt, vai slēdzis strādā korekti visā savā diapazonā, tai skaitā uz “bezgalības” (mūsdienu fotoaparātos tas būtu “bulb” režīms, kad ekspozīcija ir tik ilga, cik ilgi tiek turēts nospiests slēdzis).

Ja prasmju pietiek, lai iepirktos “ārzemju internetā”, tad ievērojami plašāka izvēle ir ebay.com (15 000), tur būs sastopami gan iepriekš minētie padomju ražojumi, gan “importa” kameras.

Iespējams, pirkums izdosies visdrošākais, ja fotoaparātu pirksiet no kāda foto foruma lietotāja (piemēram, fotoblog.lv vai poga.lv). Šādi piedāvājumi nenāk īpaši bieži, var nebūt īpaši lēti, bet, izvēloties pirkt kameru no foto foruma lietotāja, ir cerība saņemt labi koptu kameru un pieredzējuša fotogrāfa padomus.

“Spēļu kameras”

Ja vēlaties fotografēt bez piepūles un domāšanas, lietojiet “spēļu kameras” – ar tām es domāju “notēmē un knipsē” tipa rīkus, kuri ir plaši pārstāvēti, piemēram, lomogrāfijas pasaulē. Spilgtākie piemēri būtu ActionSampler (22 Ls), Diana mini (35 Ls), Fisheye (30 Ls) un Holga 135 (35 Ls) no lomography.lv.

Šos aparātus raksturo zema materiālu kvalitāte, plastmasas objektīvi, primitīva uzbūve, elementāra lietojamība un neparedzami gala rezultāti. Aparāti ir apzināti veidoti tā, lai fotogrāfijā atspoguļotos pēc iespējas vairāk attēlu kropļojoši efekti, kuri ierastajā fotogrāfijas pasaulē tiek uzskatīti par nevēlamiem. Vienkāršākajiem fotoaparātiem nereti ir tikai viena poga, kuru nospiežot tiek iegūts kadrs, nav iespējams kontrolēt ekspozīciju, fokusu vai diafragmu. Lai fotografētu ar lomo kamerām, nekādas iemaņas nav nepieciešamas, pirmā filmiņa būs jāfotografē uz labu laimi un tad jau varēs manīt, kādos apstākļos katrs aparāts “jūtas labi”.

Manā īpašumā no šīs grupas ir gan Fisheye, gan ActionSampler. Ar abām var pietiekami interesanti iztērēt pa filmiņai līdz brīdim, kad kameras šaurā pieeja pasaulei apnīk un tā tiek nolikta malā līdz nākamajai reizei, kad sagribēsies spēlēties.

Eksponometrs

Pirms ejam tālāk pie nopietnākām kamerām, derētu pieminēt eksponometru. Eksponometrs ir ierīce, kas nosaka gaismas daudzumu kadrā. Kamerās, kuras minēšu tālāk, eksponometrs visbiežāk būs iebūvēts, bet var gadīties ka tas nedarbojas, vai arī konkrētajam modelim tā nav vispār. Šai lietai būtu jāpievērš vislielākā vērība. Iepriekš palasiet par kameru wikipedia, vai apmeklējiet šo lapu, kas veltīta padomju fotokamerām. Piemēram, Zenit E un EM ir iebūvēti selēna gaismas mērītāji, bet (attiecīgi) Zenit B un BM ir identiski fotoaparāti, bet bez iebūvētiem gaismas mērītājiem.

Kopumā fotografēšana ar vecu filmiņas aparātu ir ļoti tuva digitālas spoguļkameras “M” (manuālajam) režīmam. Tas nozīmē, ka viss ir manuāls, viss ir fotografētāja rokās. Bet pat “M” režīmā spoguļkamera rāda, cik daudz gaismas iekļūs kadrā (fotografētāja ziņā vienmēr paliek iespēja ignorēt šo rādījumu). Ja gaisma ir par daudz vai par maz, ir iespējams mainīt pārējos parametrus (slēdža ātrumu, diafragmas atvērumu), kamēr kadrs tiek izgaismots pietiekami.

Saulainie 16

Vēl viena neliela atkāpe, pirms tiek pieminēti padomju laikos ražotie fotoaparāti. Saulaino 16 likums (Sunny 16 rule) ir vienkārša metode, lai iegūtu aptuveni pareizus gaismas apstākļus. Likums vienkāršoti skan šādi: fotografējot spilgtā saulē pie diafragmas f16, ir jālieto slēdža ātrums, kas ir viens dalīts ar ISO. Precīzāk, tas nozīmē, ka ir jāņem apgriezts ISO skaitlis un jāskatās, kāds tam ir tuvākais slēdža ātrums. Piemēram, ja ārā spīd spilgta saule un tiek lietota ISO 100 filmiņa, tad fotografējot pie f16 būtu jālieto slēdža ātrums 1/125 (vai 1/100, ja tāds ir pieejams). Zinot šo paņēmienu, vairs nav jābaidās no gaismas mērītāja trūkuma. Turklāt pēc šādas darbošanās diezgan ātri ir iespējams pēc sajūtas iestatīt pareizus lielumus. Var trenēties un eksponometra rādījumu aplūkot tikai pēc tam, kad galvā veikti aprēķini. Ļoti labs resurss par šo un citiem gaismas “likumiem” ir Freda Parkera mājas lapa.

Padomju ražojumi

Filmas fotoaparātu lētajā galā visplašāk pārstāvēti ir padomju ražojumi: Zenit, Smena, Fed, Zorki, Kiev. Visi šie rīki prasa zināmas iemaņas, bet var droši sākt no nulles un mācīties no pieļautajām kļūdām. Iesācējus šīs kameras var mazliet atbaidīt, jo uzreiz nebūs skaidrs, kādi soļi jāsper, lai tiktu līdz gatavam kadram. Mierinājums ir tajā, ka internetā ir atrodami gan video klipi, gan pamācības angļu un krievu valodā, kur ir izskaidrots viss, kas saistīts ar šīm kamerām, sākot no tā, kā ielikt, izņemt filmiņu, līdz tam, kā izjaukt fotoaparātu līdz pēdējai skrūvītei.

Iesācējiem droši vien noderēs šāds padoms: pie fotoaparāta aizmugures var pielīmēt papīra lapiņu un pie katra kadra fiksēšanas ir vēlams pierakstīt gaismas apstākļus un fotografēšanas parametrus. Pēc tam, saņemot attēlus, varēs labāk mācīties no kļūdām, lai nākotnē tādas vairs nepieļautu. Fotografējot ar padomju ražojuma kamerām ir iespējams vislielākais gandarījums par gala rezultātu, jo iznākums ir pilnībā atkarīgs no kameras lietotāja prasmēm.

Ja neaplūkojam katru modeli atsevišķi, tad šie fotoaparāti izceļas ar to, ka tie ir būvēti kā tanki – pēc gadiem ilgas lietošanas un stāvēšanas skapī tiem var būt nelieli defekti, bet galvenokārt viss darbojas bez problēmām. Lai saprastu, kurš modelis ir piemērotāks, iesaku aplūkot zemāk redzamās saites, kuras atrodami fotoaparātu apraksti. No šīs grupas esmu ikdienā lietojis tikai Zenit ET, kas pirmās filmiņas laikā uzvedās ļoti nepārliecinoši, bet tālākajā gaitā pierādīja, ka arī ar tik lētu un vecu kameru var iegūt kvalitatīvus rezultātus. Bezrūpīgā attieksme, gan panākusi to, ka pa kameras spraugām “tek” iekšā gaisma un kadri no katras nākamās filmiņas aizvien vairāk izskatās kā no lomogrāfijas rokasgrāmatas. Neskatoties uz to, Zenīts man iemācīja par fotogrāfēšanas procesu daudz vairāk, nekā spētu jebkura digitālā kamera.

Importa fotokameras

Padomju kameras vizuāli atgādina savus “importa” laika biedrus, jo padomju rūpnīcās rūpīgi kopēja labāko, kas pastāvēja aiz robežām. Piemēram, Kiev ir Contax kopija, bet vecos Fed un Zorki pa gabalu būs grūti atšķirt no Leica senākajiem darinājumiem. Ja salīdzina cenas, par kādām šīs kameras tiek tirgotas, tad gan atšķirība kļūst pamanāma – piemēram, Leica kameras šobrīd pārdod par aptuveni piecdesmit reizes lielākām summām nekā Zorki.

Ja gribas salīdzinoši modernu fotorīku, tad ieteiktu skatīties uz kādu kameru, kas ražota no deviņdesmito gadu beigām līdz šī gadsimta pirmās desmitgades vidum, tas ir “saldais punkts”, jo šīs kameras ir pietiekami vecas, lai būtu lētas, un pietiekami jaunas, lai tajās būtu iebūvēti mūsdienu kamerām līdzīgi autofokusi un citi labumi.

Mans piemērs no šī laika posma ir Canon EOS 300, lēts fotoaparāts kurš dod pārliecību, ka, neatkarīgi no fotogrāfijas satura, ar attēla kvalitāti nebūs nekādu problēmu.

Daži apraksti par filmu kamerām latviešu valodā

* Fed 3 – sapnis.com
* Kiev 4AM – sapnis.com
* Smena – kubiksovs.com
* Kiev 4M – kubiksovs.com
* Minox 35 GT – kubiksovs.com
* Canon EOS 300 – onkulis.com
* Lomo Fisheye One White – onkulis.com
* Foršas kameras par < 30 Ls – reinistraidas.lv

Šo sarakstu būtu vēlams papildināt. Ja ir zināmas saites, tās pievienojiet komentāros. Vienmēr jau var doties uz interneta resursiem angļu valodā, taču ir patīkamāk, ja par foto kamerām raksta vietējie.