Kolīna Plamba
Kolīna Plamba (Colleen Plumb, 1970) ir amerikāņu fotogrāfe, kuras kaislība dzīvē un fotogrāfijā ir dzīvnieki. Viņu interesē, kādu lomu dzīvnieki spēlē mūsu dzīvē, kāpēc cilvēkiem veidojušās sarežģītas un pretrunīgas attiecības ar dzīvniekiem. Fotogrāfe to attēlo gan tiešā, gan simboliskā veidā – no ziloņu portreta, cūkas cepeša uz svinību galda līdz spēļmantām un atainojumam mākslā. “Dzīvnieki šodien ir ārā” (Animals Are Outside Today) ir ilgu gadu darbs, kas šogad tika publicēts grāmatas formātā izdevniecībā Radius Books. Fotogrāfe caur šiem attēliem parāda savu mīlestību un bažas, jautājumus un cerības.
Kolīna Plamba ieguvusi maģistra grādu fotogrāfijā Kolumbijas koledžā Čikāgā, kur no 2000. gada arī pati pasniedz fotogrāfiju.
Ko jums nozīmē fotogrāfija?
Man tas ir strādāšanas un ideju izpausmes veids, kā arī līdzeklis savstarpējai mijiedarbei ar pasauli.
Kā izvēlējāties fotogrāfiju kā izpausmes veidu?
Es vispirms mēģināju gleznošanu, zīmēšanu, kā arī grafisko dizainu. Manos zīmējumos svarīgākais bija kompozīcija, elementu sakārtošana, un tas aizveda pie dizaina. Es nostrādāju dizaina firmā vairākus gadus, taču tad es vairs nespēju paust savas idejas caur šo formu, es no tā attālinājos. Fotogrāfija man palīdz būt par izmeklētāju, iegūstot skaidrāku sapratni par lietām. No sākuma es gribēju būt laukā un strādāt ar gaismu, taču arī laboratorijā guvu brīnišķīgu saviļņojumu.
No kurienes radās interese un aizrautība ar dzīvniekiem?
Bērnībā mums bija dzīvnieki – vienmēr bijuši suņi, ik pa laikam truši un zivtiņas, vienreiz pat pīle. Taču mēs dzīvojām Čikāgā, pilsētas vidē, tādēļ jau kopš bērnības izjutu šo dabas un pilsētas sajaukumu, kas manā darbā ir nozīmīgs faktors. Mana interese par dzīvniekiem laika gaitā noteikti ir attīstījusies un padziļinājusies. “Animals Are Outside Today” būtībā sākās kopā ar manu suni Eteli, kas bija mana saikne ar dabu, līdz ar to arī ar garīgo pasauli. Es visu laiku fotografēju Eteli, kā arī vietas, kur es viņu vedu. Tajās nebija ierasts redzēt vai domāt par citiem dzīvniekiem. Tieši šīs robežas dēļ es aizdomājos par to, kā un kāpēc mums apkārt ir neīsta daba. Tas savukārt lika izpētīt un fotografēt īstus dzīvniekus, pārbaudīt veidus, kādos viņi integrējas mūsu dzīvē un kultūrā.
Dzīvniekus ir grūti fotografēt vairāku iemeslu dēļ. Viņi bieži mani biedē, jo īpaši miruši dzīvnieki. Tie ir neparedzami, taču iegūt ar viņiem kontaktu ir uzmundrinoši. Strādāt saspringtos apstākļos man šķiet aizraujoši.
Lai aprakstītu savus projektus, jūs bieži izmantojat citātus. Kādēļ?
Mani vienmēr ir pavadījuši teksti par dabu. Lasot, piemēram, Geriju Snaideru, Deividu Abramu, Barbaru Kingsolveri, Reičelu Kārsoni un Beriju Lopezu, es atgriežos pie sevis, šie teksti mani iedvesmo un atgādina, kas ir svarīgs. Kad tos lasu, jūtos atguvusi spēkus tāpat kā pēc pastaigas mežā. Labs citāts ir spēks, tas var tik daudz izteikt un iesākt diskusiju.
Cik personiska ir sērija “Animals Are Outside Today”?
Kad skatos grāmatu, es redzu 14 savas dzīves gadus. Es fotografēju visu laiku, šis process ir manas dzīves sastāvdaļa, tādēļ katrs attēls ir atmiņu pilns, tas savā ziņā ir autobiogrāfisks. Grāmatas vāka attēls fotografēts Blue Parrot Cafe, kur biju kopā ar abām māsām, meitu un māsas dēlu. Manai māsai Keitai bija mugurā džemperis ar briedi un viņa brīnišķīgā mierā kaut ko rādīja manai meitai Rūtai. Kad fotografēju, es esmu citā zonā, tādēļ dažkārt nejūtos pilnībā iesaistīta. Ar fotoaparātu rokās es vienmēr esmu jūtīga pret iespējamo kadru, apzinos, ka tas mani aizvedīs prom. Manī ir ieslēgts tāds kā radars, kas pievelk situācijas ar dzīvniekiem. Mani interesē, kā dzīvnieku tēmas tiek ieaustas kultūras audeklā. Mēs dzīvniekus attēlojam uz drēbēm, ēdam tos, mīlam un nogalinam. Tik daudz pretrunu! Es vēl joprojām atrodu jaunus pavedienus, nesen es aizdomājos par miecētavu. Ādas ģērēšanas vēsture ir apbrīnojama un arī rupja. Mani fascinē, kā tāds skaistums kā dzīvnieki var tikt pārvērsts tik atšķirīgā formā, kas ir tāla no oriģināla. Es ceru, ka mans darbs var raisīt sarunu, kā arī pārdomas par cilvēku ietekmi uz citām dzīvām radībām.
Lūdzu, padalieties ar pēdējā laika spilgtākajiem iespaidiem fotogrāfijas jomā!
Man patīk, ka daudzi no maniem studentiem jauc medijus – kolāža, zīmējums, manipulācijas – tas ir intriģējoši! Es pēdējā laikā interesējos par medijiem, kas saistīti ar laiku, jo pašlaik strādāju pie video darba par ziloņiem, varu un nespēju.
