10 minūtes kopā ar Rinko Kavauči
Japāņu fotogrāfe Rinko Kavauči (1972) ienāca fotogrāfijā 2001. gadā, vienlaicīgi izdodot trīs foto albumus – Utatane (Snaudiens), Hanabi (Uguņošana) un Hanako – radot sensāciju Japānā burtiski vienas nakts laikā. Kavauči ir lielisks piemērs tam, ka par cilvēku runā viņa darbi. Fotogrāfe tver pasauli, ikdienas mirkli ar poētisku vieglumu, ar bērna acīm un vienkāršu sirsnīgumu. Žanriski tik dažādās, maigajos pasteļtoņos uzņemtās fotogrāfijas saviļņo to patiesuma dēļ, padarot šos mirkļus par vienu, iedvesmojošu pasauli. Par savu jaunāko grāmatu Illuminance Kavauči nule kā nominēta prestižajai Deutsche Börse fotogrāfijas balvai.
Kā jūs raksturotu savu fotogrāfiju?
Es neprotu pārāk labi runāt un raksturot, tādēļ jau laikam esmu fotogrāfe. Es vēlos rādīt savus darbus bez paskaidrojumiem.
Kā izvēlējāties tieši šo mediju?
Tas savā veidā ir pierādījums, ka dzīvoju. Dažkārt es aizmirstu, ko esmu darījusi, un fotogrāfija man par to atgādina.
Jūs rakstat arī dzeju – haiku. Vai šīs formas veido dialogu? Kā tās ir līdzīgas?
Viena haiku ir kā viens attēls. Es neaprakstu savas fotogrāfijas, es to pasaku ar haiku palīdzību. Tajā pašā laikā manas fotogrāfijas ir poētiskas.
Vai jums darbā ir kādi rituāli? Vai vienmēr ņemat līdzi fotoaparātu?
Es kādreiz ņēmu fotoaparātu vienmēr sev līdzi, jo kaut ko meklēju, es nebiju pilnīgi pārliecināta par sevi, es vēl meklēju savu stilu. Tagad es to vairs tik bieži līdzi nenēsāju, jo man apkārt ir cita telpa, es esmu apmierināta. Ja vēlēšos iesākt ko jaunu, citādāku, tad atkal nēsāšu fotoaparātu sev līdzi.
Jūsu fotogrāfija ir iedvesmojoša. Kur jūs gūstat iedvesmu darbam?
Es gūstu iedvesmu, piemēram, no diendusas. Tā ir sava veida meditācija.
Vai cilvēkiem piemīt līdzīga skaistuma izpratne? Kāda ir jūsējā?
Tas ir liels, skaists jautājums, taču skaisto definēt ir grūti. Cilvēkiem šī definīcija atšķirsies, taču es uzskatu, ka kopumā cilvēki tomēr dala līdzīgu izpratni.
Japānas un Eiropas kultūras šķiet tik atšķirīgas. Vai jūsu darbu mājās un Eiropā uztver līdzīgi?
Es tā nedomāju, mēs to redzam līdzīgi.
Kādas īpašības ir svarīgas fotogrāfam?
Fotogrāfam jāpiemīt raksturam, sevi raksturojošai balsij.
Kāda fotogrāfe man teica, ka grāmatas izdošana ir visintīmākais solis fotogrāfijas procesā. Kā tas ir jums?
Jā, man fotogrāfiju grāmata ir svarīgāka nekā instalācija, tādēļ varu piekrist šim viedoklim.
Lūdzu, padalieties ar pēdējā laika spilgtākajiem atklājumiem fotogrāfijā!
Man, piemēram, iepatikās Viviannas Sasenas darbi.
