Tēma:

Skats no izstādes. Foto - Arnis Balčus

Skats no izstādes. Foto - Arnis Balčus

Fotogrāfs Alnis Stakle relatīvi īsā laika periodā piedāvā otro personālizstādi – ekspozīciju Biežņa var apskatīt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā līdz 28. aprīlim. Pirms tam, no 2012. gada 6. decembra līdz 2013. gada 11. janvārim, Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijas apmeklētājiem bija skatāms Vienkāršs stāsts. Atšķirībā no LMC izstādes, šajā ekspozīcijā mākslinieks iekļauj paša radītus darbus, nevis izceļ no atvilktņu atvilktnēm citu radīto zem sava vārda. Atgādināšu, ka izstādē Vienkāršs stāsts Alnis Stakle izstādīja savās rokās nejauši nonākuša nezināma cilvēka albuma fotogrāfijas, ekspozīciju papildinot ar melniem baloniem, skaņu ierakstu un vienu paša radītu fotogrāfiju.

Ienākot LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā, pirmais, kam skatiens pievērš uzmanību, ir fotogrāfija, kura atrodas izstāžu zāles centrā (starp abiem telpā redzamajiem logiem). Romantisma laika gleznas fragments ir tik tumšs un izplūdis, ka to ir gandrīz neiespējami nolasīt. Veroties darbā ilgāk, skatiens neviļus novēršas, aizslīdot pie citām ekspozīcijā redzamajām fotogrāfijām, kas pirmajā acu uzmetienā rada iespaidu, ka mākslinieks cenšas atrādīt savu ceļojumu ieguvumus. Tikai otrajā plānā kaut kur dziļi prātā sāk cirkulēt domas par autora sniegto vēstījumu, raisot jautājumu – kāpēc izvēlētas tieši Āfrikas valstis un romantisma gleznotāja Eižēna Delakruā (Eugène Delacroix, 1798-1863) gleznās manāmās ciešanu ainas? Pamazām apskatot darbus vēlreiz, Delakruā gleznās ietvertās zīmes kā puzles gabaliņi saliek kopā Āfrikas vēsturisko karti. Caur gleznu fragmentiem ir nolasāmas tās ciešanas un sāpes, kam cauri izgājušas Āfrikas tautas – grieķu tirgotājiem un ceļotājiem, romiešu iekarotājiem, vergu tirdzniecībai, kolonizācijai un citiem ne mazāk sāpīgiem vēsturiskiem notikumiem. Ekspozīcijā sevišķi labi nolasāma vergu tirdzniecības un kolonizācijas vēsturiskā aina, akcentējot sabiedrības pārciestās emocijas. Kā zināms, Āfrikas iezemieši kā lēts darbaspēks ar kuģiem tika izvesti un pārdoti Vidējo Austrumu zemēs, kā arī izmantoti jaunatklātajā Amerikā. Pašpasludināto Āfrikas valstu robežas kolonizatori noteica pēc sava prāta, ņemot vērā dažādu tautu apdzīvotās teritorijas, kas laika gaitā Āfrikas tautu noveda līdz savstarpējiem konfliktiem un nežēlīgiem kariem. Stakles ceļojuma ieguvumos ir manāms tas, ko vēstures pēdas ir atstājušas Āfrikai, nelielai kontinenta daļai. Būtībā Stakle Āfrikas ceļojuma laikā iegūtās fotogrāfijas ir sasaistījis ar Eiropas muzejos uzņemtajiem kadriem.

Alnis Stakle. No sērijas "Biežņa"

Alnis Stakle. No sērijas "Biežņa"

Viena fotogrāfiju grupa, kas ir iekļauta ekspozīcijā, lec ārā no ceļojumos iegūtajiem labumiem. Lai būtu priekšstats, par kādām grupām tiek runāts, jānorāda, ko Alnis Stakle izstādes pavadošajā tekstā ir pateicis priekšā: “Darbu sērijā var izdalīt trīs daļas. Pirmā fotogrāfiju grupa top, apropriatīvi pievēršoties kristīgajiem, sublīmajiem un ciešanu heorizācijas motīviem romantisma laikmeta glezniecībā. Savukārt otrā attēlu grupa top ceļojot pa bijušajām vakarzemes valstu kolonijām Āfrikas kontinentā un fotografējot nakts laikā vidi un cilvēkus. [..] Trešā attēlu grupa top manas mājas pagrabā, pievēršoties kukaiņu, zirnekļu tīmekļu un putekļu makrostudijām.” Tieši trešā grupa, kas ir tapusi mājas pagrabā, šķiet, estētiski pievilcīgākā, un ir tā, kas nesasaucas ar Āfrikas vidē un Eiropas muzejos tapušajām fotogrāfijām. Mājas pagrabā tapušajās bildēs pievilcīgums rodams gaismas un tumsas saspēlē (no attāluma skatoties). Veroties fotogrāfijās tuvumā, tās raisa ložņas sajūtu, it kā nakts stundās rokoties starp koku stumbriem, krūmiem un citiem biezokņiem. Visām trim grupām vienīgais atrodamais kopsaucējs ir tumsa, kas mājas pagrabā un Āfrikas kontinentā tapušajām fotogrāfijām acīmredzami ir nolasāma, bet Delakruā gleznu fragmentos tā ir lasāma caur ciešanām un sāpēm, ko izcieš attēlos redzamie personāži.

Alnis Stakle. No sērijas "Biežņa"

Alnis Stakle. No sērijas "Biežņa"

Kopējais fotosērijas iespaids ir baiss un spocīgs, ko rada fotogrāfijās nolasāmās ciešanas, sāpes, netīrā vide, vientuļie pagalmi, naksnīgās ielas un Stakles apzināti deformētie cilvēku stāvi. Caur izplūdušajām fotogrāfijām patiesāk tiek atainota pagātnes realitāte, tā tiek atdzīvināta un izjusta spēcīgāk, emocionālāk. Iespējams, kādam apmeklētājam baisuma sajūtu raisīs arī telpā dzirdamā skaņa, ko Stakle uzsver kā neatņemamu izstādes sastāvdaļu, kurai par pamatu tiek izmantota pašradīta skaņas skulptūra (atrasti stikli, gruži, akmeņi, metāls utt.). (No izstādes anotācijas.) Manuprāt, izstādē Biežņa skaņa ir izmantota nepamatoti. Velku paralēles ar Ievas Epneres izstādi Telpas atmiņa. Ja Epneres izstādē visi izmantotie mediji, tostarp skaņa, saplūst, viens otru papildinot, tad Stakles izstādē skaņa ir lieka.

Skats no izstādes. Foto - Arnis Balčus

Skats no izstādes. Foto - Arnis Balčus

Nobeigumā gribu norādīt, ka man ir prieks par fotogrāfa Aļņa Stakles inteliģenci un spēju uzrakstīt izstādes anotāciju bez mākslas zinātnieka palīdzības. (Varbūt es kļūdos un tomēr kāds ir palīdzējis to radīt?) Mākslinieks šoreiz ir pārcenties, jo pēc otrās atkāpes pirmā teikuma izlasīšanas nereta parādība būs lasītāja vīpsnāšana par pārgudrības izrādīšanu (skatīt izstādes pavadošā teksta pilno variantu, nevis pie sienas redzamo. Apskatot izstādi otrreiz, latviešu valodas apraksta versiju vairs nemanīju, bija pieejama tikai angļu valodas izdruka).

Respektīvi, fotogrāfs anotāciju varēja uzrakstīt arī vienkāršākos vārdos, lai būtu vēlme un bauda to izlasīt, nevis apstāties ceļa vidū. Kā arī, lai gūtu detalizētāku ieskatu izstādē redzamajos darbos, un līdz galam apmierinātu interesi par ekspozīcijā ietvertajiem darbiem, trūkst informācijas par fotogrāfiju sērijas tapšanas datējumu. Kā zināms, norāde “darbs pie sērijas ir sācies pirms dažiem gadiem” (skatīt anotācijā) ir interpretējama ļoti plaši.

Saistītie raksti

Komentāri

  1. Pagaidām šī ir visvājākā fotoizstāde, kādu esmu redzējis pēdējo gadu laikā un par kuru esmu maksājis naudu, kā arī, kuras preses relīze ir maldinājusi ar cukursaldiem epitetiem. Apskatot izstādi ir tikai un vienīgi – vilšanās un neizpratne, par ko tiek uzskatīts izstādes apmeklētājs – vai par vistu, kuru sasauc gailis? LNMM Arsenāls ir parādījis neizpratni fotogrāfijas kritērijos, laikam tādu vairs nav. Tagad turp ar bildēm mapītē var doties jebkurš skolnieks, ja jau reiz šādai izstādei ir goda vieta. Kurš to pārspēs?

    Thumb up 2 Thumb down 0

  2. NETICAMA fotogrāfiskā tumsonība! KAS tas vispār ir? Fotogrāfijas? Visas neasas, izplūdušas, melnas un drūmas. Es pat nezinu raudāt vai smieties. AIZLIEGT šito vispār rādīt cilvēkiem, jo savādāk var acis izmežģīt skatoties un vēl tā briesmīgā skaņa… KAPUSVĒTKI fotogrāfijai! Kāpēc neviens nekad neko neuzraksta par izstādēm, kas ir tā vērtas. Visur vieni un tie paši pie valsts siles nobarotie personāži. Fotokvartāls galīgi degradējies ar savu piedāvājumu.

    Thumb up 3 Thumb down 2

  3. tas viss no ta ka cilveks grib atrasties laikmetigas makslas teritorija- — un tad nu mastrube publiski–/////// -

    Thumb up 2 Thumb down 1

  4. + autorei par komentāru par izstādes tekstu. Uz izstādi vēl nebiju, bet izlasīju kolēģes no atklāšanas atnesto teksta lapu (latviešu). Un brīnījos- varbūt tā jāizsakās, lai Latvijā dabūtu finansējumu? Vispār iegrimu pārdomās, kāpēc jāraksta tik sarežģīti? Vai tā ir tāda neatņemama laikmetīgās mākslas pazīme (ne tikai A.Stakles izstādē)? Dažreiz liekas, ka labais tonis ir visu samudžināt, lai liktos gudri, bet ja nesaprati, tātad muļķis :)
    Paldies autorei, ka to pamana un uzraksta!

    Thumb up 5 Thumb down 0

  5. Leonid Tugalev

    ‘’Vieni grib būt saprasti, citi baidās no ta, jo tiks atklāti un visi sapratīs, ka aiz frāzēm, mūļķības tur ir un tukšums…. ‘’ – Sergejs Prokofjevs

    Thumb up 5 Thumb down 0

  6. sula_alus

    Andri, pat ja tā ir, vai tas ir slikti? Un vēl, kā ar zināmu empātiju – atcerieties taču sevi, vai septiņdesmitajos nebija teritorijas ieņemšana?

    Thumb up 2 Thumb down 1

  7. YES YES – vienpatiba- paspietiekami- ///// bet stakle ar lielummanijas vai mazvertibas kompleksu ka INTELEKTUALA PROSTITUTE- PIESARNO MUSU VIENIGAS DZIVES TERITORIJU-//////

    Thumb up 3 Thumb down 1

  8. Arturs Pērkons

    Biju uzkāpis augšā pa milzu vienlaidu kāpnēm.

    Vispirms jāpasaka paldies Diānai Meženiecei un visiem komentētājiem, jo šādi diametriāli pretēji vērtējumis ir gana laba motivācija iet pašam paskatīties “o čom fiļm”.
    Jau iepriekš zinot, ka bildes būs neasas, jo uzņemtas bez statīva (starp citu, tas ir vecs Alņa Stakles paņēmiens, manuprāt pirms kādiem >10 gadiem viņam bija kaut kas tādā stilistikā) man izpalika vilšanās, kas parasti seko, ja cer sagaidīt kaut ko oh & ah.

    Ar interesi par neasuma neasumu aplūkoju kreisās puses attēlus ambientas zemas tonalitātes muzikālu skaņu pavadījumā līdz pietuvojos stūrī sēdošai ekspozīcijas uzraudzei. Pateicis labdien, apjautājos, vai šī fona skaņa kundzei netraucē. Pasmaidot viņa atbildēja, ka pie visa var pierast, un piemetināja, ka skandas neesot gana kvalitatīvas , jo skaņa ir ķerkstoša. Pie sevis nodomāju, ka postmodernā mākslā ķerkstoša skaņa varbūt arī speciāli iecerēta.
    Tad straujiem soļiem devos lasīt “Biežņas” aprakstu un sev par lielu izbrīnu atklāju, ka man koncepts ļoti patīk. Varbūt varēja rakstīt vienkāršāk, lietotojot latvisku jēdzienu svešvārda “apropriācija’ vietā. Bet koncepts tiešām ir spēcīgs, jēgpilns, kā raksta pats autors.
    Diemžēl izstāde kopumā nerada pārliecību, ka autoram ir izdevies domās un savā iztēlē radītos metastāstus saprotami izstāstīt skatītājiem. Iemesli ir daudzi, vispirms, manuprāt, neveiksmīga ir zāles izvēle gan apgaismojuma dēļ, gan telpas akustikas dēļ. Naktī bildētiem attēliem nepiestāv mierīgs, izkliedēts apgaismojums un gaišas sienas. Metafiziskai domai ekspozīcijas telpai ir jābūt līdzvērtīgai.
    Skaņas skuptūras, ko rada tādi ‘neskanīgi’ materiāli kā gruži un akmeņi, lielas reverberācijas telpā izklausās kā ieraksta defekti. Skaņu pasaulē katra telpa vistiešākā veidā piedalās akustiskās ainavas veidošanā un ar to vienmēr jārēķinās.
    Alnis ir drosmīgs, ka atļaujas rādīt šādus darbus, pretī saņemot daudz neizpratnes.
    Izstādes vērtība ir pieredzē, kā var sabojāt interesantu ideju ar nepārdomātu režiju, scenogrāfiju, un nepārzinot psihoakustiskos aspektus skaņu ainavu miksā.

    Bet daži no rokas uzņemtajiem nakts attēliem ir tā vērti, lai šo sēriju attīstītu tālāk.
    Vēlu vairāk veiksmes turpmāk.

    Thumb up 3 Thumb down 0

  9. Ja autors jauns un pats vēl nespēj atšķirt, kas ir laba un slikta fotogrāfija, tad viņš vēl, kā saka, nav nobriedis izstādei, jo katram, kas fotografē, ir gan neasas, gan arī izplūdušas fotogrāfijas, tāpēc redaktoram, kas to uzrauga no malas, tas ir jāredz, bet, vai tāpēc tas ir viss ir jāliek izstādē? Un Mākslas muzejā? Audzināšanas nolūkā jebkurš, kas fotografē, skatās foto izstādēs, foto internetā, foto žurnālus PDF, gan papīra formātā un izglītojas, – tāpēc pilnīgi loģiski veidojas attieksme pret to, kad izvēle ir par labu darbam, kuru var apskatīt tik ātri, cik kājas velk ejot pa grīdu. Normālam izstādes apmeklētājam ir jājūtas aizvainotam par to, ka par viņu ņirgājas un uzskata par muļķi, liekot skatīties pusgatavu vai attēlu, kuru apskates laikā bija jāizmet vai jāsagriež, ja filma. Šī iemesla dēļ, protams, ka vairs neiešu ne uz Stakles, ne Epneres (pietika ar to, kas sabojāja Fotokvartāla gadagrāmatu), ne daudzu citu izstādēm, kur reiz jau esmu maldināts. Divreiz ļauties maldinājumam būtu muļķīgi, pat, ja tā ir mākslinieciska iecere, jo cilvēkam tomēr ir atmiņa, kas to visu atceras, arī izstādes ar neretušētiem darbiem.

    Thumb up 3 Thumb down 1

  10. sula_alus

    Dainis Bušmanis = Fans?

    Thumb up 1 Thumb down 0

  11. sula_alus

    Abi nāvīgi ironiķi. Ar prieku lasu šādas stila pērles.

    Thumb up 1 Thumb down 1

  12. neteiksu

    Kopš kura laika MĀKSLA skaitās tikai asas bildes?!? Ņemsim glezniecību -> vai MĀKSLA ir tikai {soc}reālisms? Kur paliek impresionisti, kubisti, popārtisti, abstrakcionisti utt – vai muzeji un galerijas izliekot tos arī ņirgājas par skatītāju??? Tā ir vislielākā aprobežotības pakāpe uzskatīt ka tikai asas un tehniski kvalitatīvas bildes ir MĀKSLA!
    Un man ļoti gribētos pajautāt arī recenzijas autorei – vai gudrus tekstus drīkst rakstīt tikai mākslas zinātnieki? Varbūt tā būtu skaudība, ka mākslinieks spēj radīt JĒGPILNĀKU tekstu par mākslas zinātnieci?

    Thumb up 2 Thumb down 1

  13. Pilnīgi piekrītu, asums attēlā nevar būt kritērijs mākslas darba izvērtēšanai.
    Par JĒGPILNĀKIEM tekstiem varētu pastrīdēties. Lielākā daļa skatītāju neapgrozās akadēmiskajā vidē, tāpēc sarežģīta valoda ar specifiskiem terminiem viņiem ir sveša.

    Thumb up 1 Thumb down 0

  14. Kurš tagad apspriež mākslas darbu? Kurš tas būtu?

    Thumb up 1 Thumb down 1

  15. Arturs Pērkons

    Dainim
    Konceptuālismā, pie kāda pieskatāma šī izstāde, mākslas darbs ir ideja. Šeit izmantotie mediji – attēls+skaņa ir tikai idejas refleksijas. Tāpēc konceptuālismā izstādīts var būt da jeb kas ko autors uzskata par mesidža nesēju.

    Pareizais jautājums ir – cik jaudīgi izmantotie mediji spēj materializēt ideju. Ja vērotājam ideja nepatīk vai neliekas interesanta, tad vērtēt mesidža nesējus no formāliem tehniskiem standartiem nav jēgas.

    Thumb up 3 Thumb down 0

  16. Pateicos! Slēpšanās aiz konceptuālisma segas ir jaunrades vājums, bezkaunība vai slinkuma lāpīšana? Kā sliktā filmā, kurā, kad nogriež skaņu, tā darbība sāk garlaikot un aktieri paliek par dekorācijām.

    Thumb up 1 Thumb down 0

  17. Arturs Pērkons

    Dainim varētu patikt Rodžera Skrūtona viedoklis par blefu mākslā vai emociju viltošanu.
    Taču jāpiezīmē, ka Skrūtona kategorisms dažos minētos piemēros atklāj viņa paša virspusējās zināšanas. Par Keidžu nudien nevar atļauties teikt, ka slavenais komponists ir bez mūziķa dotībām.

    Nevar izslēgt, ka pēc zināma laika varētu taisīt maģistra grādu ar tēmu “Konceptuālisma fotogrāfijas spožums un posts” vai “Miskastes māksla kā diskurss subkonsiousnesa konotācijā” :) :) :)

    Thumb up 1 Thumb down 0

  18. Britu prese māca, ka jāskatās ar lupu uz jebko, kas ir par nodokļu maksātāju naudu, kā tā tiek izmantota. Mani neuztrauktu, ja konkrētā izstāde būtu jebkurā citā vietā, bet ne Izstāžu zālē Arsenāls, kas ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Ja tā ir apzināta muzeja vadības politika, tad tā ir ……. .

    Thumb up 1 Thumb down 1

  19. kanepes kulturas centra—- miera ielas CAFE—–YES—– TUR MAKSLAS TRAUMETO kas klist pa sava intelekta labirintiem netrukst- —– hey ir vel viena iespeja klut anonimam – totaldobze—–////// kad stakle verbali formule tad nogalina- ARI TO KAS ILGTERMINA- briniskigas neasas bildes

    Thumb up 1 Thumb down 0

  20. Šinī gadījumā brīnos par Mākslas muzeja kultūrpolitiku un izvēli, jo tas nosaka, vai izstādes apmeklētājs spers tur savu kāju arī nākamreiz. Autors – fotogrāfs nav te vainīgs, jo viņa šī brīža vislabākie darbi ir izstādē izkārti. Patīk, nepatīk, saista, nesaista – tas nav tik būtiski konkrētajā izstādē, bet, ja skatās uz muzeja kultūrpolitiku no malas, tad jebkura izstāde ir svarīga, jo nepārdomātas izvēles gadījumā – atā! Vāja teātra izrāde, skatītājs vairs neapmeklē teātri, bojāts ēdiens ēstuvē, šai ēdnīcai turpmāk ar līkumu, veikalā pārdevējs piekrāpj klientu vai tajā piens saskābis utt.. Vienkāršāk: ja izstādes apmeklētājs jūtas pievilts, izsmiets, velti atvilināts, viņš izdara secinājumu par visu muzeju. Un tas ir pareizi, lai nonāktu līdzsvarā, lai otrreiz nepieļautu, ka(d) par viņu ņirgājas.

    Thumb up 1 Thumb down 1

  21. Arturs Pērkons

    Patiesībai par godu tomēr jāsaka, ka Arsenāla izstāžu telpa augšstāvā ar skanīgu mārketinga nosaukumu “Radošā darbnīca” ir ar ļoti apšaubāmām funkcionālām izstāžu kvalitātēm.
    Kā izstāžu telpa tā ir sliktām proporcijām – 3 sienas ar lielu tukšumu vidū, skaļa, kā visa Arsenāla ēka (ko gan citu no ieroču noliktavas var sagaidīt); kāpņu milzīgums attur no speciālu individualizētu sienu plakņu izveidošanu, nemaz nerunājot par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Bez tam, arī parastiem normāliem cilvēkiem publiskajās ēkās pakāpienu skaits laidumā ir ierobežots – 18.
    Līdz ar to šīs zāles apmeklētība ir ievērojami mazāka nekā lielajai zālei. Es arī skatīju izstādi vienatnē un citās Arsenāla apmeklējuma reizēs nekāpju augšā, ja izstādījies nezināms mākslinieks.
    Faktiski tur izstādīties nozīmē papildināt savu radošo CV, bet ne iegūt saviem izstādītajiem darbiem vēlamo publicitāti.

    Thumb up 3 Thumb down 0

  22. Arturs Pērkons

    Ir viens paņēmiens, kā pārbaudīt, vai autoram patiešām ideja šķiet ļoti nozīmīga, izšķiroša visas pasaules radošās domas virzībai uz priekšu.
    Tas ir jautājums – vai autors ir gatavs savu darbu/konceptu/ideju pasniegt anonīmā veidā, savu autorību atstājot vēsturei neatklātu.
    To arī sabiedrība novērtēs daudz objektīvāk, jo šodien objektivitāti izkropļo tirgus saimnieki – mākslas dīleri, kam Patiesais mērķis ir peļņa, nevis netveramais mākslinieciskums.
    Starp citu, agrīnos viduslaikos tā arī bija – autori savus darbus nemaz neparakstīja un uz kaut kādām autortiesībām nemaz pat neiedomājās, vienkārši darīja savu darbu, tāpat kā citas profesijas meistari darīja savējos.

    Thumb up 3 Thumb down 0

  23. lieliski artur–bet stakle tacu ir NARCISS

    Thumb up 3 Thumb down 1

  24. Beidzot izpētīju, kas ir Andris Grīnbergs. Protams, var gudroties par citiem, bet vai tad nav tā, ka pats arī neko vairāk par pastaigām pludmalē un izklaidēm gultā neesi veicis. Pat fotogrāfijas pieder citiem autoriem. Neko nesaprotu no konceptuālisma, bet man šķiet, ka šeit plēšas vieni un tie paši, kas savā starpā nespēj kārtējo KKF projektu konkursa finansējumu sadalīt.

    Thumb up 0 Thumb down 2

  25. Taisnība, ka Arsenāla telpas daudzu izstāžu darbiem ir par lielu un nav apgūstamas par visiem 100%. Ja Andreja Granta izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē drukas formātā bija par mazu, bet no kvalitātes viedokļa prasījās daudz daudz rūpīgāku atlasi, lai nedz kvantitāte, bet kvalitāte būtu tas, kas iespaido, tad Arsenāla telpās tā bija kā mazo formātu izstāde, kur tikai Fišera palagi izskatījās atbilstoši stendu izmēriem. Un stipri zaudēja. Citādi darba apkārtmērs piedzīvo mazvērtības kompleksu izstādes laikā, kaut katalogā vai internetā – visiem demokrātiski un vienādi izmēri… Turpretī dzīvokļa istabas izmēra fotogalerijā http://zazi.lv neviens izmērs nav ideāli labs, jo pārāk šauri un saspiesti, toties apskatīt var ātri.

    Thumb up 2 Thumb down 0

  26. drosmigais – anonimais FANS- – varbut atklaj savu identitati – lai varetu nepetit kas tu esi bet sarunaties TE /TE— varianta–/////// starp citu te neviens necinas/ neplesas bet izsaka savas domas—-

    Thumb up 1 Thumb down 0

  27. Leonid Tugalev

    Dainim. Viss paliek skaidrs salīdzinot. Ja Baltajā zālē bija garlaicīga kolekcija, tad Arsenālā vairs nebija iespējas to noslēpt, ka tā ir banāla. Jo blakus ir Panteļejevs, blakus ir Fišers. Ne jau ap ”demogrātisko” formātu lieta grozās. Varbūt Tu redzēji, kā Arsenālu bij apgūvis Bressons ar neliela formāta bildēm ? Esmu pārliecināts, ka Viņam ”darba apkārtmērs” netraucētu un pat daži ”apkārtizmāra darbi piedzīvoTU mazvērtības kompleksu izstādes laikā” ar Viņu salīdzinot.

    Thumb up 2 Thumb down 0

  28. Uz mani instalācijas un 80to gadu Eiropas popārts vispār neiedarbojas, arī piekarināta Gondola Biržā tai skaitā (atņemot mūziku un video). Panteļējevs nebija izgaismots, tāpēc arī – izskatījās nekāds. Piekrītu, ka Fišers, lai arī viņš nav labs cilvēku zīmētājs, bija spilgtāks, par Brantu nemaz nerunājot. Harijs Brants Arsenālā zaudēja savu B&W izcilo zīmējumu oriģinalitāti, jo tika izgaismots, kas galerijā “Māksla XO” skatījās labi, jo bija grafika.

    Thumb up 2 Thumb down 0

  29. Leonid Tugalev

    Atkal… Panteļejevs ir idējietilpīgs. Kad eju uz Viņa izstādi, es zinu, ka eju uz Viņa izstādi, bēt nezinu ko ieraudzīšu šoreiz, zinu tikai to, ka ieraudzīšu Panteļejeva līmeni attīstībā. Kad eju uz Branta izstādi, es ieraugu gaidīto – labs līmenis, bēt ieraudzīju zināmo bēz pārsteiguma. Jāņem vērā, taču, ka Purvīša balva ir reiz divos gados. Mani sevišķi neiespaido kā kas izgaismots – skatos būtību. Baltā zālē izstādīto kaut ar prožektoru gaismo…vērtība tam…

    Thumb up 1 Thumb down 0

  30. Cik es saprotu, tad gleznotāja Purvīša balva ir kuratoru verbālā sacensība, kurš kuru izvilks un – kā apvārdos. Izgaismojums jebkurā izstādē tomēr ir svarīgs, jo visur tagad ir modē mazās lampiņas, kuras lielu darbu izgaismo tikai aplī un stūri ir tumši aptumsumā. Un tendence, ka izstāde ir tumša, nav nekas labs, jo fotogrāfija jāskatās pie labas gaismas (ideāli – saules), citādi labāk to vērot internetā vai tumšā telpā ar projektora palīdzību (mūsdienīgāk).

    Thumb up 2 Thumb down 0

  31. Leonid Tugalev

    Pēc balvas piešķiršanas Neiburgai… (citā leksikā apvārdoju tā pasākuma apkārtni)

    Thumb up 2 Thumb down 0

Pievienot komentāru

Ienāc ar: