Paris Photo 2010
2010.gada Paris Photo norisinājās no 18. līdz 21.novembrim Parīzes Karuselī. Šoreiz par gadatirgus galveno tēmu tika izvēlēta Centrāleiropas fotogrāfija, bet par zīmolu kļuva ungāru klasiķis Andrē Kertess. Viņa darbs “Elizabeth and I, Paris 1931” rotāja meses plakātu, fotogrāfijas bija izliktas veselā virknē galeriju gan pašā mesē, gan pilsētā un liela Kertesa retrospektīva vēl līdz 6.februārim ir apskatāma Jeu de Paume. Nebūt ne visas galerijas sekoja gadatirgus reģionālai ievirzei, tā vietā izstādot drošu peļņu nesošus autorus kā, piemēram, Helmūtu Ņūtonu (vienas fotogrāfijas cena rakstāma ar piecām nullēm) vai Ričardu Avedonu (Paris Photo laikā Christie’s izsolē kādu viņa darbu pārdeva par 841 000 eiro). Ja neskaita tādas leģendas kā Brassai, Robertu Kapu un Jozefu Kudelku, Centrāleiropas fotogrāfija nebija īpaši pamanāma uz tradicionāli dominējošo franču, britu, vācu un amerikāņu fotogrāfu fona. Zinot, ka viens 6 kvadrātmetru liels stends Paris Photo maksā sākot no 12 000 eiro, nav jābrīnās, kādēļ tirgus tendences fotogrāfijā gadiem ejot nemainās – ejošākā prece ir vispāratzītas slavenības un 19.gs antīkās fotogrāfijas. Likt likmi uz nevienam nezināmiem Centrāleiropas autoriem var ne tikai neatmaksāties, bet galerijas biznesu ievilkt lielos mīnusos. Arī manos pierakstos starp autoru vārdiem, kuru darbi uzrunājuši visvairāk, centrāleiropiešus neatrast – Lise Sarfati, Gohar Dashti, Richard Mosse, Edward Burtynsky, Anastasia Khoroshilova u.c.
Oranžo apaļo zīmīšu pievienošana fotogrāfijas parakstam, kas liecina par pārdoto eksemplāru skaitu, apmeklētājiem signalizē par konkrēta autora vai fotogrāfijas pieprasītību. Viens no ejošākajiem autoriem pārdoto attēlu ziņā (bet ne summas ziņā, kā jau norāda augstāk minētie skaitļi) izrādījās jauniņā ķīniešu fotogrāfe Liu Ksjaofanga (Liu Xiaofang).
Daudzas Parīzes galerijas steidz ieplānot jaunas izstādes atklāšanu meses laikā, lai arī pie sevis atvilinātu meses publiku. Paris Photo es uzķēros uz Mihaela Volfa lielformāta pikseļotajiem attēliem, kurus bija iespējams apskatīt atsevišķā izstādē Le Galerie Particuliere. Vācu fotogrāfs ilgstoši pētījis “Street view” opciju Google kartē, atlasot īpatnējus kadrus no dažādām pasaules lielpilsētām (Ņujorkas, Parīzes, Hongkongas un citām). Tajos redzam, piemēram, cilvēku uz mopēda, kas rāda vidējo pirkstu, vai kādu personu, kas nes palielu šaujamieroci, pāri, kas skūpstās, patvērušies durvju ailē. Skatītājiem šie darbi tiek piedāvāti liela izmēra digitāldrukā skaistos rāmjos. Vienkārša ideja, bet aizkustinoš rezultāts, kas lieliski komentē tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku privātumu.
Dažas dienas pēc Paris Photo saņēmu optimistisku preses relīzi ar virsrakstu “Paris Photo: labākais pēdējo 14 gadu laikā”. Esot bijuši 38 tūkstoši apmeklētāju, bet galerijām labi ieņēmumi. Galvenais ieguvums no Paris Photo apmeklējuma ir iespēja reizi gadā pārliecināties, ka arī ar mākslas foto var pelnīt labu naudu. Taču, ja gribas baudīt mākslu, tad lielāku sāta sajūtu sniegs Parīzes galerijas un muzeji. Katrā ziņā šis visiem fotofīļiem ir labākais laiks Parīzes apmeklējumam.
