Lai dzīvo 1. maijs!
Virsrakstā izmantotais lozungs “Lai dzīvo 1. maijs!” padomju laikos ik gadu šajā dienā rotāja teju visu avīžu titullapas. Padomju gados 1. maiju – Starptautisko darbaļaužu solidaritātes dienu – atzīmēja ar lielu vērienu. 11. Novembra (tolaik Komjaunates) krastmalā ik gadu pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai vērotu demonstrāciju vai arī paši tajā piedalītos. Līdz 1964. gadam 1. maija svētki iesākās ar militāristu parādi, taču kopš 1965. gada tā tika pārcelta uz 9. maija Uzvaras dienu, kas Staļina un Hruščova laikā netika atzīmēta. Pēc tam parādē gāja sportisti un studenti, kuriem sekoja rūpnīcu un kombinātu kolektīvi, kuriem bija jāveido speciālas pārvietojamas butaforijas, plakāti, vai jāsagatavo priekšnesumi, kas apliecinātu tautsaimniecības sasniegumus.
Šajā fotostāstā piedāvājam fotogrāfijas no 1958., 1959., 1961. un 1969. gada 1. maija demonstrācijām, ko uzņēmis laikraksta “Cīņa” reportieris Dominiks Gedzjuns. “Cīņā” var arī gūt kopainu par to dienu notikumiem. 1958. gada 4. maija numurā “Cīņa” rakstīja: “Pulksteņa rādītājs tuvojas desmitiem. Tribīnē ierodas partijas un valdības vadītāji, ministri, ģenerāļi, 1905. gada un 1917. gada revolucionāro cīņu veterāni, Rīgas rūpniecības uzņēmumu pirmrindnieki, zinātnieki un kultūras darbinieki.” Militāristu parādi pieņem Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks Aleksandrs Gorbatovs, kurš saka runu. Skan PSRS un LPSR himnas. Pēc tam sākas gājiens. “Pirmā iet bundzinieku grupa. Singrā solī aizsoļo aviācijas apakšvienību virsnieki. Viņiem seko jūrnieku, sakarnieku un citu ieroču šķiru karavīru kolonnas, bet pēc tam – motorizētas apakšvienības.” Viņiem seko sportisti. “Citi nes kausus un vimpeļus, kas iegūti sacensībās, citi izdara vingrojumus ar lokiem, citi – ar gaišziliem karodziņiem.” Pēc parādes seko demonstrācija, kurā iet studenti, rūpnīcu darbinieki. Kopējais pasākuma ilgums bija 4-5 stundas. Vakarā salūts Krastmalā.
1959. gada scenārijs ir līdzīgs, taču divus gadus vēlāk 1. maija svētku galvenā ziņa ir “pirmā padomju cilvēka lidojums kosmosā”. 1961. gada “Cīņa” rakstu par 1. maiju iesāk ar vārdiem – “Jaunas ēras sākumu iezīmēja 12. aprīlis. Šajā dienā pirmais padomju cilvēks lidoja kosmosā. Lidotāja kosmonauta Jurija Gagarina varoņdarbs ir jauns, plats solis mūsu zemes uzvaras gājienā uz komunismu. Cilvēcei paveras Visuma tāles.” Gagarina tēls arī dominē gājienā, cilvēki nes viņa portretus, lidmašīnu un raķešu butaforijas.
1969. gada demonstrācijā vairs nav militārās parādes, taču ir kāds cits notikums – Ļeņinam tuvojas simtgade. “Cīņa” rakstīja: “Katrs kolektīvs, katrs padomju cilvēks gatavo cienīgu velti V.I. Ļeņina 100. dzimšanas dienai. [..] Demonstrācija Komjaunatnes krastmalā vēlreiz spilgti apliecināja, ka Padomju Latvijas darbaļaudis Komunistiskās partijas vadībā veltīs visus spēkus, lai pirms termiņa izpildītu piecgades uzdevumus un godam sagaidītu V.I.Ļeņina 100. dzimšanas dienu.”
Vērojot Gedzjuna fotogrāfijas un negatīvus, var secināt, ka, laikam ejot, pūlī dzīvespriecīgo seju kļūst arvien mazāk. Institūcijām bija jāvervē darbinieki gājienam, tiem bija iepriekš jāgatavo plakāti un pārvietojami objekti, bet 1. maija rītā jāpulcējas pie Centrālās stacijas. Lai arī demonstrācija bija aizraujošs notikums, daudzi cilvēki labprāt izvēlējās šo brīvdienu pavadīt savādāk. Taču par to, protams, tā laika avīzēs neraksta.
