Reinis Hofmanis
Pēdējā gada laikā Reinis Hofmanis (1985) jau sarīkojis divas personālizstādes kim? galerijās – pērn oktobrī bija skatāma “Sale“, kurā viņš apzināja nekustamo īpašuma burbuļa sekas, dokumentējot būvplačus, zemes gabalus un ēkas, ko rotāja uzraksts “Pārdod”, savukārt šobrīd vēl līdz 19. jūnijam skatāms viņa jaunākais veikums – LARP (Live action role playing), kurā fotogrāfs portretē brīvdabas lomu spēlētāju tēlus. Aiz burvja, zombija, troļļa, elfa, sūnu vīra vai goblina ārienes slēpjas biroja darbinieks, students, slimnīcas direktors, medmāsa, militārists, rotaslietu tirgotājs, skolotāja. Pats Hofmanis ikdienā strādā par fotoreportieri un grafikas dizaineri, nule kā atgriezies no Hamburgas, kur stažējās fotostudijās F.A.Ceser un The SCOPE.
Spriežot pēc tava CV, tu esi sācis savu radošo karjeru kā grafikas dizaineris. Kāpēc izvēlējies fotogrāfiju par savu izteiksmes līdzekli?
Vēl joprojām strādāju arī grafikas dizaina jomā. Tomēr fokuss ir mainījies. Bija brīdis, kad sapratu, ka nevēlos pavadīt dienu telpās, sēžot pie datora. Ja sākotnēji fotogrāfija bija aizraušanās, tad ar laiku tā ir kļuvusi par profesiju un mediju, kurā realizēju savus projektus. Līdz tam nonācu ilgākā laika posmā. Kā pagrieziena punkts bija studijas Hanoveres mākslas universitātes (Fachhochshule Hannover) fotogrāfijas nodaļā 2007. gadā.
Tavs pērnā gada projekts “Sale” un jaunākais “LARP” ir samerā atšķirīgi. Vai tu vari definēt tēmas, par kurām tev pēdējā laikā interesē izteikties fotogrāfijā?
Sākot darbu pie jauna projekta, bieži vien nezinu, kā tas noslēgumā izskatīsies. Sākotnēji ir mani interesējoša tēma, kuras ietvaros nonāku pie vizuālās valodas. Sāku strādāt pie projekta “Sale”, jo vēlējos veidot darbu par tā brīža situāciju Latvijā. Darba procesā organiski nonācu līdz ainavai ar tajā ietverto vēstījumu. Ziema, sasalums, zeme, kura tiek pārdota, taču nav redzama – labi sasaucās ar tēmu. “Sale” ir mans pirmais darbs ainavā un pārējo kontekstā atšķirīgs gan vizuāli, gan saturiski. Pārējos darbos centrālais tēls ir cilvēks, toties “Sale” stāsta par cilvēka ietekmi uz ainavu un vidi. Vienojošais ir sērijas formāts un zināma tipoloģija, kas iet cauri maniem pēdējiem darbiem.
Jau ilgāku laiku mani saista cilvēki, kurus kaut kādā ziņā var uzskatīt par citādiem, atšķirīgiem. Cilvēku grupas vai sabiedrības daļas, kurām ir kāds vienojošs aspekts, kas izdala tos no pārējās sabiedrības. Identitātes un piederības meklējumi, kas izpaužas cilvēku apzinātā vai neapzinātā pozīcijā.
Mani fascinē un aizrauj, ka cilvēki dara ko neparastu – varbūt neloģisku, raugoties no sabiedrībā pieņemtiem standartiem, bet no indivīda skatupunkta – personīgi svarīgu, nozīmīgu.
Vai bija viegli panākt, ka “LARP” dalībnieki atraisās?
Runājot par uzticēšanos – tas vienmēr ir laika jautājums. Tēma ir jūtīga un “LARP” spēlētāji nereti tiek uztverti kā dīvaiņi. Sākot darbu pie “LARP”, pirmie divi mēneši pagāja sarakstoties ar lomu spēļu spēlētājiem. Tikai pēc tam varēja notikt pirmās bildēšanas. Bija brīži, kad šķita, ka projekts vienkārši neizdosies tieši uzticēšanās trūkuma dēļ. Parasti ir kādi “atslēgas” cilvēki vai bildēšana, kas nodrošina uzticēšanos un ir kā durvis uz pārējiem. Līdzīgi tas bija strādājot gan pie “LARP”, gan “Model”.
Tu nupat deviņus mēnešus nostrādāji fotostudijā Hamburgā. Ar ko šī pieredze atšķiras no darba fotoziņu aģentūrā Rīgā?
Fotoziņu aģentūrā darba pamatā ir fotožurnālistika. Savukārt aģentūra, kurā biju praksē Hamburgā, nodarbojas ar komercfotogrāfiju. Ja dokomentālajā fotogrāfijā un fotožurnālistikā ir pieturpunkti, kas attiecas uz attēla ticamību, tad komercfotogrāfijā svarīgākais ir rezultāts – attēls. Un ir dažādi veidi kā līdz tam nonākt. Aizvien biežāk bildēšanas process tiek aizstāts ar CGI (computer-generated imagery), kur fotogrāfs vairs realitātē ne reizi nenospiež slēdzi, bet seko procesam datorā – norāda, kur jābūt gaismām, kādai attēla tonalitātei utt. Tā ir laba pieredze, lai redzētu, kā attīstās tehnoloģijas un kādas ir iespējas. Tomēr savos personīgajos darbos man šobrīd būtisks ir pats process.
Kas būs tavs nākamais projekts?
Šobrīd turpinu darbu pie “LARP”. Nākošais projekts būs “Visual narratives: European borderlines” ietvaros par robežām, kur, iespējams, apvienošu ainavu un portretu.
