Sajūtas nemainās. 1. septembris

Ritot desmitgadēm, ir jaušamas atšķirības pirmajā septembrī uzņemto attēlu niansēs, sadzīves estētikā un dažos satura elementos. No projektā “Diapozitīvu Latvija” redzamajām kolekcijām atlasītie fotoattēli sniedz krāsainu ieskatu trīs Zinību dienās – 1977., 1988. un 1990. gadā.

1977. Padomju Latvijā izglītības sistēma ir nopietns, rūpīgi veidots un rafinēts sabiedrības pārveides instruments. Tāpēc visi, sākot ar pašiem mazākajiem, tiek audzināti valkāt formastērpu – tas ir viens no veidiem, kā jau pirmajās klasēs aktīvi izskaust jebkādus brīvdomības iedīgļus. 1. septembra pasākuma uzbūve stipri neatšķiras no mūsdienām – to ievada direktora uzruna, klasēs notiek iepazīšanās ar klases audzinātāju un klasesbiedriem, grāmatu saņemšana, ziedu pasniegšana. Apģērba niansēs redzamas aktuālās modes tendences – platas bikses, lieli atloki, meitenēm formastērpi ar ļoti īsiem svārkiem.

1988. Atmodas aktivitātes atstāj nopietnu ietekmi uz Latvijas izglītības sistēmu, un, atkarībā no skolotāju uzņēmības un drosmes, pamazām mainās arī iegūstamās izglītības saturs. 1. septembra pasākumu uzbūve nu stipri atkarīga no skolas uzņēmības – nereti pasākumi ietver dejas un rotaļas tautiskā garā. Latviešu skolu pirmajās klasēs formastērpu valkā retais, padomju sistēmas “demokratizācijas” kursa ietvaros vēl nav īstas brīvības, bet ir skaidri jūtama tās tuvošanās, tāpēc 11. klašu audzēkņi, kuri skolas dzīvē pie rokas ieved pirmklasniekus, formastērpu velk, uz tā atstājot gan komjauniešu nozīmi, gan uzsienot tautisko prievīti.

1990. Pirmais septembris pienāk pārmaiņu gaisotnē. Bērni pārsvarā tiek saposti tautiskā garā – baltos kreklos un jaunu nozīmi guvušajās prievītēs. Brīžam juku laiku nabadzība radījusi arī paradoksus, trūcīgākajās ģimenēs bērnus laižot skolā ar tiem pašiem formastērpiem, vien noārdot komunistiskā rakstura uzšuves.