Britu fotoskolas
Septembra sākums ir laiks, kad daudzu cilvēku ikdienā atgriežas mācību iestāžu apmeklēšana. Tas ir arī īstais brīdis, lai sāktu domāt par nākotnes izglītības iespējām, respektīvi, ko darīt pēc gada. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā augstāko izglītību fotogrāfijā iegūt nav iespējāms, tādēļ cilvēki ir spiesti doties uz ārzemēm. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, Lielbritānija kļuva par populārāko galamērķi. Iemesli tam bija vairāki – viegli pārvarāma valodas barjera, salīdzinoši pieejamā studiju maksa un atvērtais darba tirgus, kas ļāva studentiem arī piepelnīties. Lielbritānijā studējuši un joprojām studē gana daudz latviešu fotogrāfu un tas noteikti nākotnē iespaidos procesus pašmāju fotogrāfijā. Var gadīties, ka pēc vairākiem gadiem Latvijas fotovidē toni noteiks britu augstskolu absolventi, tādā veidā piepildot kāda FK aktīva komentētāja baisāko murgu, kurš “britu skolā” saskata vislielāko draudu Latvijas fotomākslas tradīcijām, gluži kā Lembergs, kas visās Latvijas likstās redz “sorosītu” pirkstu.
Lai arī es pats Vestminsteres universitātes maģistratūru absolvēju jau pirms 6 gadiem, netrūkst cilvēku, kas man joprojām taujā pēc padoma par izglītības iespējām Anglijā. Pagājis jau krietns laiks un daudz kas ir mainījies – ja senāk kursā bijām ap 30 cilvēku, tad tagad to ir ap 130; mācību maksa palielinājusies par apmēram tūkstoti, sasniedzot 4220 mārciņas gadā. Pēc ES paplašināšanās izglītība kļuva par vienu no Lielbritānijas ekonomikas produktiem, apkalpojot arvien pieaugošo emigrantu skaitu, kuriem bija maldinoša ilūzija, ka izglītība garantē darba vietu. Taču sekas tam ir pašas britu izglītības sistēmas inflācija, kā to raksturoja mana kursa vadītājs Deivids Beits (David Bate) izglītības konferencē šā gada februārī Tallinā. Viņš reiz esot saskaitījis, ka Lielbritānijā ir vairāk nekā 150 bakalaura un 45 maģistra grāda programmas fotogrāfijā. Vēl vairāk esot tikai ASV. Britu izglītība bija kļuvusi par masu preci, devalvējot savu nozīmi valsts ekonomikā. Izglītības industrializēšana, skolojot šaura spektra speciālistus, veicinājusi zināšanu fragmentāciju. Taču pateicoties konservatīvo valdībai, kas apgriež dotācijas izglītībai, mākslai un humanitārajām zinātnēm, šim izglītības biznesa modelim savā ziņā ir pielikts punkts. No nākamā gada mācību maksa pieaugs teju trīs reizes, studētgribētāju masu novirzot uz citām valstīm un nedaudz atjaunojot britu izglītības elitāro statusu. Noteikti samazināsies arī kursu daudzums, jo trūks studentu. Ja man jautātu, vai es savu maģistra grādu novērtētu ar 9 tūktošiem mārciņu, tad atbilde būtu – noteikti nē. Es teiktu – labāk mācieties vācu vai zviedru valodu un studējiet par velti. Taču labā ziņa ir tā, ka joprojām ir pieejamas dažādas stipendijas, pabalsti un izdevīgi kredīti, kas pilnībā nenoraksta studēšanas iespējas Lielbritānijā. Taču tagad daudz vairāk kā jelkad iepriekš būs svarīgi studentam izdarīt pareizo izvēli – starp milzīgo programmu skaitu atrast sev visatbilstošāko.
Tieši tādēļ esam apzinājuši vairākus latviešus, kas šobrīd studē vai nule kā beiguši studijas fotogrāfijas specialitātē kādā Lielbritānijas augstskolā. Viņu atbildes uz 6 jautājumiem var palīdzēt potenciālajiem studētgribētājiem orientēties vairāku augstkolu piedāvājumā. Ja arī tu esi studējis/-usi fotogrāfiju Britu salās pēdējos gados, pievieno savas atbildes šim rakstam komentāru veidā.
Elīna Priede
1) Kur un ko tu mācies/mācījies?
City of Bristol College, FdA Professional Photography 2008/2009. Kopš 2009. gada – University College Falmouth, BA Photography.
2) Cik maksā/-ja studijas?
Nezinu, tas viss tiek nokārtots automātiski, bet šķiet, ka šogad tās ir 3225 mārciņas.
3) Kāpēc tu izvēlējies tieši šo programmu?
Tāpēc, ka zināju – par šo programmu bija ļoti labas atsauksmes, to uzskatīja par labāko Eiropā. Tajā apmāca strādāt ar lielformāta fotokamerām, nevis tikai fotografēt digitāli, bet, tiklīdz kā es sāku studēt, viss mainījās. Un tagad tā ir kā jebkura cita vieta Anglijā.
4) Kas ir šīs studiju programmas lielākie plusi?
Padziļināta pieeja fotogrāfijai kā mākslai, kā izpausmes veidam. Notiek semināri, sarunas, diskusijas par fotogrāfiju. Viesojas slaveni fotogrāfi, ar kuriem vari aci pret aci tikties portfolio recenzēšanā.
5) Kas ir šīs studiju programmas lielākie mīnusi?
Pārlieku mazs pasniedzēju kontakts ar studentiem.
6) Kam tu ieteiktu šo mācību programmu?
Tā īsti es vairs neieteiktu iegūt izglītību fotogrāfijā tieši Anglijā.
Līva Pavārniece
1) Kur un ko tu mācies/mācījies?
University College Falmouth, Fotogrāfija MA, pilna laika studijas no 2009. līdz 2010. gadam, bet uzreiz jāsaka, ka universitāte šo kursu vairs nepiedāvā, tāpēc nezinu, vai šī informācija kādam vairs būs noderīga.
2) Cik maksā/-ja studijas?
£ 4183 gadā.
3) Kāpēc tu izvēlējies tieši šo programmu?
Universitātei ir augsts reitings to universitāšu vidū, kurās Anglijā var apgūt fotogrāfiju. Būtisks izvēles parametrs bija līdzsvars starp teoriju un praksi, jo pēc studijām Latvijas Kultūras akadēmijā vairs nebija vēlēšanās pārlieku iedziļināties teorētiskās zināšanās. MA Fotogrāfijas programmas pamatmērķis bija iespēja realizēt projektu no ieceres līdz izstādei galerijā.
4) Kas ir šīs studiju programmas lielākie plusi?
Studijas notiek ļoti brīvā veidā – individuāls darbs, regulāra darbu atrādīšana kursa biedriem un pasniedzējiem, diskusijas, individuālas konsultācijas, semināri par fotogrāfijas vēsturi un teoriju. Universitāti regulāri apmeklēja vieslektori, tādi kā Deivids Beits, Mārtins Pars, Gregs Lukas u.c. Universitātes fotocentrs ir aprīkots ar modernu tehniku, ir iespēja aizņemties nepieciešamo fototehniku uz diennakti, bet, ja nepieciešams – arī ilgāk. Neskatoties uz lielo studentu skaitu, tehnikas daudzums ir pietiekošs un aizņemšanās sistēma perfekti izstrādāta (rezervācija internetā utt.). Bibliotēkā ir ļoti plašs fotogrāfijai veltīto grāmatu klāsts. Programma deva iespēju apgūt visu, kas fotogrāfam nepieciešams, sākot ar teorētisku projekta pieteikumu un beidzot ar fotosēriju izstādē.
5) Kas ir šīs studiju programmas lielākie mīnusi?
Jārēķinās ar universitātes ģeogrāfisko atrašanās vietu – Falmuta ir Kornvolā, pašos Anglijas dienvidrietumos (ar vilcienu uz Londonu jābrauc vairāk nekā 5 stundas). Ja ir vēlme savu fotoprojektu realizēt ārpus Kornvolas, tad tie ir ievērojami papildus izdevumi.
6) Kam tu ieteiktu šo mācību programmu?
Tā kā šī programma vairs nepastāv, tad nevaru to ieteikt, taču universitāte piedāvā četras bakalaura programmas: BA photography, BA Marine & Natural History photography, BA Press & Editorial Photography, BA Fashion Photography. Universitāti iesaku tiem, kuriem patīk fotogrāfēt ainavas, portretus skaistā, mežonīgā dabā okeāna krastā.
Tīna Remiz
1) Kur un ko tu mācies/mācījies?
Es pabeidzu divus no trīs gadu BA kursa Rietumanglijas Universitātē (The University of the West of England) Bristolē, tad paņēmu akadēmisko un pārbraucu uz galvaspilsētu, kur pabeidzu gadu ilgu profesionālās prakses kursu žurnālistikā, strādājot dažādās avīzēs un žurnālos. Tikko iestājos Vestminsteres Universitātē (University of Westminster) fotogrāfijas mākslu programmas 3. kursā, ko sākšu septembrī un ceru saņemt bakalaura grādu nākamā gada vasarā.
2) Cik maksā/-ja studijas?
Man paveicās iestāties universitātē pirms šī gada milzīgās reformas, līdz ar to maksāju nedaudz vairāk par 3000 mārciņām gadā (precīzais cipars mainās katru gadu, pārsvarā inflācijas dēļ). Tiem, kas plāno iestāties nākamgad, gan nāksies maksāt trīsreiz vairāk. Man, kā jau lielākai daļai studentu, ir kredīts (tuition fee loan), tā ka šo summu šobrīd nejūtu. Žurnālistikas kurss gan bija par brīvu, taču bija jāiztur milzīgs konkurss.
3) Kāpēc tu izvēlējies tieši šo programmu?
Braucot mācīties uz Bristoli, es izvēlējos pilsētu nevis universitāti. Tomēr, nodzīvojot tur divus gadus, sapratu, ka, lai cik skaista un interesantu pasākumu pilna nebūtu Bristole, tā nav vērta £ 3000 gadā. Žurnālistikas kursā es, godīgi sakot, iestājos lielākoties cenas dēļ, taču tā bija fantastiska pieredze, kas man ļoti noder manā fotogrāfijas (un fotožurnālistikas) praksē. Savukārt Vestminstres Universitāte ir slavena ar augstas kvalitātes izglītību. Es biju ļoti pārsteigta par darbu kvalitāti viņu kursa izstādē un uzreiz pieteicos intervijai.
4) Kas ir šīs studiju programmas lielākie plusi?
Lielbritānijas izglītības sistēma ļoti atšķiras no tā, pie kā daudzi no mums ir pieraduši Latvijā. Sālumā man šķita, ka viss ir šausmīgi viegli, nekas īsti nav jāmācās un jādara, tāpat var saņemt pozitīvu atzīmi. Un daļēji tā ir taisnība – iestāties un pabeigt universitāti Anglijā nemaz nav tik grūti. Taču tieši tāpēc tas diploms ir ļoti maz ko vērts, tava darba pieredze, attieksme, radošas ideja, prasme un griba būs tie, kas palīdzēs dabūt darbu. Jo lielākai daļai universitāšu nav nekādu iebildumu, ja tu vēlies vienkārši atdot £10 000 par diplomu vien. Līdz ar to arī kritēriji universitāšu vērtēšanai ir pilnīgi citi – nomācoties divus gadus, es meklēju vietu, kur pasniedzēji prasīs no manis vairāk… un vairāk. Kur man ļaus izmēģināt kaut ko jaunu, pieļaut kļūdas un, tās labojot, mācīties. Iepraktizēties veidot labas kvalitātes bildes, kas atbilst industrijas standartiem, vieglāk un ātrāk ir praktiskā darbā nevis universitātē. Universitāte ir vieta kur var izmēģināt lietas, ko darbā tu nekad neuzdrošinātos.
5) Kas ir šīs studiju programmas lielākie mīnusi?
Tas, ka viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Neviens tev neteiks, kas jādara, bet atļaus izvēlēties, kas tev ir svarīgs. To var pārvērst plusā (skatīt atbildi par plusiem), taču tas prasa daudz darba, motivāciju un spēju identificēt, kas tev pašam/pašai ir svarīgs, un strādāt, lai to sasniegtu.
6) Kam tu ieteiktu šo mācību programmu?
Tiem kas zina, ko viņi grib sasniegt, un ir gatavi strādāt individuāli, izmantojot iespēju uzdot jautājumus un mācīties no cilvēkiem, kuru sasniegumi fotogrāfijas industrijā ir zelta vērti.
Reinis Fjodorovs
1) Kur un ko tu mācies/mācījies?
ABC Diploma in Photography, London College of Communication. Sāku pērn septembrī un pabeidzu šogad jūlijā.
2) Cik maksā/-ja studijas?
£ 1500, bet tagad cena pacelta uz £ 2500.
3) Kāpēc tu izvēlējies tieši šo programmu?
Man diezgan ātri apnīk lietas, tāpēc zināju, ka BA nepabeigšu, pieņemamā cena arī bija noteicošs faktors.
4) Kas ir šīs studiju programmas lielākie plusi?
Mani ļoti apmierināja cena, pasniedzēji visi ir profesionāļi (visi strādā industrijā), bija pieejama tehnika. Šis kurss ir “skill based” (prasmes attīstošs), kas man arī šķita labi.
5) Kas ir šīs studiju programmas lielākie mīnusi?
Nekādus konkrētus mīnusus es nevaru nosaukt, jo, kā jau normālā Eiropas koledžā, viņiem ir ļoti svarīgs savs tēls. Te drīzāk ir jautājums – cik vispār augstākā izglītība ir lietderīga, salīdzinot ar praksi.
6) Kam tu ieteiktu šo mācību programmu?
Man grūti ieteikt šo kursu kādam, jo esmu sapratis, ka reāla strādāšana (piemēram, avīzē) ir daudz lietderīgāka par mācīšanos. Ieteiktu varbūt cilvēkiem, kuriem īsti nav laika un naudas BA, bet viņi tomēr grib pabūt tajā vidē.
Anna Novikova
1) Kur un ko tu mācies/mācījies?
Kopš pagājušā gada mācos Brighton Art University, BA Photography
2) Cik maksā/-ja studijas?
£ 3326 gadā.
3) Kāpēc tu izvēlējies tieši šo programmu?
Izvēlējos Angliju tikai studentu kredīta dēļ, kas ļauj mācīties visus 3 gadus neko nemaksājot, jo savādāk man Anglija neiet pie sirds. Par Braitonas universitāti biju dzirdējusi daudz labu vārdu un gribēju dzīvot mierīgākā vietā nekā Londonā un pie jūras.
4) Kas ir šīs studiju programmas lielākie plusi?
Fotogrāfijas nodaļa ir diezgan maziņa – tikai 3 kursi, ap 30 cilvēku katrā. Visi viens otru pazīst pēc vārdiem un ir tāda ģimenes sajūta, kur viens par otru rūpējas. Ir ļoti daudz brīvības, kas liek mācīties būt ļoti apzinīgam un patstāvīgam cilvēkam. Ļoti atsaucīgi pasniedzēji, kas vienmēr gatavi tevi uzklausīt un palīdzēt.
5) Kas ir šīs studiju programmas lielākie mīnusi?
Daudz brīvības kaut kāda ziņā ir arī mīnuss, jo no otras puses liekas, ka varētu apgūt vairāk priekšmetu, piemēram, mākslas kursam nav pat jāapgūst tādi priekšmeti kā mākslas vēsture vai kino vēsture. Ir diezgan bēdīgs tehniskais aprīkojums, kas it īpaši attiecas uz skaneriem un kameru pieejamību. Un vēl angļu tauta ir tik ļoti politkorekta, ka, ja tu gaidi kādu veselīgu kritiku par saviem darbiem, to nāksies vilkt ārā ar spēku. Bet reizē tas ļoti iemāca uzdot pareizos jautājumus.
6) Kam tu ieteiktu šo mācību programmu?
Cilvēkiem, kas ir ļoti patstāvīgi un centīgi, jo ieslīgt ballīšu dzīvē nemaz nav sarežģīti. Un tiem, kas interesējas par mākslas fotogrāfiju, jo neko no „editorial“ vai „fashion“ fotogrāfijas šis kurss nepiedāvā.
Evita Goze
1) Kur un ko tu mācies/mācījies?
Kopš 2010. gada – Brighton Art University, BA Photography.
2) Cik maksā/-ja studijas?
Pagājušogad £ 3260, šogad – £ 3350.
3) Kāpēc tu izvēlējies tieši šo programmu?
Braitonas universitātē ir uzsvars uz mākslas fotogrāfiju, kas mani interesē, tai ir laba reputācija, lieliski pasniedzēji, patika personiskā un siltā attieksme uzņemšanas eksāmenu laikā, kā arī gribēju dzīvot tuvu Londonai, bet ne pašā Londonā.
4) Kas ir šīs studiju programmas lielākie plusi?
Lieliski pasniedzēji, uzsvars uz patstāvīgu darbu un neatkarīgu domāšanu gan sava projekta, gan citu studentu darbu analīze iknedēļas diskusijās, brīvība dažādu ideju īstenošanā, kas iekļauj arī citus medijus, ne tikai fotogrāfiju.
5) Kas ir šīs studiju programmas lielākie mīnusi?
Trūcīgs aprīkojums, neesmu apmierināta arī ar pieejamo grāmatu izvēli bibliotēkā, maz kontaktstundu ar pasniedzējiem, dažkārt – kritikas trūkums.
6) Kam tu ieteiktu šo mācību programmu?
Tā kā mācību maksa no nākamā gada palielināsies vairāk nekā divkārt, es vairs nevienam neiesaku studēt BA Anglijā, jo, manuprāt, par tādu summu piedāvājums vairs neatbilst samaksai.
Baiba Tetere
1) Kur un ko tu mācies/mācījies?
MA Photographic History and Practice, 2010-2011, De Montfort University, Leicester
2) Cik maksā/-ja studijas?
£ 3499
3) Kāpēc tu izvēlējies tieši šo programmu?
Vēlējos studēt fotogrāfijas vēsturi. Papētot programmu, šis kurss ir ar alternatīvāku skatījumu nekā St. Andrews University, kur arī ir iespējams studēt šo pašu priekšmetu.
4) Kas ir šīs studiju programmas lielākie plusi?
Teorija apvienota ar praksi, mazs kurss (5-9 cilvēki), tādēļ arī pasniedzēji ir pieejami konsultācijām. Tāpat ir pārdomāta un intensīva semināru programma, labi vieslektori.
5) Kas ir šīs studiju programmas lielākie mīnusi?
Tā ir salīdzinoši jauna – šis ir trešais gads. Tas ir gan pluss, gan mīnuss.
6) Kam tu ieteiktu šo mācību programmu?
Ieteiktu fotogrāfijas vēstures pētniekiem, muzeju un arhīvu darbiniekiem, kuri strādā ar fotoarhīviem.
Līga Puķīte
1) Kur un ko tu mācies/mācījies?
Kopš 2009. gada oktobra London Metropolitan University, BA Fine Art Photography.
2) Cik maksā/-ja studijas?
Aptuveni £ 3260 gadā, ņemu kredītu, kas būs jāsāk atmaksā brīdī, kad mani ienākumi gadā pārsniegs £ 20 000.
3) Kāpēc tu izvēlējies tieši šo programmu?
Izvēlējos tāpēc, ka man patīk brīvība, ko dod mākslas fotogrāfija. Tiku uzņemta arī Camberwell koledžā, kuru neakceptēju tieši apspiestības dēļ, bet katram savs.
4) Kas ir šīs studiju programmas lielākie plusi?
Šajā kursā visvairāk patīk tieši ideju attēlošana fotografijās. Novērtēju tehnisko pusi un iespējas izvēleties to, kādas es tieši gribu savas fotogrāfijas. Tāpat novērtēju pasniedzēju attieksmi, ka nekas nav nepareizs vai pareizs, bet, ka galvenais ir pamatojums un ideja, kas palīdz saprast autora mērķi. Mākslinieka/ fotogrāfa idejas tiek pasniegtas, izmantojot fotogrāfiju. Universitātē ir pieejama visa veida fototehnika. Lielu daļu sava laika pavadu tieši fotolaboratorijā (dark room), kas man palīdz saprast fotogrāfijas otro pusi, kur šīs iemaņas noder pašu fotogrāfiju uzņemšanā.
5) Kas ir šīs studiju programmas lielākie mīnusi?
Sakarā ar lielo krīzi un budžeta samazināšanu Lielbritānijas augstskolām, arī lekciju skaits ir samazināts, un to nav tik daudz, kā varbūt vēlētos. No otras puses, atlikušo laiku varu pavadīt studijā vai arī fotolabratorijās, radot darbus.
6) Kam tu ieteiktu šo mācību programmu?
Šo kursu ieteiktu tiem, kas vēlas izpausties visāda veida fotogrāfijā un kas vēlas iemācīties fotogrāfijās attēlot idejas, nevis vienkārši iemācīties uzņemt skaistu bildi bez satura.
