Padomju Kosmiskā odiseja

Kosmonauti kļuva par padomju sešdesmito gadu simbolu – par nepārprotamiem sava laikmeta varoņiem. Smaidīgā Gagarina tēls, neskaitāmas reizes tiražēts presē, kļuva par Hruščova laika žurnālu ikonu. Iespējams, kosmonauti ir pirmie mediētie personāži padomju vēsturē: prese atspoguļo viņu zvaigžņotos sasniegumus, kā arī uzmanīgi seko līdzi privātajai dzīvei, turklāt vēl pati to arī konstruē.

Kosmoss kā priekšnojauta

Padomju periodika rakstīja par kosmosu jau sen pirms pirmā lidojuma. Mākslinieki radīja citplanētu ainavas, kino kadri atainoja starpplanētu lidojumus, daudzi mēģināja modelēt nākotnes kosmosa iekarotāja tēlu. Par kosmonauta prototipu kļuva testa piloti, kuru vīrišķīgās sejas lidotāju cepurēs ne reizi vien tika publicētas uz žurnālu vākiem. Visa desmitgade jūsmo par kosmosu. Šī laika uzņēmumos pat bērni aizkrāsnē viens otram stāsta par Zemes pavadoņiem, bet zemnieces rūpniecības izstādē aizrautīgi apskata pavadoņa mākslīgo modeli.

Fotogrāfijas no vissavienības žurnāliem ceļo uz republiku izdevumiem. Tā uz Zvaigznes vāka mēs redzam spoguļattēlā apgrieztu Jakova Halipa (Яков Халип) fotogrāfiju, kas 1959. gadā publicēta žurnālā Padomju Savienība (Советский Союз). ¹⁾Zvaigzne. 1961. № 1. 1. vāks. Kadrā redzamais cilvēks termobarokamerā izmēģina iekārtu, kurai jāiztur zemas temperatūras un straujas izmaiņas spiedienā. Aptuveni gadu pirms tam Zvaigzne publicē Ivana Jefremova romānu Andromēdas miglājs (Иван Ефремов/Туманность Андромеды, Ivan Efremov/ Andromeda). Cilvēce sastingusi gaida kosmisko brīnumu. Visi padomju valstu pilsoņi tiecas līdzināties kosmonautiem, kuri kļūst par pielūgsmes objektiem.

Jurijs Gagarins: Vienkāršais neparastais cilvēks

Septītais Padomju Fotogrāfijas (Советское Фото) numurs 1961. gadā faktiski viss veltīts pirmajam cilvēkam kosmosā. Jurijs Gagarins attēlots lidotāja ķiverē un skafandrā, sniegota lauka vidū, sniedzot ziņojumu Vnukovas aerodromā, soļojot pa vasarīgiem laukiem vai mājot tautai no Mauzoleja.

Gagarina tēlam bija varena ietekme uz padomju ļaudīm. Tā, piemēram, Valentīna Tereškova nolēma kļūt par kosmonauti pēc tam, kad ieraudzīja viņa portretu: “Viņai šķita, ka viņš skatās tieši uz viņu un smaida, it kā sakot: “Arī mēs to varam!”.” Miroslava Murazova (Мирослав Муразов) fotogrāfijā Vēlos kļūt par pirmo afrikāņu kosmonautu (Хочу быть первым космонавтом среди африканцев) redzams smaidīgs, tumšādains puisis, kurš rokās tur Gagarina bildi. Šeit svarīgs sižetiskais pielīdzinājums: “Vēlos būt tāds, kā viņš.” Tas ir ideāls, pēc kura jātiecas. Bet kāds bija atkušņa laika varonis?

Žurnāli publicēja fotogrāfijas no ģimenes arhīva: kosmonauta vecāki, armijas daļa, studiju gadi, basketbola komanda, jaunlaulātie – tam visam vajadzēja uzsvērt viņa kā parasta padomju jaunekļa dzīvi. No vienas puses, lasītāja uzmanība tika vērsta uz tipisku tēlu, no otras puses, akcentētas tādas rakstura iezīmes kā gribasspēks un rūdījums.

Ārsti dalījās atmiņās par grūtajiem testiem, kas tika veikti uz speciāliem aparātiem, ar kuru palīdzību varēja noteikt cilvēka izturību pirms lielas slodzes. Neskatoties ne uz ko, Jurijs Gagarins atrada sevī spēku pasmaidīt un jautri piemiegt ar aci kinokameras objektīvam. Uz Hruščova jautājumu par pašsajūtu viņš ziņoja, ka kosmosā juties tikpat labi kā mājās.

Gagarins kopā ar Hruščovu kļuva par miera cīņu simbolu. Tikmēr viņu attiecības saglabājās hierarhiskas, izkārtotas pēc tēva-dēla modeļa.

Ģimeniskuma inscenējums

Kosmonautiem bija divas ģimenes: debesu un zemes. Debesu radniecības pamatā bija profesionālas iniciācijas, bet par simbolisko kosmonautikas bērnu tēvu kļuva Hruščovs.

Mazā kosmonautu ģimene kļuva par lielās Padomju Savienības ģimenes analogu. Paraksti veselai uzņēmumu rindai (ar skūpstiem, apkampieniem) uzsvēra attiecību ģimenisko raksturu. Tā, piemēram, Juriju Garagrinu, Germanu Titovu, Andrianu Nikolajevu, Pāvelu Popoviču un Valēriju Bikovski sauca par kosmosa brāļiem, bet Valentīnu Tereškovu par kosmosa māsu. Bikovskis un Tereškova bieži uzstājās kā laulātie draugi: šeit viņa kosmonautu baro ar ķiršiem, te atkal viņiem klēpi sēž bērni un tamlīdzīgi.

Kosmosa dvīņu lomu izpildīja Nikolajevs un Popovičs. Fotogrāfijā žurnālā Padomju Savienība viņi saplūduši apkampienā, veidojot vienu ķermeni ar divām galvām pēc līdzības ar Siāmas dvīņiem. ²⁾Киврин В. Космические близнецы [Foto] // Советский Союз. 1962. № 10. С. 28-29. Uz 1962. gada septembra numura vāka abi kosmonauti ir viens otram simetriski, un līdzību pasvītro sarkanā skafandra krāsa un ķiveres ar uzrakstu СССР. Oktobra izdevumā abi atkal nonākuši uz vāka. Šoreiz viņi attaisno savu nosaukumu ar žestu sinhronitāti: abi iemūžināti ar uz augšu pavērstiem īkšķiem.

Svarīga kosmosa laikmeta epizode ir sieviešu dalība Visuma liktenī. Pirmkārt, tās ir mātes varones, kas izaudzinājušas savus drosmīgos dēlus. Otrkārt, tās ir kosmonautu sievas, kas sniedz viņiem savu mīlestību un atbalstu un kam piemīt zināms statuss. Te Padomju Sievietes (Советская Женщина) fotogrāfijā sastopas Valentīna Gagarina un Tamāra Titova: abas profilā skatās viena uz otru un laimīgi smaida. ³⁾Снегирев И. [Foto] // Советская женщина. 1961. № 9. С. 1 vāks. Mēs redzam Andrianu Nikolajevu, kuram medmāsas mēra asinsspiedienu un uzrauga viņu treniņu laikā.

Visbeidzot, tas ir Tereškovas veidols – viņa devās kosmosā un ierindā uz Mauzoleja nostājās ar vīriešiem uz viena pakāpiena. Viņa kļuva par valsts mēroga varoni, un viņas portreti vairākkārtīgi nonāca uz žurnālu vākiem. Tereškova pierādīja sociālisma uzvaru un dzimumu vienlīdzību, ko deklarēja Konstitūcija. Viņa tapa par pārējo padomju sieviešu paraugu, kļūstot vienlīdzīga ar vīriešiem šādā sarežģītā profesijā. Tereškova un kosmonautu sievas savām laikabiedrēm norādīja uz diviem līdzināšanās veidiem. Zvaigžņu māsa bija gribas, pacietības, spēka, mērķtiecības un uzvaras piemērs. Pavisam cita lieta – zemes sievas ar mājas raizēm un vīru mūžīgo gaidīšanu. Turklāt bija svarīgi paradīt, ka sievišķīgas aizraušanās nav svešas arī zvaigžņu karalienei.

Debesu mīla

Nākamajā kosmosa seriāla sērijā – Tereškovas un Nikolajeva kāzas. Uz Padomju Savienības vāka nonāk jaunlaulāto foto. ⁴⁾Королев Ю. Космические молодожены [Foto] // Советский Союз. 1963. № 12. С. 1. vāks. Viņi, uzkrājuši ievērojamus sasniegumus, tagad pārģērbušies par līgavu un līgavaini un, līdzīgi kā citi mirstīgie, roku rokā atnākuši uz zaksu. Žurnāls Zemniece (Крестьянка) raksta: “Tās patiesi bija vissavienības kāzas. Un nav zināms, kad Vaļa un Andrians uztraucās vairāk: kosmosa kuģa kabīnēs vai dienā, kad abi kļuva par vīru un sievu. Nikolajeva draugi atceras, ka – kad Čaika griezās ap Zemi – Andrians atradās pie mikrofona komandiera punktā un pēkšņi sacīja: “Čaika… Valentīna… Vaļa… Vaļuša… Varbūt šī ir pirmā atzīšanās mīlestībā, kas izskan kosmosā?”.” ⁵⁾[Teksta autors nav norādīts] // Крестьянка. 1963. № 12. С. 13.

Padomju Sieviete rāda kādu vēl intīmāku brīdi – kosmosa pāra skūpstu. Pavadošais teksts jūsmīgi apraksta debesu varoņu kāzas: “Tajā dienā, kad mīlas burve atveda viņus uz Laulību pili un nomainīja Vaļas ķiveri pret kāzu plīvuru, bet Andriana rokās, kas pieradušas vadīt kosmosa kuģi, ielika sniegbaltu krizantēmu pušķi, visu padomju sieviešu sirdis tika piepildītas ar prieku par šo spārnoto savienību.” ⁶⁾[Teksta autors nav norādīts]. Космическая семья // Советская женщина. 1963. № 12. С. 22.

Kādā citā uzņēmumā Hruščovs apsveic jaunos, kadrā redzams Jurijs Gagarins ar sievu – ar savu klātbūtni viņi svētī šo laulību. Tāpat arī Vasīlija Peskova (Василий Песков) fotogrāfijā Veiksmi un laimi zvaigžņu pilsētu atklājējiem! Hruščovs stāv blakus līgavai un līgavainim vietā, kur parasti jābūt vecākiem. Vecāku vara šeit izpaužas arī tajā, ka laulības tika uzspiestas no augšas kā propagandas akcija.

Kosmosa ģimenes reprezentācija neapstājas pie kāzām. Žurnālisti turpināja sekot jaunlaulātajiem, piepildot kosmisko odiseju ar jauniem faktiem un detaļām. Tādā veidā reportāžu sērija kļuva par seriālu, kam bija nepieciešams turpinājums. Pēc desmit mēnešiem Padomju Savienība publicē A. Nikolajeva un V. Tereškovas fotogrāfiju ar meitiņu Ļenočku, kuru žurnāls dēvē par parastu kosmosa bērnu. Fotoparaksts vēsta: “Jaunie vecāki Čaika un Sokols pamet dzemdību namu ar meitiņu.” ⁷⁾Королев Ю., Бережной Ю. [Foto] // Советский Союз. 1964. № 8. С. 9.

Debesu dēlu zemes dzīve

Papildus debešķīgajai mīlai, izdevumi daudz rakstīja par kosmonautu zemes dzīvi un viņu ģimenēm. Īpašu uzmanību viņiem pievērsa sieviešu žurnāli, kur viņi tika portretēti kā ideāli ģimenes locekļi. Uz Padomju Sievietes vāka mēs redzam Juriju Gagarinu ar sievu Valentīnu un meitu Ļenočku: “Tētis atgriezies no kosmosa!” ⁸⁾Зельма Г., Ганкин М. [Foto] // Советская женщина. 1961. № 6. С. 1. vāks. “Padomju Savienības varonis, pirmais kosmosa lidotājs, iekarojis visu pasauli ar saviem sasniegumiem, Jurijs Aleksejevičs Gagarins šeit, ģimenes lokā, pēkšņi kļuvis vienkārši par Jurčiku, Juru, tēti. Mazā Ļenočka bužina viņa matus. Mamma sauc pie galda,” debesu iekarotāja zemes dzīvi un ikdienas rūpes apbrīno žurnāls.

Pirmais kosmonauts tika attēlots starp bērniem, turklāt ne tikai ar savējām, bet arī ar savu slaveno kolēģu atvasēm. Gagarina loma šeit atgādina krusttēvu, kas kļuvis par debesu brāļu zemes bērnu aizgādni. Kosmosa ģimene pieaug un apaug ar Visuma sasniegumiem un detaļām no pasaulīgās dzīves.

Detaļās tiek atklāta Titova privātā dzīve. Te kosmonauts rokās tur savu jaunpiedzimušo meitu: “Kosmosā Germans Titovs saglabājis olimpisku mieru, bet, kad pirmoreiz paņēmis rokās mazo meitiņu, viņš neesot spējis slēpt savu satraukumu.” ⁹⁾Моклецов А. [Foto] // Советская женщина. 1964. № 1. С. 32. Uz Padomju Sievietes vāka viņš kopā ar sievu Tamāru runājas ar mazuli. ¹⁰⁾Моклецов А. [Foto] // Советская женщина. 1964. № 1. С. 1. vāks. Numura fotoreportāža detalizēti fiksē, kā jaunā māte rūpējas par bērnu: mazgā meitiņu, masē viņu, baro ar krūti (!) un dodas pastaigā ar ratiņiem. Tādā veidā mūsu priekšā nolikta paraug-ģimene ar instrukcijām tās veidošanā – tā kalpo par piemēru visiem pilsoņiem.

Parasto Zemes iedzīvotāju pielīdzināšanu kosmonautiem, vēlmi būt tādiem, kā viņi, demonstrē paraksts uzņēmumam ar jaunpiedzimušajiem, kuri, par godu Gagarinam, nosaukti Jurija vārdā. ¹¹⁾[Teksta autors nav norādīts] // Советская женщина. 1961. № 6. С. 13. Kādā citā uzņēmumā redzam kā Vladimirs Komarovs, Konstantīns Feoktistovs un Boriss Jegorovs pārliekušies pāri triju mazuļu gultiņām. Bērni nosaukti kosmonautu vārdos. “Tie ir trīs Karsnodarskas Lazarevska sovhoza strādnieču dēli, kuri dzimuši brīdī, kad kosmosa kuģis Voshod iegājis orbītā,” vēsta paraksts.

Utopijas noslēgums

Tuvojoties septiņdesmitajiem gadiem, kosmonauta tēls mainās. Atkušņa beigās tie arvien biežāk redzami nevis skafandros, bet gan mundieros ar ordeņiem. Sākot ar pašu Gagarinu, kosmonauti attēloti formās, taču viņus vienmēr pavada smaids vai emocionāls žests, un tikpat bieži viņi presē parādās bez uzplečiem. Atkušņa kosmosa epopejai punktu pieliek Gagarina nāve 1968. gadā. Ogoniok (Огонёк) publicē uzņēmumus no bērēm, kurās piedalās augstākais varas ešelons un zārku nes Brežņevs. ¹²⁾Гостев А., Бочинин А., Устинов А. [Foto] // Огонек. 1968. № 15. С. 1-2. vāks, 1-4. Gagarina smaids portretā, ievietots sēru rāmīti, kļūst par laikmeta noslēguma zīmi. Gada beigās iznāk kārtējā kosmonauta uzņēmums – tas ir Georgijs Beregovs. ¹³⁾Бондаренко Г. Г.Т. Береговой на прогулке [Foto] // Огонек. 1968. № 45. С. 7. Viņš, ir ģērbies mundierī, atspiedies pret bērzu – viņa skatiens ir saspringts un nemiera pilns. No sešdesmito gadu utopijas vairs pāri palicis nav nekas.