Devītais elpas vilciens
Pagājušā nedēļā Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā Kauņā norisinājās ikgadējais foto festivāls Kaunas Photo 2012. Ja pērn biju vienkārši tūrists, kurš notiekošo vēroja no malas, tad šogad – kā viens no portfolio balvas recenzentiem – festivālu varēju iepazīt no iekšienes.
Divas lietas, kas lika par sevi atgādināt ik uz stūra, bija haotiskā darba organizācija un lielā, bet pavājā izstāžu programma. Festivāla pasākumi nekad nesākās laikā, atklāšanas kavējās, jo pēdējā brīdī tika kārti darbi vai to nosaukumi, daži ielūgtie viesi netika viesnīcā, jo festivāla organizators bija aizmirsis tiem rezervēt numuru u.c. Un neba šādas mazās katastrofas notiek pirmo gadu, kā varēja uzzināt no citiem apmeklētājiem. Dezorganizācijai ir izskaidrojums – teju visus ar festivāla organizēšanu saistītos pienākumus direktors Mindaugs Kavaļausks (Mindaugas Kavaliauskas) katru gadu uzņemas izpildīt viens pats, un tīri cilvēcisku iemeslu dēļ reizēm ar visu nespēj tikt galā. Otra lieta ir ambiciozais izstāžu skaits. Šogad tuvu pie divdesmit. Tā kā pilsētā izstāžu zāļu nav tik daudz, vairums izstāžu norisinās dažādu iestāžu uzgaidāmajās telpās. Ne vienmēr tas ir uz labu. Tā, piemēram, lietuviešu vecmeistars Romualds Augūns (Romualdas Augūnas) savu miniizstādi atklāja pie ratiņu un invalīdkrēslu uzbrauktuves vietējā biznesa centra foajē. Šī situācija vedināja vilkt zināmas paralēles ar fotoveterānu vietu šodienas mākslas pasaulē. Tā kā atklāšanas tika rīkotas teju visām izstādēm, tad gadījās arī tā – atnākt uz atklāšanu ar 20 minūšu nokavēšanos, bet tā jau ir beigusies, telpā neviena nav, vien dažas neizdzertas vīna glāzes liecina, ka kaut kāds simboliskais akts ticis izpildīts. Šeit atkal ir izskaidrojums – lielākā daļa izstāžu ir visai apšaubāmas izcelsmes projekti, kuri audzē festivāla programmas apjomu, nevis stiprina programmas kvalitāti. Acīmredzot ir vēlēšanās radīt iespaidu par vērienīgu festivālu, taču augstas latiņas noturēšanai trūkst budžeta.
Visbeidzot par pozitīvo. Kauņas portfolio recenzēšanas pasākums, kurā labākais fotogrāfs tiek pie titula Kauņas foto zvaigzne un personālizstādes Kauņas fotogalerijā nākamgad, noteikti ir festivāla vērtīgākā daļa. Apmēram 30 fotogrāfiem no dažādām pasaules valstīm divu dienu garumā ir iespēja aci pret aci tikties ar 20 ekspertiem – kuratoriem, festivālu un institūciju direktoriem, žurnālu redaktoriem – un saņemt konsultāciju par saviem darbiem. Mani patīkami pārsteidza, ka uz recenzēšanu bija ieradušies arī daži vecāka gadagājuma lietuviešu fotogrāfi. Savukārt no Latvijas bija ieradušās Tīna Remiz un Linda Klētniece. Portfolio balvas uzvarētājs tiek izraudzīts pēc punktu sistēmas bez jebkādām diskusijām. Šogad uzvarētājs ir baltkrievs Andrejs Lenkevičs (Andrei Liankevich), kura izstādi pērn varējām redzēt arī Rīgā, bet nākamo trijnieku veido Katrīna Vala (Catrine Val) no Vācijas, Estebans Pastorino Diazs (Esteban Pastorino Diaz) no Argentīnas un Mariano Ikasa (Mariano Icaza) no Spānijas. Pēdējam Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktore dāvāja iespēju izstādīt savus darbus Rīgā.
Atgriežoties pie izstādēm, tieši pērnā gada balvas uzvarētājs Luka Caniers (Luca Zanier) un trīs finālisti veido divas interesantākās un profesionāli nostrādātākās izstādes (uzvarētājam ir personālizstāde, kamēr pārējie trīs veido grupas izstādi Meno Parkas galerijā). Divus no autoriem esam redzējuši arī Rīgā – Aleksandru Demenkovu (Александра Деменкова/Alexandra Demenkova) un Vilmu Hurskaineni (Wilma Hurskainen). Oficiāli par festivāla centrālo pasākumu izvirzīta gan ir cita izstāde – Par fotogrāfiju, kura tika izveidota no iesūtītajiem darbiem. Lielais darbu skaits, tēmu pārbagātība un monotonais iekārtojums šo ekspozīciju vairāk tuvināja gadatirgus formātam, reizē nedaudz atgādinot pašmāju gleznu rasolu Rudens.
Secinājumi gandrīz tādi paši kā pirms gada. Šis nav festivāls, kurā meklēt pārsteigumus, jaunatklājumus, eksperimentus vai pasaules klases zvaigznes izstāžu programmā. Lielāko izstāžu atklāšanas, protams, ir labi tusiņi, lai iepazītu vietējo fotoscēnu. Tomēr jāatzīst, ka no apmeklējuma lielākie ieguvēji ir ierobežots skaits cilvēku – portfolio balvas pretendenti un recenzenti. Tāpēc gribētos cerēt, ka nākamgad no Latvijas būs vairāk pieteikumu, jo konkurence nav nežēlīga. Ja nu tomēr uz savas ādas gribas izbaudīt šī gada izstāžu piedāvājumu, to var izdarīt līdz oktobra vidum.
