Gunārs Auders
Tipogrāfijas darbinieka un fotogrāfa Gunāra Audera (1930 – 2005) vārds man tapa zināms pavisam nejauši – kādā Rīgas vēstures interesentu forumā atrodot viņa atklātni ar Jaungada egli Stacijas laukumā. 60. gadu otrajā pusē iespiestā atklātne uz mirkli šķita atšķirīga no daudzu citu autoru iepriekš veidotajām – tieši tajā likās acīmredzama 60. gadu askētiskā pieeja, kad par atklātņu cienīgu objektu un modes kliedzienu bija kļuvusi savam laikam ultramodernā, 1960.gadā celtā Centrālā dzelzceļa stacija un galvenā pasta ēka.
Audera uzvārds man līdz šim bija mazpazīstams, ja vien neņem vērā bijušo ārstu un Veselības ministru Āri Auderu, kurš ir viens no trim fotogrāfa dēliem (bez viņa vēl arī Aigis un Armands). Taču, pirms es to uzzināju, Audera radinieku atrašana bija tikai ļoti veiksmīgas sakritības rezultāts – ziņu par pašu fotogrāfu internetā tikpat kā nebija.
Gunārs Auders ir dzimis 1930.gada 11.martā Rīgā. Māte Emma bijusi mājsaimniece, savukārt tēvam Robertam Auderam Aucē piederējis lauksaimniecības mašīnu veikals, tāpēc lielu daļu bērnības Gunārs pavadījis tur. Rīgā viņš pabeidzis Franču liceju, kur iepazinies arī ar savu nākamo sievu, savukārt piecdesmitajos gados uzsācis studijas jurisprudencē Latvijas Valsts Universitātē. Grāds gan netika iegūts, jo Gunārs, redzot, kā tā laika ikdienā strādāja ar likumu saistītās iestādes, izlēmis mācības pārtraukt. Armijā nav ticis iesaukts, jo studijas Kara katedrā bijušas ieskaitītas. Pēc augstskolas pamešanas viņš devies strādāt Rīgas Paraugtipogrāfijā, kur nostrādājis līdz pat Preses nama izveidošanai 70. gados. Ikdienā Gunārs nodarbojies ar laikrakstu un žurnālu salikumu fotografēšanu iespiešanai – tas ticis veikts ar apmēros milzīgu kameru. Šo darbu viņš turpinājis arī Preses namā, savukārt padomju gadu norietā strādājis nelielajā Sadzīves ķīmijas konstruktoru birojā Pārdaugavā. Paralēli darbam tipogrāfijā viņš fotografējis arī dažādiem izdevumiem, piemēram, žurnālam Veselība.
Par laiku, kad Gunāra rīcībā nonācis pirmais fotoaparāts, ģimenei nekas neesot zināms, taču fotogrāfa dēls Aigis domā, ka interese par fotogrāfiju viņam radusies jau skolas laikā. Tam piekrīt arī fotogrāfa sieva Ausma. Fotogrāfija nekad neesot bijusi Gunāra Audera maizes darbs, tai viņš galvenokārt atvēlējis savu brīvo laiku. Līdztekus ikdienas darbam fotogrāfs sadarbojies ar izdevniecībām, veidojot fotogrāfijas atklātnēm. Par to saņemtie honorāri ģimenē esot bijis priecīgs notikums – tie uztverti kā papildu ienākumi, kurus dažādos veidos iztērēt par labu visiem.
Atklātņu skatus fotogrāfs vienmēr uzņēmis vienatnē un veltījis tiem stundām laika. Darbs un hobijs gan ģimenes dzīvē nekad nav traucējis, saka Ausma. Savukārt dēlus daudz labprātāk Gunārs ņēmis līdzi uz ikdienas darbavietu – tipogrāfiju, atceras Aigis. Par labākajām toreiz pieejamajām fotofilmām viņš uzskatījis AGFA fotofilmas, ar kurām bieži arī strādājis, savukārt autora mīļākā tēma bijuši ziedi.
Fotogrāfa fotouzņēmumi savādā kārtā ir fiksējuši ne tikai būtiskas fiziskas pārvērtības Rīgas pilsētas vaibstos, bet arī dažādus “vecās”, tolaik aizejošās pasaules elementus – līdz pat tādām detaļām, kā virs ielas iekārtajam luksoforam Kr. Barona ielas fotogrāfijā un citiem sīkumiem.
Izbrīnu šodienas skatītājam var radīt Stacijas laukuma kopskats – gan vēl ne reizi nepārbūvētās ēkas, gan apļveida transporta kustība un tuneļu neesamība, gan fakts, ka gar staciju vēl kursē 3. un 4.maršruta tramvaji, nemaz nerunājot par plašo zaļo zonu, kas šodien ir noslogota satiksmes josla.
Savukārt ziemas fotouzņēmumā, kur toreizējā Gorkija (tagad Kr. Valdemāra) ielā pasažieri gaida trolejbusu, redzama mūsdienās izzudusī sabiedriskā transporta etiķete – pasažieri trolejbusu gaida rindā, kā tolaik bija pieņemts, turklāt atrodas tur, kur apstāsies tā aizmugure. Iekāpšana trolejbusā tolaik notika pa pēdējām, bet izkāpšana – tikai pa priekšējām durvīm.
Lai arī fotouzņēmumos daudzviet redzamas dažādas senākas pagātnes pēdas, jaunuzceltajām sabiedriskajām ēkām, kuras atklātnēm fotografējis G. Auders, bija liela nozīme sabiedrības apziņā – tās savā laikā veidoja pēckara Rīgas jauno seju. Virkne šo fotouzņēmumu ļauj precīzāk aplūkot, kāda tā bija, jo šodien Rīgas sejā jau atkal ir citi vaibsti.
