Viljams Kleins. Instinktu vadīts revolucionārs

Nu jau 85 gadus vecais mākslinieks Viljams Kleins (William Klein) fotogrāfijas un kino vēsturē sevi pieteica ar radikāliem paņēmieniem modes fotogrāfijā, skarbu un tiešu ielu foto, kā arī kontraversiālu filmu režiju. Savulaik studējis glezniecību un grafisko dizainu, Kleins kļuva par slavenu fotogrāfu un režisoru. “Es strādāju viens un sekoju saviem instinktiem. Nerespektēju pieņemtos kvalitātes standartus fotogrāfijā, jo vienkārši nezināju, kādi tie ir. Tā kā fotogrāfiju apguvu pašmācības ceļā, tādas lietas mani neinteresēja,” intervijā Guardian stāsta Kleins.

Viljama Kleina stilam raksturīga dinamiska vide, groteski pilsētnieku portreti, situāciju provokācijas un ironija par mediju manipulāciju publiskā telpā. Ievērību Kleins guva, strādājot par fotogrāfu žurnālā Vogue, bet arī modes fotogrāfijas ietvaros viņu vienmēr vairāk interesēja ielu fotogrāfija un sociālie konteksti. Vēl vairāk – Kleins augsto modi iznesa ielās, fotografējot modeles ar teleobjektīvu pilsētvidē. 20. gs. 50. gados tas bija kaut kas jauns.

Viljams Kleins ir dzimis 1928. gadā Ņujorkā, no Ungārijas ieceļojušu ebreju ģimenē. Kleina ģimeni skar Lielā depresija, un viņi spiestu pārvākties uz īru apdzīvoto Bruklinu. Atceroties jaunības gadus, Kleins stāsta, ka, lai izrautos no pelēkās ikdienas, viņš daudz laika pavadīja Ņujorkas Modernās mākslas muzejā, pētot laikmetīgo mākslu. Lai arī ikdiena bijusi visai skarba, tā ietekmējusi Kleina vēlākos projektus. ¹⁾ Richard Brigh. The Many Lives of William Klein. – BBC, 2012. Viņš stāsta, ka fotogrāfija ar diviem puišiem un kamerā vērsto ieroci raksturo viņu pašu. No vienas puses, viņš esot nosvērts un mierīgs, bet, no otras puses, ekspresīvs huligāns. Zīmīgi, ka tieši šī fotogrāfija, kas pārgleznota iespiesta arī uz Kleina retrospektīvās grāmatas William Klein ABC (2012) vāka. ²⁾Turpat.

18 gadu vecumā Viljams Kleins strādāja par armijas avīzes karikatūristu. Pēc militārā dienesta viņš devās uz Parīzi, kur satika savu vēlāko dzīvesbiedri un uzsāka studijas Sorbonas Universitātē. Studiju laikā sastapies ar gleznotāju Fernānu Ležē (Fernand Léger), kura ietekme jūtama Kleina gleznās, dizainā, fotogrāfijā un filmās. Kleina iedvesmas avoti tolaik bija arī Mens Rejs (Man Ray), Aleksandrs Rodčenko, dadaisti un Bauhaus mākslinieki. Viņš eksperimentēja ar dažādiem medijiem, meklējot jaunus risinājumus savām idejām, bet pavērsiens mākslinieka karjerā bija kustīgu paneļu instalācija kādā Milānas galerijā. Fotografējot šos rotējošos objektus ar ilgu ekspozīcijas laiku, Kleins ieguva attēlus ar sirreāliem gaismas zīmējumiem. Šos darbus ievēroja Vogue mākslinieciskais direktors Aleksandrs Libermans (Alexander Liberman) un piedāvāja Kleinam fotogrāfa darbu žurnālā.

1954. gadā atgriežoties Ņujorkā, Kleins uzsāka dokumentālu projektu. Libermana atbalstīts un Vogue finansēts, Kleins dokumentēja Ņujorkas nomales, nejaušus garāmgājējus, ielu dzīvi, veidojot savu fotogrāfa dienasgrāmatu. Lai gan pēckara Amerikā ielu fotogrāfijas žanrs bija populārs, Kleina darbi izcēlās starp Roberta Franka (Robert Frank), Garija Vinogranda (Garry Winogrand) un citu ievērojamu fotogrāfu darbiem.

Jāpiemin arī, ka Kleina pieeja bija gluži atšķirīga no tolaik populārā Anrī Kartjē-Bresona (Henri Cartier-Bresson) distancētā izšķirošā mirkļa foto. ³⁾ Lynne Warren. Encyclopedia of Twentieth Century Photography. – New York, 2006 Neievērojot tradicionālos attēla asuma, spilgtuma un kompozīcijas standartus, Kleins uzņēma melnbaltus, kontrastainus, graudainus attēlus ar acīmredzami izplūdušu kustības iespaidu un netipisku objektu izvietojumu kadrā. Kleina fotogrāfijas nereti ir kā stopkadrs dinamiskā un skaļā filmā. Likumsakarīgi, ka nākamis solis Kleina karjerā bija filmu režija. Fotografējot ar platleņķa objektīvu, Kleinam bija svarīgi fiksēt ne tikai centrālo objektu, bet arī apkārtējās norises. Tāpat Kleina fotogrāfijas bieži notverts kāds, kurš skatās kamerā, atgādinot par fotogrāfa klātbūtni. Kleins ne vien pietuvojās, bet nereti arī provocēja situācijas.

Kleina fotogrāfijas neatspoguļoja idealizēto vīziju par amerikāņu sabiedrību, un viņa darbus ASV kritizēja un nepublicēja. Atzinību Kleins ieguva Eiropā. Par to stāstīts viņa paša dizainētajā grāmatā Life is Good & Good for You in New York (1956), kur attēlus papildina kodolīgi sociālkritiski komentāri. Francūži bija sajūsmā par grāmatu un uzreiz pēc tās iznākšanas piešķīra tai Nadāra Balvu. Tikai pēc 20 gadiem šos darbus izstādīja arī Ņujorkas Modernās mākslas muzejā.

Līdzīgā manierē Kleins fotografē arī citās lielpilsētās, kam seko paša dizainētas un komentētas publikācijas par Romu (1958), Maskavu (1959–1961) un Tokiju (1958). Viljama Kleina stils vairākkārt minēts Rolāna Barta grāmatā Camera Lucida. Piezīme par fotogrāfiju, piemēram: “Kad Viljams Kleins fotografē Pirmo maiju 1959. gadā Maskavā, es no viņa uzzinu, kā ģērbjas krievi (ko es galu galā nezinu): es ievēroju kāda puiša lielo naģeni, otra kaklasaiti, večiņas galvas lakatu, kāda pusaudža matu griezumu utt.” ⁴⁾Rolāns Barts. Camera Lucida. Piezīme par fotogrāfiju. – Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2006. – 39. lpp

Francūži ne vien ar prieku publicēja Kleina Ņujorkas grāmatu, bet arī iedrošināja padziļināt tēmas izpēti, un Kleins atgriezās Ņujorkā jau ar filmu kameru. Tā radās viņa pirmais krāsainais kino darbs Broadway by Light (1958). Tam sekoja darbs par modes un televīzijas industrijas aizkulisēm Who are you Polly Maggoo (1966), Mr. Freedom (1969), kas nosaukta par vienu no visu laiku anti-amerikāniskākajām filmām, un ārkārtīgi populārā Muhamed Ali, The Greatest (1974). ⁵⁾Jared Rapfogel. Mr. Freedom: An Interview with William Klein Kopumā 25 gadu laikā Kleins uzņem 20 filmu un vairāk nekā 250 reklāmu.

Kleina darbu estētika ietekmējusi daudzus, arī japāņu fotogrāfu Daido Morijama (Daido Moryama), ar kuru kopā Viljams Kleins pirms gada atklāja izstādi Tate Modern galerijā Londonā. Šogad izdota retrospektīva grāmata William Klein ABC. Savukārt 20. decembrī vērienīgu Kleina retrospekciju atklāja Foam muzejā Amsterdamā, lielformāta darbiem atvēlot visas muzeja telpas. Šī izstāde būs apskatāma līdz pat martam.