Ivara Austera un Eduarda Gaiķa izstādes Fotomuzejā

No 30. janvāra līdz 23. februārim Latvijas Fotogrāfijas muzejā varēs apskatīt Ivara Austera izstādi Ainava ir vērošana, kas kļuvusi par muzeja 2014. gada izstāžu konkursa uzvarētāju, un izstādi Eduards Gaiķis. Retrospekcija, kurā iekļauta daļa no muzeja krājumā esošās Eduarda Gaiķa (1881 – 1961) kolekcijas.

Iztādē Ainava ir vērošana iekļautās fotogrāfijas tapušas no 2005. līdz 2013. gadam. “Fotogrāfiju sērijā ir attēlotas ainavas, kuras gadu garumā mani ir vērojušas. Es vairs nesaprotu, cik lielā mērā tās pastāv bez manis (vai otrādi, es bez tām). Vēl sarežģītāk – ainavās ir arī pa kādam citam vērotājam,” skaidro Austers.

Austers (1967) ir Latvijas Universitātes psiholoģijas profesors un pasniedz psiholoģiju arī Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2005. gada piedalījies septiņās grupu izstādēs un rīkojis divas personālizstādes, viena no tām – izstāde 33 siltumnīcas – notika Latvijas Fotogrāfijas muzejā 2011. gadā.

Savukārt Gaiķa retrospekcijā varēs aplūkot ne vien piktoriālismam raksturīgajā stilā veidotas fotogrāfijas un darbus bromeļļas tehnikā, bet arī autohromus, kas ir agrīns krāsu foto ieguves procesa rezultāts.

Latvijas Fotogrāfijas muzeja speciāliste Ilga Lēmane skaidro, ka Gaiķi aizrāva piktoriālisma – mākslas fotogrāfijas virziena, kas attīstījās 19. un 20. gadsimta mijā – pamatideja: fotogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļu bagātība, izpludinot robežas starp fotogrāfiju un glezniecību. “Veidojot pamācoša rakstura publikācijas presei par fotogrāfiju uzņemšanu, Gaiķis fotografēšanu dēvē par „gaismas glezniecību” un nereti veido paskaidrojošus salīdzinājumus starp šīm mākslas nozarēm, uzverot fotogrāfijas matemātisko precizitāti,” stāsta Lēmane. Izstādē būs aplūkojami akti, klusās dabas, ainavas un arhitektūras fotogrāfijas, veidotas pagājušā gadsimta 20. un 30. gados.

Gaiķis dzimis Zemgalē, Jaunvirslaukas muižas kalēja ģimenē. 1896. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Rīgu, kur apguva dzelzgriezēja amatu. Ar fotogrāfiju sāka nodarboties 25 gadu vecumā pašmācības ceļā. Vēlāk zināšanas papildināja Latviešu Fotogrāfiskās biedrības rīkotajos kursos. 1913. gadā Krievijā saņēma savu pirmo godalgu – sudraba medaļu. Pirmā pasaules kara laikā Gaiķis nonāca Petrogradā, kur 1918. gadā un 1919. gadā apmeklēja jaundibināto Augstāko Fotogrāfijas un fototehnikas institūtu. Atgriežoties Latvijā, strādāja par grāmatvedi dažādās Latvijas pilsētās. Darbojās kā foto līdzstrādnieks vairākos izdevumos, piemēram, Nedēļā, Objektīvā, Atpūtā. Žurnāls Objektīvs, sveicot Gaiķi 50 gadu jubilejā, uzsver viņa starptautiskos panākumus izstādēs un foto salonos Budapeštā, Berlīnē, Vašingtonā, Parīzē, Barselonā, Edinburgā un citviet.