Process ir īpašs

Plakanāka par Latviju droši vien ir tikai Nīderlande. Lidojot virs tās, paveras skats uz simetriskiem, zaļganiem taisnstūrveida laukiem, kurus atdala ūdens kanāli. Te katrs lauks ir svēts un apkopts, jo zeme atkarota jūrai. Tāpat arī pilsētās starp mājām un ielām tekošais kanālu ūdens tiek kontrolēts, lai nepārplūst. Kanāli ir visapkārt, tie pārklāj šo zemi tāpat kā veloceliņi. Viss ir strukturēts līdz pēdējam sīkumam – gan zeme, gan cilvēki. Ja ir nodoms šeit legāli uzkavēties ilgāku laiku, ātri jāapgūst integrācijas pamatnoteikumi un jāpilda valsts birokrātiskā mehānisma noteiktie pienākumi, jo šeit viss tiek kontrolēts.

Roterdamā var satikt teju visas pasaules iedzīvotājus, un var teikt, ka pat šajā mikslī ir diezgan liela kārtība. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika nopostīta, kopš tā laika viss tiek celts no jauna, joprojām ik uz stūra notiek remontdarbi. Šī ir viena no lielākajām ostas pilsētām pasaulē, bet, dzīvojot centrā, to nemaz nevar just. Pilsētā atrodas Nīderlandes Fotogrāfijas muzejs ar ļoti plašu arhīvu un bibliotēku, kā arī vairāki laikmetīgās mākslas centri un mākslas muzeji. Šeit katru gadu notiek viens no lielākajiem filmu festivāliem Eiropā.

Pabeidzis pusprofesionālas studijas Rīgā, Latvijas Kultūras koledžā (LKK), un smēlies pieredzi Starptautiskajā Fotogrāfijas vasaras skolā (ISSP), izpētīju fotogrāfijas un vizuālās komunikācijas studiju iespējas Eiropā. Izvēlējos Nīderlandi, jo šeit ir draudzīga un internacionāla vide, iespējas studēt vairāk nekā desmit mākslas akadēmijās un pētniecības institūtos. Sākumā izvēlējos četras akadēmijas, kur padziļināti studēt fotogrāfiju, proti, Vilema de Kūniga akadēmijā (Willem de Kooning Academy, WDKA) Roterdamā, Karaliskajā Mākslas akadēmijā (KABK) Hāgā , Sv. Josta Mākslas un dizaina akadēmijā (AKV/St.Joost) Bredā un Gerita Rītvelda (Gerrit Rietweld) akadēmijā Amsterdamā. Gandrīz visur ir jāiesniedz portfolio ar pabeigtiem un nepabeigtiem darbiem, dažkārt arī tā sauktais dummy jeb skiču grāmatiņa, kā arī kādas tēmas pētījums un potenciāla projekta idejas pieteikums. Protams, jāaizpilda anketas un, kas ir ļoti svarīgi, jāraksta motivācijas vēstule, izklāstot, kāpēc vēlos studēt attiecīgajā skolā un ko no studijām sagaidu. Reflektantu atlase notiek vairākās kārtās – portfolio skatēs, intervijās un dažādu uzdevumu izpildē. Konkurence ir liela, piemēram, KABK uz 60 vietām dokumentus iesniedz ap 800 studentu. Lai arī Nīderlande teritorijas ziņā ir tikpat liela kā Latvija, iedzīvotāju skaits tur pārsniedz 16 miljonus, tomēr, neraugoties uz to, liela daļa akadēmiju ir atvērtas ārzemju studentiem.

Pēc portfolio skates WDKA man ieteica pieteikties Pīta Zvarta institūta (Piet Zwart Institute, PZI) maģistratūrā. Līdz tam par maģistra studijām nebiju domājis, jo mans LKK pusprofesionālais bakalaura grāds to īsti neļāva. Pēc pārrunām institūta atvērto durvju dienās sapratu, ka papīri ir svarīgi, bet nenosaka rezultātu. Uzņemšanā vienlīdz tiek vērtēta gan iepriekšējā izglītība, gan portfolio, gan iestājeksāmenu un interviju rezultāti, kā arī idejas pieteikuma potenciāls, un, manuprāt, vissvarīgākā ir motivācijas vēstule. Ir svarīgi saprast pašam un uzrakstīt, kāpēc vispār ir vēlme nodoties padziļinātām studijām. Uzskatu, ka ir jābūt no sirds ieinteresētam studijās, un pret šo lēmumu jāizturas atbildīgi. Statistika rāda, ka mediju, īpaši fotogrāfijas studijas, absolvē apmēram puse no uzņemto studentu pulka, un par tiem, kuri veiksmīgi turpina darboties pēc studijām, runā viņu darbi. Studiju procesā motivācija bieži zūd vai arī atklājas, ka nav izvēlēta īstā specialitāte, un studijas tiek pamestas. Lai nu kā, es biju vairāk nekā motivēts pat studēt vēl vienā bakalaura programmā, nemaz nerunājot par maģistratūru. Tā nu tiku uzņemts gan KABK bakalaura programmā, gan PZI maģistratūrā. Izvēle bija izaicinoša, jo sākumā nejutos gatavs maģistratūrai, bet, pateicoties draugu un ģimenes uzmundrinājumam, uzteicu bakalaura studijas Hāgā un devos uz Roterdamu.

PZI studijas ir balstītas galvenokārt pašmācībā, notiek semināri, prezentācijas, diskusijas, kā arī tiek padziļināti izzināti tehniskie procesi. Kursā vidēji gadā tiek uzņemti tikai 12 studenti, jo paredzēta individuāla pieeja katram. Ik nedēļu paralēli lekcijām ir iespēja tikties ar pasniedzējiem un personīgās konsultācijās diskutēt par idejām, mērķiem un savas pieejas rašanu, izstrādājot individuālu darba metodiku, balstoties uz doto materiālu apvienojumā ar savām interesēm. Pirmajā programmas gadā paredzēta pilnveidošanās, eksperimentēšana un jaunu prasmju nostiprināšana, bet otrajā gadā ir jāizstrādā diplomdarbs un jāraksta tēzes.

Mediju dizaina nodaļas galvenā ideoloģija balstās uz open source idejām visās iespējamās interpretācijās, ņemot vērā gan rīkus, gan metodes, domāšanas veidu, reliģiju utt. Tiek attīstīta konceptuālā domāšana. Katram studentam pašam jāsaprot, kas visvairāk interesē, kurā virzienā iet, kam tērēt savu laiku un enerģiju, jo atļauts ir viss. Studiju mērķis ir izkopt savu vizuālo valodu, veidojot formāli dažādus darbus. Ja ir interese, ir iespējams arī iedziļināties programmēšanā, strādāt ne tikai ar attēliem, bet arī ar pašu programmatūru jeb software.

Tās ir pilna laika studijas, vidēji trīs dienas nedēļā ir obligātās lekcijas un semināri, viena diena atvēlēta individuālajām pārrunām ar pasniedzējiem, pārējais laiks ir pašmācībai – pētījumiem, analīzēm, eksperimentiem studijā, un darbības dokumentācijai, kas ir ļoti svarīga darba sastāvdaļa un tiek publicēta skolas wiki lapā. Atšķirībā no daudzām citām mācību iestādēm, PZI studentu arhīvs ir atvērts visai sabiedrībai, ne tikai savējiem.

Studiju procesā iespējams tikties ar daudziem vieslektoriem – māksliniekiem, pētniekiem, teorētiķiem, producentiem, hakeriem. Tiek piedāvāti field trips jeb zinību braucieni, atvērtie lekciju vakari, semināri, izstādes un ballītes. Izrādījās, ka studijas var savienot arī ar pusslodzes darbu.

Neraugoties uz plašajām iespējām, ko piedāvā PZI arī sadarbībā ar WDKA – ir pieejams viss tehniskais nodrošinājums, bibliotēka utt., domāju, ka vislielākā vērtība ir kursa biedri, jo sevišķa nozīme ir informācijas apmaiņai un kontaktu dibināšanai.

Mans diplomdarbs ir dokumentāla filma Weathering Love par maniem vecvecākiem. Tas ir stāsts par mīlestību mūža garumā, par tās burvību no ikdienišķa skatupunkta. Strādājot pie šī darba, iedziļinājos arhivēšanas būtībā un paradoksā, kas rodas, mēģinot atmiņas pretstatīt vizuāliem tēliem un to interpretācijām. Nekad iepriekš nebiju strādājis pie tik personiska projekta, arī filmu veidoju pirmo reizi.

Filma tika rādīta Rotterdamā TENT Laikmetīgās mākslas muzejā PZI diplomdarbu skatē News From Nowhere. 2013. gada nogalē tā tika izvēlēta Beeld Voor Beeld filmu festivāla studentu kategorijai New Talent Films, kas norisinājās EYE kinomuzejā, Amsterdamā, un ir nominēta kategorijā labākā dokumentālā īsfilma WATERSPRITE: The Cambridge International Student Film Festival.

Par studiju procesu kopumā esmu ļoti gandarīts un priecīgs, gribu teikt lielu paldies par atbalstu savai ģimenei un draugiem.

Vilema de Kūniga akadēmijas Pīta Zvarta institūta Mediju dizaina nodaļas maģistra programma:
Studiju laiks: 2011. – 2013. gads
Mācību maksa: 1815 EUR
Istabas īres izmaksas: vidēji 375 – 500 EUR
Lekciju biežums: vidēji 4 – 5 obligātās lekcijas nedēļā + tematiskie projekti un individuālās pārrunas, vidēji 1 -2 reizes nedēļā
Studentu skaits kursā: 8 – 12

Jānis Klimanovs (1986) ir latviešu fotogrāfs un video mākslinieks, pašlaik dzīvo un strādā starp Roterdamu un Rīgu. Nesen ieguvis mediju dizaina maģistra grādu Vilema de Kūniga akadēmijas Pīta Zvarta Institūtā Roterdamā. Savos darbos Jānis meklē atbildes uz jautājumiem par to, kā vizuālā uztvere interpretē atmiņas, par šo interpretāciju paradoksiem. Dokumentējot nevainīgu ikdienas dzīvi un pārkārtojot šīs dokumentācijas pa savam, meklējumi un atradumi dažkārt pārtulkoti vizuāli zīmīgās metaforās. Reizēm dokumentācija pārvēršas fikcijā. Jāni interesē, kā manipulēt ar realitāti un skatītāja uztveri, miksējot kustīgus un nekustīgus attēlus.