Britu brīvdienas

Būt agresīvākam. Vairāk iesaistīties (runāt ar cilvēkiem). Turēties pie tēmas (būt pacietīgam). Uzņemt vienkāršākus attēlus. Pārliecināties, ka viss fonā esošais attiecas uz galveno tēmu. Biežāk variēt kompozīciju un skata leņķi. Vairāk domāt par kompozīciju. Neuzņemt garlaicīgus attēlus. Iet tuvāk (izmantot 50 mm objektīvu). Sekot līdzi kameras drebēšanai (izmantot 1/250 sek. vai ātrāku laiku). Nefotografēt pārāk daudz. Ne visu no acu līmeņa. Bez vidējās distances.

Britu fotogrāfa Tonija Reja-Džonsa (Tony Ray-Jones, 1941–1972), nozīmīga viņa tautieša Martina Pāra (Martin Parr, 1952) ietekmes avota, darba stila principi varētu būt aktuāli arī mūsdienu fotogrāfam. Pierakstu blociņi, pilni ar sarakstiem, plāniem un fotogrāfiju idejām dažādās Anglijas vietās, pat iekļaujot vēlamos personāžus, rekvizītus un iespējamo vietu alfabētisku uzskaitījumu, ir viena no patlaban jaunatklātajā Londonas Zinātnes muzeja Mediju telpā (Media Space, Science museum) apskatāmās izstādes Only in England visaizraujošākajām daļām. Pāra agrīnais, melnbaltais projekts The Non-Conformists tajā ir izstādīts līdzās Reja-Džonsa darbiem.

20. gadsimta 60.–70. gadu Amerikas Savienoto Valstu fotogrāfijā aizsākas Sociālās ainavas kustība. Tās nosaukums cēlies no vairākām svarīgām izstādēm, it īpaši Toward a Social Landscape (1966, George Eastman House, New York). Jaunā fotogrāfijas stila pārstāvji, kas fokusējās uz objektīvu sociālās realitātes attēlošanu un klasiskās fotogrāfijas konceptiem, fiksēja šķietami nejaušas, it kā dīvainas personu vai personu grupu darbības. Tādi fotogrāfi kā Brūss Deividsons (Bruce Davidson, 1933) un Garijs Vinogrands (Garry Winogrand, 1928–1984), Roberta Franka (Robert Frank, 1924) grāmatas Amerikāņi ietekmēti, sāk ceļot pa Ameriku, dokumentējot tālaika notikumus. Lī Frīdlandera (Lee Friedlander, 1934) attēli bieži vien iekļauj pašu autoru, piemēram, viņa spoguļattēlu vai ēnu. Tāpat kā gleznotāja otas atstāj pēdas uz audekla, tā kamera atstāj nospiedumus uz foto filmiņas, proti, redzams, kāda optika, fotofilma un ķīmija izmantoti. Sevis iekļaušana kadrā uzsver autora izvēles klātbūtni fotogrāfijā. Daudz personīgāku un uz iekšējām sajūtām balstītu vērojumu piedāvā Diānas Arbusas (Diane Arbus, 1923–1971) fotogrāfijas, kas attēlo sabiedrības izstumtos, invalīdus un sabiedriskās uzvedības groteskās grimases. Viņas dīvainās fotogrāfijas izsaka sašutumu, saistītu ar mūsdienu sabiedrības spiedienu un individualitātes nozīmes pieaugumu. Tiek uzskatīts, ka šo autoru radītie attēli ir vizuāls ekvivalents tā laika tiešajai un mērķtiecīgajai žurnālistikai, un tādēļ nosaukti par Jaunās žurnālistikas fotogrāfijas formu, kas dominē 60. un 70. gados. Eiropā un Anglijā viens no pirmajiem šo virzienu aizsāk Rejs-Džonss.

Tonijs Rejs-Džonss, dzimis Holroids Antonijs Rejs-Džonss (Holroyd Anthony Ray-Jones), ir viens no sava laika nozīmīgākajiem angļu fotogrāfiem, kurš izcēlās ar savu mērķtiecību un atstājis spēcīgu ietekmi uz citiem fotogrāfiem. Viņa vēlme attēlot situācijas pēc iespējas godīgāk (tā kā viņš tās ir redzējis) noveda pie neskaitāmiem konfliktiem ar foto redaktoriem un radošajiem direktoriem, jo viņš uzstāja, ka vēlas piedalīties darbu atlasē un izkārtojuma veidošanā. Pārs savā esejā Tonijs Rejs Džonss un es raksta: “Bet, laikam mani visvairāk ietekmēja mirklis, kad es, tolaik fotogrāfijas students Mančesteras Politehnikumā, redzēju britu fotogrāfa Tonija Reja-Džonsa darbus, kurus 1971. gadā dedzīgajiem pirmā kursa studentiem parādīja Bils Džejs (Bill Jay, 1940–2009)… Iespaidoja viņa spēja konstruēt sarežģītus attēlus, kuros ikviens ir perfekti novietots unikālajā angļu atmosfērā un vidē. Tas manī radīja atzinību un skaudību vienlaicīgi.”

Rejs-Džonss bija jaunākais dēls gleznotāja un fizioterapeites ģimenē. Pēc agrās tēva nāves ģimene pārcēlās uz Londonu, bet Tonijs mācās Kristus hospitāļa (Christ’s Hospital) internātskolā. Vēlāk Londonā studē grafisko dizainu, bet 20. gs. 60. gadu sākumā ar darbiem, kurus viņš uzņēmis Ziemeļāfrikā caur taksometra logu, iegūst stipendiju, kas ļauj iestāties Jēlas Universitātes Mākslas skolā (Yale University School of Arts). Jau šajā laikā autoru pamana izdevēji, un viņš saņem pirmos pasūtījumus no žurnāliem Car and Driver un Saturday Evening Post. Rejs-Džonss vēlējās līdzināties Džordžam Orvelam (George Orwell, 1903–1950), vienam no saviem rakstošajiem varoņiem. Viņš vēlējās dokumentālajā fotogrāfijā ieviest dzejas elementus, piešķirt autentiskumu ielu notikumiem. Pieturoties pie principa „vienu attēlu – pasūtītājam, vienu – savam arhīvam”, Rejs-Džonss bija komerciāls fotogrāfs ar pārliecinošu portfolio, bet vienlaikus vēlējās ko citu – parādīt viņa paša pasaules redzējumu, ar kameras palīdzību transformējot ikdienišķo par jēgpilno.

Vēlēdamies izmantot fotogrāfiju radošākiem mērķiem, Rejs-Džonss dodas uz Ņujorku, lai piedalītos Alekseja Brodoviča (Алексей Бродович, 1898–1971) vadītajos publiskajos semināros. Brodovičs ir krievu izcelsmes fotogrāfs un grafikas dizaineris, kurš no 30. līdz 50. gadiem bija amerikāņu modes žurnāla Harper’s Bazaar mākslinieciskais direktors. Viņš ir viens no grafikas dizaina pionieriem, kurš radījis mūsdienu glancēto modes žurnālu prototipu. 30. gados Brodovičs izmainīja periodisko izdevumu pasauli, mainot izpratni par teksta un attēla attiecībām žurnālu atvērumos. Brodoviča vadītie semināri piesaistīja labākos fotogrāfus, un viņa skarbā attieksme un augstie standarti deva auglīgus rezultātus, panākot smagu darbu gan no Reja-Džonsa, gan citiem fotogrāfiem. Brodovičam patika Reja-Džonsa darbi, kuros tika sapludināta Eiropas fotogrāfija ar jauno, radikālo Amerikas skatījumu. Šajos semināros Rejs-Džonss iepazina arī daudzus Ņujorkas ielas fotogrāfus, viņa vēlākos darbus jo īpaši iespaidoja Džoels Meierovics (Joel Meyerowitz, 1938).

Pēc atgriešanās Londonā 1965. gadā, vienlaikus sadarbojoties ar dažādiem medijiem, Rejs-Džonss sāka darbu pie savas jaunākās tēmas par britu atpūtas ieradumiem. Fotogrāfs centās intensīvi dokumentēt angļu dzīves stilu, pirms tas pārāk amerikanizējas. Viņa festivālu un atpūtas brīžu fotogrāfijās jaušams savveida humors, tās stāsta vienlaikus par ekscentriskumu un ikdienas dzīves kvalitāti. Attēli ir tieši, ironiski un liriski. Reja-Džonsa darbos redzama Roberta Franka, Anrī Kartjē-Bresona (Henri Cartier-Bresson, 1908–2004) un Garija Vinogranda ietekme. Reja-Džonsa mazliet dīvainais un bieži vien neērtais Anglijas urbānās dzīves pētījums piejūras kūrortos un brīvdienu nometnēs izdots grāmatā A Day Off: An English Journal divus gadus pēc autora nāves.

“Mans mērķis ir parādīt kādu angļu gara un mentalitātes daļu, viņu ieradumus un dzīves veidu, ironiju, kas pastāv viņu veiktajās darbībās… Es tajā saskatu ko ļoti īpašu un arī smieklīgu, un es vēlos to piefiksēt no sava skatu punkta, pirms šis dzīvesveids amerikanizējas. Mēs esam svarīgā vēstures posmā, kad savā ziņā esam samazināti līdz salai vai arī izģērbti, kā piezīmēja de Golls, atstāti kaili. Kailums, iespējams, pasaka vairāk par personību nekā kārtīgi apģērbta figūra,” žurnālā Creative Camera par savu darbu izsakās pats autors.

Reja-Džonsa fotogrāfijas ir izšķirošie acumirkļi Kartjē-Bresona izpratnē, bet tie ir pārsteidzoši dīvaini. Autors ļoti labi zināja, kādi elementi vajadzīgi, lai izveidotu sev nepieciešamo attēlu. Viņa attēlu kontaktkopijas liecina, ka viņš instinktīvi juta, kad viss notiekošais sastājies nevainojamā kompozīcijā un var pāriet pie jauna notikuma.

Neskatoties uz intensīvo darbu Anglijas piekrastēs, Rejs-Džonss dedzīgi vēlas atgriezties Amerikā. Tas izdodas 1971. gadā, un viņš sāk strādāt par pasniedzēju Sanfrancisko Mākslas institūtā (San Francisco Art Institute), bet jau 1972. gada sākumā atgriežas Anglijā ar diagnosticētu leikēmiju un 1972. gada 13. martā nomirst.

Rejs-Džonss ir atstājis vairāk nekā 2500 foto filmu arhīvu, bet agrās nāves dēļ un tādēļ, ka viņa darbi ir izdoti tikai dažās foto grāmatās, Rejs-Džonss nav sevišķi plaši pazīstams. Šo situāciju cenšas labot apjomīgā trīsdaļīgā izstāde Only in England. Pirmajā daļā apskatāmi jau zināmie Reja-Džonsa darbi no 20. gadsimta 60. gadiem. Nākošajā ir redzams Pāra projekts The Non-Conformists, kura tapšanā autors visvairāk ir ietekmējies no Reja-Džonsa. Savukārt trešajā daļā ir 56 mazāk zināmi Reja-Džonsa darbi, kurus atlasījis Pārs, lai izceltu abu savstarpējo mijiedarbību. Aizraujošākā izstādes daļa ir siena ar palielinātām Reja-Džonsa filmu kontaktkopijām, kā arī izstādītajiem pierakstu blociņiem, maketiem un sarakstiem.

Šādā kontekstā ir interesanti skatīties uz Pāra sēriju The Non-Conformists, kas veidota Ziemeļanglijā 70. gadu vidū, tikko pēc mākslas skolas pabeigšanas. Sērijas nosaukums nācis no metodistu un baptistu baznīcām, kas noteica tālaika sabiedrības uzskatus. Šo lūgšanu pasauli Pārs savās fotogrāfijās parāda ļoti detalizēti, un tajās var sajust puritānisko angļu klusumu un atsvešinātību.

Grūti iedomāties, kā būtu turpinājies Reja-Džonsa projekts vai arī kāda veida attēlus viņš radītu šodien. Bet viņa iesākto ir turpinājis Pārs ar savu asprātīgo mūsdienu britu sabiedrības vērojumu. Abi kopā šie fotogrāfi ir radījuši unikālu angļu kultūras un dzīvesveida atspoguļojumu, bet izstāde Only in England parāda svarīgu pagrieziena punktu britu dokumentālajā fotogrāfijā.

Izstāde Only in England Londonas Zinātnes muzeja Mediju telpā apskatāma līdz šī gada 16. martam.