Studijas Čikāgas Mākslas institūta skolā

19. augusta rītā lidmašīna nolaižas uz Čikāgas lidlauka betona skrejceļa. Šim brīdim gatavojos gandrīz gadu, bet tikai lidostā saprotu, kur esmu iekūlies. Nevienu nepazīstu, viss liekas svešs, un vientulības sajūta piezogas nemanot.

Ja man jautātu, kāpēc izvēlējos studēt tieši Čikāgas Mākslas institūta skolā, īsti nevarētu atbildēt. Pieteicos piecās universitātēs, bet izvēlējos Čikāgu vairāk vai mazāk nejauši, varbūt domāju, ka šī pilsēta varētu būt interesanta. Katrā ziņā bija svarīgi arī, ka Amerikas mākslas augstskolu topā šī skola dala otro vietu ar Rodailendas Dizaina skolu, atpaliekot tikai no Jēlas. Vēl piesaistīja tas, ka šī universitāte piešķir stipendijas arī ārzemju studentiem.

Studijas sākās augusta beigās, kad Čikāgu bija pārņēmis karstuma vilnis. Mācību pirmajā semestrī (27. augusts–15. decembris) katru nedēļu notiek pieci dažādi kursi, katru dienu pa vienam. Piemēram, foto lekcija ir no plkst. 9.00 līdz 16.00, bet mākslas vēsture – tikai trīs stundas. Pirmajā mācību gadā ir divi obligātie priekšmeti, kas jāapgūst visiem – Research studio un Core. To mērķis ir iepazīstināt ar mākslas pasaules daudzveidību. Core kursā pildījām uzdevumus saistītus ar fotogrāfiju, video, skaņu, skulptūru, audumiem, performanci un kokapstrādi. Šis priekšmets tiešām paplašināja manu redzesloku. Research studio viss tiek balstīts uz meklējumiem un kolekciju, krājumu veidošanu. Abi priekšmeti bija pietiekoši interesanti, bet jutos laimīgs, ka man tie bija obligāti tikai pirmajā semestrī, jo biju nedaudz vecāks par kursabiedriem, tāpēc man ļāva mācību plānu veidot brīvāk.

Obligāti bija jāapmeklē arī mākslas vēstures lekcijas. Pirmajā runājām par laika periodu no aizvēstures līdz 19. gadsimtam. Ar šo kursu nebiju apmierināts, jo tik īsā laikā apskatīt tik lielu periodu ir nedaudz absurdi. Ceturtais priekšmets bija angļu valoda/filozofija. Pirmajā semestrī biju klasē ar nosaukumu Chance. Lasījām dažādus klasiskos autorus, kas rakstījuši par iespējām. Vēl biju izvēlējies krāsu fotogrāfijas kursu. Izrādījās, ka var neņemt ievada foto kursu, ja parāda savas fotogrāfijas. Diezgan ātri pārliecināju pasniedzēju, lai ļauj man darīt, ko gribu, nevis pildīt tādus uzdevumus kā “viena krāsa fotogrāfijā”, “krāsu kontrasti” utt.

Otrs semestris izrādījās daudz interesantāks. Pašlaik mākslas vēsturē aplūkojam laiku no 19. gadsimta līdz mūsdienām. Man tik ļoti patika angļu valodas pasniedzējs, ka izvēlējos citu viņa kursu – Change. Bez šiem akadēmiskajiem priekšmetiem paņēmu arī grāmatu veidošanas kursu. Semestra sākumā mācījāmies visvienkāršākās grāmatu struktūras, bet tagad jau esam nonākuši pie sarežģītākām lietām, un kursa gala projekts ir grāmata. Šajā semestrī mācos arī Sequencing, kur runājam par attēlu izvietojumu, kā viens attēls ietekmē otru u. tml. Arī šī kursa gala projekts ir grāmata.

Skolā ir mākslinieku grāmatu bibliotēka, kurā ir daudz ar rokām gatavotu grāmatu. Tur var atrast gan tādus zināmus vārdus kā Baldesari, gan skolas studentu veidotas grāmatas.

Par skolas tehnisko nodrošinājumu nevar sūdzēties. Studenti var stādāt dažādās studijās, darbnīcās un datorklasēs. Printeriem papīru var pirkt pats vai izmantot skolas sistēmu – printēšanu no ruļiem. Ir melnbaltā laboratorija, daudz dažādu alternatīvo procesu. Skolas piedāvātais fotoaparātu klāsts ir plašs. Vienīgi, lai pie šiem labumiem tiktu, ir jāizvēlas attiecīgais kurss, tāpēc nemaz tā īsti neesmu darbojies, piemēram, skolas laboratorijā. Visam vajadzīga autorizācija. Kā jau Amerikā, visi ir apsēsti ar drošību un kārtību.

Kopumā otrais semestris man šķiet daudz labāks un nopietnāks, bet domāju, ka šī skola ir ideāla uzreiz pēc vidusskolas. Skola lepojas ar savu interdisciplināro pieeju, kas nozīmē, ka jebkurš var mācīties jebko un nav noteiktu nodaļu. Vari mācīties piecas dažādas lietas vienlaicīgi vai katru semestri pilnīgi ko citu, un vislabāk viņiem patīk, ja apvieno dažādus mākslas veidus, piemēram, fotogrāfiju ar skulptūru utt. Tas ir labi, bet dažreiz šķiet – ne pārāk nopietni.

Par pašu Čikāgu – pirmkārt, šeit ir viens no valsts lielākajiem muzejiem – Čikāgas Mākslas institūts, kuram bieži eju cauri, jo foto nodaļa ir savienota ar muzeju. Skola ļoti rūpējas, lai studenti būtu nodarbināti arī ārpus lekcijām. Regulāri notiek dažādu atzītu mākslinieku vieslekcijas un prezentācijas. Pagaidām spilgtākā bijusi Sallijas Mannas lekcija, ko organizēja De Paul University. Arī pilsētā ir daudz dažādas iespējas izglītoties papildus vai vienkārši atpūsties un izklaidēties. Interesants ir arī Modernās mākslas muzejs un Kolumbijas koledžas Modernās fotogrāfijas muzejs, kurā reizi divos trīs mēnešos mainās izstādes.

Čikāga ir diezgan liela, gandrīz trīs miljoni iedzīvotāju, atrodas blakus Mičiganas ezeram, kurš ir divu Rīgas līču izmērā. Tieši ezera dēļ Čikāgu sauc par “vējaino pilsētu”. Pirms braucu uz šejieni, likās, ka amerikāņi pārspīlē ar vēju un aukstumu, bet tagad atzīstu, ka Latvijā pat vētras laikā diez vai var izjust tik spēcīgu vēju kā šeit, ikdienā ejot pa debesskrāpju ielenktajām ielām. Arī ziema šeit ir īpaša. Šīgada ziema bija ceturtā aukstākā un sniegainākā, kopš vispār tiek veikti mērījumi. Manuprāt, pilsētu interesantu padara tieši cilvēku daudzums. Cilvēki Čikāgā ir ļoti draudzīgi un atvērti. Katrs rajons ir citāds – meksikāņu rajonos visi priecīgi dungo līdzi dziesmām un ielās tirgo lētas cigaretes, ir vēl arī ukraiņu rajons, itāļu, franču. Piepilsētas izskatās izmirušas, neviens nestaigā pa ielām, visi brauc ar mašīnām. Labāk nerādīties arī dienvidu rajonos un vēl šur tur, īpaši diennakts tumšajā laikā. Kopumā šeit jūtos droši un neesmu saskāries ar agresiju, lai gan presē par to var lasīt bieži.

Esmu apmierināts ar savu izvēli mācīties ārzemēs, jo vienmēr ir veselīgi redzēt, kas slēpjas aiz horizonta. Tomēr nākamo semestri neturpināšu Čikāgā. Esmu uzņemts Braitonas Universitātē, kur turpināšu studijas no otrā gada.

Čikāgas Mākslas institūta skolas bakalaura programma:
Programmas ilgums: 4 gadi
Mācību maksa: $ 40,585 (pilna maksa bez stipendijas)
Istabas īres izmaksas: $ 14,190 gadā (īrēt dzīvokli kopā ar citiem studentiem ir lētāk)
Lekciju biežums: atkarīgs no kursu izvēles, bet pārsvarā – piecas lekcijas nedēļā
Studentu skaits kursā: 10 – 50

Kārlis Bergs (1990) ir latviešu fotogrāfs, kurš pašlaik dzīvo Čikāgā. Savos darbos Kārlis pēta vides un cilvēka mijiedarbību. Autors tikko pašizdevis grāmatu Between the lake and the sea.