Japāņu mīkla no Aleksandra Gronska
Ziemeļblāzmas kultūras namā līdz 15. jūnijam var vērot Japānu un japāņus ar fotogrāfu Ninas Korhonenas un Aleksandra Gronska acīm. Korhonenas pieeja ir tradicionāla – portretēt ikdienišķus cilvēkus ierastā vidē, bet Gronska fotogrāfijas ir interesantākas – tās gan parāda Japānas urbānās ainas, gan reflektē par fotogrāfijas skatīšanās paradumiem. Gronska darbu sēriju veido diptihi, kurus vieno telpa (reizēm parādīta no diviem skatpunktiem) vai personāži, bet šķir laiks. Detalizēti par fotografēšanas tehniku autors stāsta intervijā FK.
Sērijas knifs ir tāds, ka skatītāja prātam ir grūti iekļaut vienotā ainā divu attēlu kopīgās un atšķirīgās detaļas, tāpēc liekas, ka attēli iegūti ar montāžas palīdzību. Prāts rīkojas saskaņā ar kino skatīšanās nosacījumu, kas paredz vietas, personāžu un laika vienotību. Jā stāstu inscenē un samontē no dažādiem kadriem saskaņā ar laiktelpas kontinuitātes principu, tad epizode izskatās loģiska un ticama, pat ja filmēšana dažādās dienās noritējusi dažādās vietās. Gronskis saglabā vietas un laika vienotību, bet pārkāpj reprezentācijas noteikumus, fiksējot ainas no dažādiem skatpunktiem. Rezultātā diptihu vēstījums šķiet izdomāts, samontēts un neticams.
Kino, televīzijā un reportāžas fotogrāfijā vietas un personāžu patības nepārtrauktību laikā garantē skatpunkta secības ievērošana. Ja vienā avīzes attēlā cilvēki ar ziedu pušķiem iet no labās uz kreiso, tad pieminekļa attēls būs pa kreisi, bet nekad – pa labi. Arī tad, ja attēli uzņemti dažādos gados, stāstījums liksies patiess. Skatoties hokeja spēļu televīzijas translācijas, esam pieraduši, ka katrā trešdaļā pretinieku vārti būs pretējās ekrāna malās, tāpēc translācijas kameras neizvieto apkārt laukumam. Gronskis pārkāpj noteikumus, nesakot priekšā skatpunktu maiņas algoritmu. Tāpēc šie diptihi ir āķīga japāņu mīkla. Skatītājam jāapgriež attēli prātā, jāiztēlojas trīsdimensiju telpa, kurā var meklēt šos divus skatpunktus. Turklāt jāpatur prātā, ka personāži jau būs pārvietojušies. Patiesībā jau tā mēs rīkojamies arī ikdienā, novērojot objektus no vairākām vietām.
Aleksandra Gronska sērija demonstrē, ka reizēm jāatsakās no kultūras noteiktiem, iemācītiem šabloniem un jāpaskatās uz pasauli ikdienišķām acīm. Perfekts ieteikums, kā eiropietim skatīties uz Japānu.
