Izsapņot Leoni

70. un 80. gados Tabernas tuksnesis netālu no Almerijas pilsētas Spānijas dienvidos pārtapa par vesternu Holivudu. Šeit leģendārais kino režisors Serdžio Leone uzņēma filmas Reiz mežonīgajos rietumos (Once Upon a Time in the West, 1969), Par sauju dolāru (For a Fistful of Dollars, 1964), Par dažiem dolāriem vairāk (For a Few Dollars More, 1965) un Labais, ļaunais un neglītais (The Good, the Bad and the Ugly, 1966), padarot Tabernas tuksnesi ar tam raksturīgajām ainavām un salīdzinoši zemajām izmaksām par vesternu mājvietu. 90. gados kino režisori pārstāja uzņemt filmas Almerijā – galvenokārt tāpēc, ka filmu uzņemšana sadārdzinājās. Uzņemšanas laukumi un butaforijas tika pārvērstas par atrakciju parkiem vai pamestas, un apkaimes iedzīvotāji, kas iepriekš strādāja ar kino saistītu darbu, piemēram, kaskadieri un masu skatu dalībnieki, izpildīja vesternu performances tūristu pievilināšanai. Arī Spānijas ekonomiskā krīze ietekmēja šo industriju, kas skumst pēc vesternu uzplaukuma laikiem. Performances atsauc atmiņā pagājušos laikus, un to dalībnieku sejās jaušamas melanholiskas nenovēršamo beigu gaidas.

Melanholija nav saistīta tikai ar kino zelta ēru. Šī vieta ir kļuvusi par imitācijas imitāciju. Cilvēks pievēršas fikcijai ne tikai tāpēc, lai izbēgtu no ikdienas realitātes, bet arī, lai izzinātu atšķirību starp faktisko un iespējamo – to, kas nav iekļauts kadrā un kas varētu būt.

Krīzes apstākļos iztēles radītie vesterni ir iespējamo rietumu projekcija.

Alvaro Deprits (Alvaro Deprit, 1977) dzīvo Romā un Stambulā. Deprita darbi ir izstādīti festivālos un galerijās Arlā, Romā, Barselonā, Madridē, Londonā un Ņujorkā, viņa klientu sarakstā ir tādi izdevumi kā L’Espresso, Newsweek,Internazionale, Vanity Fair, El Periódico, Glamour, Lens (New York Times), British Journal of Photography, Playboy. 2012. gadā Alvaro saņēma PHotoEspaña OjodePez, British Journal of Photography, Viewbook Photostory balvu un atzinību Arlas fotofestivālā un Sony konkursā.