Studijas Kingstonas Universitātē

­Uz dzīvi Londonā pārcēlos pirms vairāk nekā četriem gadiem. Vēl joprojām atceros, kā ar draugu ieradāmies Londonā – bija lietaina un vēsa aprīļa pēdējā diena, un es uzreiz saaukstējos. Lietains laiks pieturējās visu atlikušo nedēļu, bet mēs bijām entuziasma pilni uzsākt jaunu dzīvi. Ar paziņu starpniecību bijām uzzinājuši par skvoteriem, un braucām uz Londonu ar mērķi padzīvot kādu laiku skvotā un atrast darbu. Skvotoju deviņus mēnešus un to uzskatu par vienu no interesantākajām dzīves pieredzēm, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Pagājušā gada rudenī izlēmu pieteikties studijām. Lielākajai daļai universitāšu Anglijā pieteikšanās termiņš ir janvāra beigas. Anglijā uz visām augstskolām jāpiesakās caur UCAS centralizēto sistēmu,  kas apstrādā visus pieteikumus augstākās izglītības iestādēm. Var pieteikties uz piecām universitātēm, tāpēc iespējas jāizvērtē kārtīgi. Ja netiek nevienā skolā, nevajag atmest ar roku – septembrī ir „tīrīšanas”, kad var pieteikties uz kursiem, kas nav pilnībā nokomplektēti.

Skolas meklēju, galvenokārt vadoties pēc studentu atsauksmēm internetā, jo ir daudz universitāšu, kas ieguvušas labu slavu, bet studiju līmenis vairs nav tik labā līmenī kā senāk. No visam skolām, kurās tiku uzņemta, izvēlējos Kingstonas Universitātes fotogrāfijas kursu. Biju pieteikusies arī uz vizuālās mākslas foundation jeb sagatavošanās kursiem, kur no visiem mākslas veidiem var apgūt pa druskai, jo īsti nebiju pārliecināta, ko gribu studēt. Taču šo domu atmetu gandrīz uzreiz, jo sapratu, ka nevēlos zaudēt gadu, turklāt foundation studijām nevar dabūt valsts kredītu. Jau atvērto durvju dienā sapratu, ka ļoti vēlos studēt tieši Kingstonā, jo radās laba sajūta, staigājot pa universitāti. Es sevi tur ļoti labi iztēlojos. Skolā ir lieliskas telpas, ir gan melnbaltā, gan krāsu laboratorija, kas nav daudzās Londonas universitātēs. Ir trīs fotostudijas, digitālās pēcapstrādes un printēšanas telpas. Ir iespēja arī aizņemties ekipējumu, kas gan ir ierobežots un bieži nav uzreiz pieejams. Bibliotēka ir ļoti plaša un gaiša, ar dienasgaismu no stikla griestiem. Skolā ir pieeja citu mākslas kursu telpām – printēšanas, dizaina utt., ir tikai jāsaskaņo ar kursa pasniedzēju, bet visi ir ļoti pretimnākoši.

Uzņemšana skolā balstījās uz portfolio prezentāciju un interviju. Uzzināju, ka esmu uzņemta, jau intervijas beigās.

Pirmais uzdevums mums tika uzdots jau vasarā, vajadzēja izveidot projektu, interpretējot tēmu Telpa (Space). Tas bija pirmais ieskats kursa biedru darbos. Kingstonas Universitātē liels uzsvars tiek likts uz komunikāciju ar citiem studentiem un citu darbu vērtēšanu.

Studijas sākas septembra vidū, pirmā ir reģistrācijas un iepazīšanās nedēļa. Šajā nedēļā visā Londonā notiek pasākumi jaunajiem studentiem, kas tā arī saucas – Londonas jauniņo nedēļa (London freshers week). Nopērkot vienu biļeti, var tikt neskaitāmos pasākumos un klubos par brīvu.

Sākoties studijām, jau pirmajā nedēļā sapratu, ka kurss nav visai labi organizēts. Fotogrāfijas kurss šajā skolā ir samērā jauns, tam pat nav desmit gadu. Pirmā pusgada beigās kursa vadītāja aizgāja no darba, un viņas vietā vēl joprojām neviens nav atrasts. Toties mēs ieguvām lielisku pasniedzēju Lorenu Vindsoru (Lauren Windsor), kura sakārtoja kursa struktūru un lika studentiem darīt vairāk nekā iepriekš.

Reizi nedēļā notika lekcijas. Pirmajā pusgadā tās bija kopā ar citiem mākslas un dizaina kursiem, sniedzot vispārēju ieskatu mākslas norisēs un veidos. Uz katru lekciju bija jāizlasa teksti par tēmu un lekcijas beigās notika diskusijas, kuras gan nebija diez ko aktīvas lielā studentu skaita dēļ. Otrajā pusgadā lekcijas notika katram kursam atsevišķi. Lekcijās uzsvars tiek likts uz fotogrāfijas vēsturi un tās nozīmi.

Pāris reizes nedēļā notika praktiskās nodarbības, kur mēs apguvām dažādas fotogrāfijas nianses – studijas apgaismojuma lietošanu, kopēšanu, fotografēšanu ar dažādu formātu kamerām, cianotipiju procesu, fotogrāfiju iekrāsošanu, pētījumu veikšanu. Praktiskās nodarbības sniedza visai niecīgu ieskatu, toties katrs varēja izvēlēties saistošāko un attīstīt iemaņas.

Reizi nedēļā notiek arī semināri un vieslekcijas. Semināros studenti no visiem trim gadiem tiek sadalīti grupās. Tādējādi tiek dota iespēja aprunāties un redzēt arī otrā un trešā kursa studentu darbus. Katru semestri grupas tiek mainītas, arī pasniedzēji mainās, kas man ļoti patīk, jo katram pasniedzējam ir savs viedoklis un dažāda pieeja mācību procesam. Semināri ir jāapmeklē obligāti, vieslekciju apmeklējums ir katra paša ziņā.

Taču viena lieta ir lekciju un praktisko nodarbību apmeklējums, otra – pašiniciatīva un aktivitāte. Lai sekmīgi nokārtotu kursu, daudz jāstrādā individuāli, jāpēta, jālasa, jābildē. Vienmēr ir iespēja pakonsultēties ar kādu no pasniedzējiem, ja jūties iestrēdzis vai kaut ko nesaproti.

Katrā semestrī tiek dots uzdevums, ko vērtē noslēgumā. Pirmajā mums bija jāizveido grāmata par brīvu tēmu; otrajā varējām izvēlēties, kādu projektu veidot. Uzdevumu vērtējot, svarīgākais bija pētījums un prezentācija. Katra semestra noslēgumā tika vērtēts ne tikai projekts, bet pilnīgi viss, ko bijām darījuši gada laikā – pieraksti, skiču grāmatas, pētījuma materiāli, bukleti no apmeklētajām izstādēm un attēli. Bija ļoti grūti to visu atgādāt uz skolu, jo sakrājies bija daudz. Sapratu, ka pasniedzēji tiešām vēlas redzēt to lielo materiālu daudzumu, pārliecināties, ka tiek arī pētīts, ne tikai bildēts. Vērtēta tiek ne tikai praktiskā darbība, bet arī teorētiskās zināšanas, un katra semestra beigās ir jāraksta eseja, kas veido daļu no gala atzīmes.

Kā jau vairumā skolu, pirmajā gadā mēs eksperimentējām ar dažādām tehnikām un apjautām, kas īsti ir fotogrāfija. Otrs gads ir paredzēts savas nišas atrašanai. Trešajā gadā uzmanība jākoncentrē uz gala projektu un izstādes veidošanu. Visu trīs gadu laikā notiek vieslekcijas un ir jāapmeklē semināri.

Kingstona atrodas Temzas krastā, netālu no Ričmondas parka, vieta ir ļoti skaista un mierīga. Tā vēsturiski veidojusies kā mazs ciemats. Līdz Londonas centram ir apmēram 30 minūšu brauciens ar vilcienu. Edvards Meibridžs nāk no Kingstonas, šeit ir arī viņam veltīts muzejs. Es gan pati nedzīvoju Kingstonā, tāpēc vēl neesmu iepazinusi tās vietas un sabiedrisko dzīvi. Savukārt mani kursa biedri reti aizbrauc uz Londonas centru, jo Kingstonā praktiski viss ir pieejams, izņemot, protams, muzejus, galerijas un grāmatu veikalus, bet dažreiz tiek organizēti kursa izbraucieni uz centru galeriju un grāmatnīcu apmeklēšanai.

Skolā ir daudz biedrību, kurās, ja ir laiks un interese, var iestāties. Biedrību vietā esmu izvēlējusies spāņu valodas kursus, kas skolā tiek piedāvāti bez maksas (var apgūt arī citas valodas).

Esmu saņēmusi valsts galvotu kredītu gan studiju nomaksai, gan studējošā (uzturēšanās izmaksām) kredītu. Rezidenti, kas Anglijā dzīvo vairāk par trim gadiem, var dabūt abus, tikmēr ES studentiem pieejams tikai studiju nomaksas kredīts. Kredīts jāsāk atmaksāt, ja gada ienākumi pārsniedz 21 tūkstoti sterliņu mārciņu. Iesaku pieteikties arī uz visām pieejamām stipendijām, par kurām daudzi nemaz nezina. Kingstonas Universitāte izsludina vienu, kas ir trīs tūkstoši mārciņu gadā, divi no tiem sedz studiju maksu vai kopmītņu īres maksu, bet tūkstotis tiek ieskaitīts bankas kontā, sadalīts trīs iemaksās gadā. Studijas var savienot arī ar darbu vai praksi. Pati strādāju divas līdz trīs reizes nedēļā, bet mana kursabiedrene pat ir spējusi studijas apvienot ar darbu trīs reizes nedēļā un praksi foto studijā reizi nedēļā.

Neraugoties uz vairākiem trūkumiem kursa sistēmā, esmu apmierināta ar studijām. Esmu ļoti daudz iemācījusies ne tikai lekcijās, bet arī no studiju biedriem, individuālām sarunām ar pasniedzējiem un strādājot patstāvīgi pēc lekcijām.

Kingstonas Universitātes Fotogrāfijas nodaļas bakalaura programma
Programmas ilgums: 3 gadi
Mācību maksa: 9000 £ gadā
Istabas īres izmaksas: no 450 £ mēnesī (daudz lētāk ir īrēt māju kopā ar draugiem)
Lekciju biežums: trīs dienas nedēļā
Studentu skaits kursā: aptuveni 30