Sēdi kluss

Par sērijas Sēdi kluss galveno objektu kļuvusi telpa, kas dāvā man iespēju uz brīdi atpūsties no nepieciešamības radīt iespaidu, būt par attēlu, objektu pašai. Rituāli pārvietojoties starp personīgajām spēka vietām Latvijas mazpilsētās, pilsētu nomalēs vai tikai nomaļu sajūtā, cenšos reģistrēt to dažādās grimases. Kameras slēdža nospiešana apstiprina manu klātesamību, piederību, ierašanos un atvadas. Dažkārt tas ir veids, kā savu (pie)redzi pielāgot neapgūtai ainavai vai situācijai. Starppilsētu autobusā sēžos kā laika mašīnā, lai dotos lēnāku pulksteņu, radošas izdomas un patiesu vaibstu meklējumu rituālos un pasaulītēs viņpus Rīgas modēm, vienlaikus – bēgot no centra un meklējot iekšējo. Mani interesē aploces attiecība pret centru. Ja, piemēram, skatās no austrumiem, Ķengarags ir Rīgas nomale, Latgale – Latvijas nomale, Latvija – Eiropas nomale, kur “modernās pasaules” elementi un ieražas tiek oriģināli izmantoti, pārklājas, strīdas vai sadzīvo ar padomju laika zīmēm interjeros, vidē, sejās, klusajās dabās.

Sērijas nosaukums radies, spēlējoties ar frāzēm, ko veido tīmeklī visbiežāk meklētie vārdu savienojumi, saistīti ar sēdēšanu:

Sit silently/sit silently doing nothing/ we sit silently and watch the world/ we sit silently and watch.

Iespējams, klubkrēslā atlaidies arī Francs Kafka, kad viņu piemeklējusi apjauta: “Nevajag, lai tu izietu no mājas. Paliec pie sava galda un ieklausies. Pat neklausies, tikai gaidi. Pat negaidi, tikai klusē un esi viens pats. Pasaule tev piedāvāsies, nomezdama masku, viņa nespēj citādi kā vien svētlaimē izvīties tavā priekšā.”

Katrīna Ķepule (1981) šogad absolvēja ISSP skolu. Ar projektu Sēdi kluss nominēta LensCulture Emerging Talent balvai, kā arī piedalījās projekta Celebrating Europe grupas izstādē Kauņā.