Iekšā/ārā

Viņi bieži iznieko savu brīvību pēc pašu vēlēšanās un “iesēžas” kaut kā muļķīga dēļ. Cietumā pavadot piespriesto soda laiku, viņi sev nosolās nekad nepieļaut to pašu kļūdu vēlreiz un neatgriezties cietumā no jauna. Tomēr ar šo apņemšanos nepietiek. Ilgtermiņa sods atstāj savu nospiedumu, un ar to šiem cilvēkiem jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. Ieradumi, kas palīdz izdzīvot cietuma vidē, kļūst par nastu, kad jāsāk dzīvot normālā dzīve. Šī nasta padara tik ļoti kāroto brīvību par stāvokli, kurā tiem ir grūti sev atrast pielietojumu, un tikai dažiem tas izdodas. Lielākā daļa izvēlas vienkāršāku risinājumu. Viņi atgriežas pie iepriekšējiem paradumiem, ierastās vides un beigu beigās atkal nokļūst aiz restēm, jo tikai tur viņi jūtas droši un pasargāti. Tikai tur viņiem nav jāpieņem sarežģīti praktiski lēmumi. Un viss sākas atkal no jauna. Tomēr tā tam nevajadzētu būt.

Šī fotogrāfiju sērija stāsta par cietumniekiem Polijā. Mani interesē viņu viedoklis par brīvību, kādas ir viņu sajūtas attiecībā uz to, kāpēc daudzi no viņiem nevarēja dzīvot ārpus cietuma mūriem un atgriezās. Šīs fotogrāfijas es uzņēmu cietumos un bijušo cietumnieku atbalsta centros Polijas ziemeļaustrumos.

Kamils Slešinskis (Kamil Sleszynski, 1982) ir fotogrāfs dokumentālists no Bjalistokas (Polija). Viņš strādā pie ilgtermiņa projektiem, koncentrējoties uz personiskiem stāstiem.