Ne viens, ne otrs
Īru māksliniece Keita Nolana (Kate Nolan, 1979) ir plašāk pazīstama ar saviem foto projektiem, kuros galvenā uzmanība veltīta sievietei, tās identitātei dažādu kultūru kontekstā. Neither ir mākslinieces skatījums uz sievietēm Kaļiņingradas apgabalā, taču jau projekta nosaukums, ko varētu tulkot kā Ne viens, ne otrs, sniedz mājienu, ka stāsts šajā gadījumā nav tikai un vienīgi par sievietēm, bet arī par pašu Kaļiņingradas apgabalu, kas dzīvo izolācijā gan no Eiropas, gan Krievijas.
Lai gan process no idejas līdz grāmatai aizņēma vairākus gadus, tā rezultātu var uzskatīt par veiksmīgu – no 250 eksemplāriem autores rīcībā atlikuši vien daži.
Pirms grāmatas izveides atsevišķas fotogrāfijas no Neither sērijas izstādītas Īrijā, Lielbritānijā un Krievijā, 2013. gadā sērija vinnēja Alliance Francaise foto konkursā. Lai dziļāk izprastu saistību starp sastapto sieviešu stāstiem un Kaļiņingradas apgabala identitāti, autore uzklausīja arī to sieviešu stāstus, kas ieradušās Kaļiņingradā 1945. gadā, kā arī apkopoja mūsdienu sieviešu dienasgrāmatu tekstus.
Ar grāmatas palīdzību Nolana vada skatītāju caur Kaļiņingradas ielām un telpām, pamīšus iepazīstinot ar sastaptajām sievietēm. Ietverot grāmatā ne mazums stereotipisku padomju elementu, Nolana uzsver Kaļiningradas postpadomju pilsētas tēlu; savukārt sieviešu portreti drīzāk reprezentē paaudzi, kurā sastopas dažādas ietekmes, gan mūsdienu Krievijas, gan rietumnieciskā ideoloģija. Pa retam Nolanas fotogrāfijās parādās kāds vīrietis, taču tam vairāk ir simbolisks raksturs. Lai gan redzams, ka autore ar katru sievieti sākotnēji nodibina kontaktu, kopumā portreti rada distancētu sajūtu. Autore gan pārsvarā tiecoties piekļūt tuvu sievietēm, runājoties ar viņām, bet, tiklīdz rokās tiek paņemta kamera, fotogrāfe atkāpjas soli atpakaļ, ļaujot katrai sievietei parādīt sevi tā, kā viņa vēlas.
Būtisks grāmatas elements ir teksts. Grāmatā iekļautie dienasgrāmatu ieraksti liecina par fotografēto sieviešu ikdienu, pārdomām, sapņiem un bailēm.
Lūdzu Nolanu atbildēt uz dažiem jautājumiem.
Pastāsti, lūdzu, par savu grāmatas publicēšanas pieredzi un par Indiegogo kampaņu.
Grāmatas radīšana bija divus gadus ilgs process. Man palaimējās, ka sadarbojos ar holandiešu dizaineru SYB, kas visu šo laiku bija lielisks palīgs un atbalsts. Sākotnēji tika izveidotas piecas dažādas grāmatas skices un uzsākta Indiegogo pūļa atbalsta kampaņa. Tā kā finansējumu no šī atbalsta veida neguvām, grāmatas izdošana uz laiku tika iesaldēta. Vēlāk, pārvērtējot savas iespējas, mēs mainījām grāmatas dizainu un nolēmām lietot digitālo druku, kas samazināja izmaksas un sniedza iespēju šo pasākumu pašfinansēt. Galu galā tas, ka nesaņēmām finansējumu un ieguvām laiku, izrādījās vērtīgi, jo atturēja no sākotnējā grāmatas dizaina, kas mani līdz galam neapmierināja. Savukārt pūļa atbalsta kampaņa radīja pietiekami lielu popularitāti, kas vēlāk noderēja, prezentējot gala rezultātu.
Tā kā konkurence grāmatu tirgū ir liela, kāds būtu tavs padoms tiem, kas tikai plāno publicēt savu fotogrāmatu?
Ir būtiski atcerēties, ka labam rezultātam nepieciešams laiks un vairāki mēģinājumi. Ir jābūt skaidrībai, kādu tieši vēstījumu autors ar grāmatu vēlas sniegt, un tam jāpiemeklē visatbilstošākais grāmatas formāts. Rūpīgi jāpārdomā, vai stāsts ir piemērots grāmatas formātam, jo pašpublicējumu tirgus ir tik ļoti piesātināts, ka liela daļa grāmatu vienkārši pazūd starp daudzām citām. Ieteiktu veidot kontaktus ar grāmatnīcām, panākt, lai par grāmatu tiek runāts un rakstīts, kā arī pašam autoram ir vērtīgi būt klāt dažādos pasākumos. Iesaku arī ieplānot grāmatas publicēšanu laikā, kad norisinās Paris Photo vai Arlas fotofestivāls. Esmu atklājusi, ka cilvēki, kas darbojas pašpublicēšanas sfērā, patiesi rada fantastiskas grāmatas.
Neither grāmatas ir gandrīz izpārdotas. Kāds būs tavs nākamais solis?
Tā kā esmu atpakaļ Īrijā, vēlos izzināt vairāk to vietu, no kurienes pati nāku. Esmu uzsākusi projektu par īru sievietēm, kā arī vēlos izprast savu lomu šajā kontekstā.
Neither grāmatu tās online versijā var apskatīt autores mājas lapā. Klātienē par savu fotogrāmatu Keita Nolana stāstīs Bristoles fotogrāmatu festivālā no 12. līdz 14. jūnijam.
