Minskas fotomēnesis: divreiz lielāks nekā pērn

2. oktobrī Baltkrievijas galvaspilsētā tiek atklāts Minskas Fotomēnesis. Šīgada programma solās būt īpaši vērienīga, starp autoriem gan plaši pazīstami ārvalstu fotogrāfi – Martins Pārs, Rimalds Vikšraitis, Rafals Milahs –, gan arī divi latvieši – Iveta Vaivode un Andrejs Strokins. C/O Berlin uz Minsku ved Ivetas Vaivodes sēriju Klēpis, bet Rīgas Fotomēnesis – Andreja Strokina izstādi Cilvēki kāpās. Aicinājām uz sarunu Minskas Fotomēneša māksliniecisko direktoru Andreju Lenkeviču (Андрэй Лянкевіч).

Kāda ir lielākā atšķirība, salīdzinot šīgada un pagājušo festivālu?

Vissvarīgākās izmaiņas ir tādas, ka šogad esam dubultojuši izstāžu skaitu. Pagājušajā gadā mums bija 12 izstāžu, bet šogad būs 23. Tas pats attiecas uz institūcijām – muzejiem, galerijām, vēstniecībām utt. –, kas piedalās Fotomēneša organizēšanā. Mums ir izdevies padarīt festivālu plašāk pieejamu apmeklētājiem, ir vairāk izstāžu un notikumu, un tie notiek vairākās vietās. Turklāt esam sadarbojušies ar dažādām valstiskām, neatkarīgām un starptautiskām organizācijām. Mums ir arī vērienīgi apmaiņas projekti, piemēram, ar Rīgas Fotomēnesi un Tbilisi Fotofestivālu. Teiksim tā, no pieaicināto institūciju skatpunkta, mums ir sajūta, ka esam noorganizējuši reālu fotomēnesi. Taču nākamais solis būtu pieaicināt kuratoru, kas organizēs festivālu nākamgad.

Šogad mums ir arī jauna norises vieta CEX, kur notiks deviņas izstādes. Tas ir milzīgs angārs 2000 m² platībā, kur notiks arī atklāšana ar mūziku un vīnu. Tagad apmeklētājiem būs viena vieta, kur tie varēs pavadīt pusi dienas, skatoties fotogrāfijas. Vēl viena pieminēšanas vērta izmaiņa ir divi lieli pasākumu etapi. Pērn mums bija pasākumi katru dienu, bet mēs saņēmām negatīvas atsauksmes no vietējiem, sakot, ka šāds grafiks bija pārāk intensīvs. Tāpēc šogad divas nedēļas oktobrī būs rezervētas izstādēm un lekcijām: viena oktobra sākumā un otra oktobra vidū.

Kas ir ievērības cienīgs šīgada festivālā?

Mums ir svarīgi turpināt tradīcijas un uzturēt kontaktu ar cilvēkiem, kuri ar mums ir sadarbojušies iepriekš. Piemēram, pērn mums izdevās publiskai sarunai uzaicināt Martinu Pāru, un šogad galerija Y organizēs Pāra un Rimalda Vikšraiša izstādi Real World. Jāpiemin arī izstāde, ko organizēs C/O Berlin, visievērojamākā Berlīnes fotogalerija. Viņi izstādīs divus no talanta balvu konkursa finālistiem – Ivetu Vaivodi un Danielu Zeifertu (Daniel Seiffert). Pie mums viesosies arī Fransuāza Hagjēra (Françoise Huguier) no Parīzes ar izstādi Komunalka. Šī projekta ietvaros viņa piecus gadus fotografēja komunālos dzīvokļus Sanktpēterburgā. Ir ļoti svarīgi parādīt šādu projektu baltkrievu fotogrāfiem, kuri bieži vien nezina, ko fotografēt šeit. Vēl viens projekts, ko vērts pieminēt, ir Wild, kuru organizē kurators Matiass Hārders (Mathias Harder), Helmuta Ņūtona biedrības direktors Berlīnē. Šī kolekcija, kas ietver trīsdesmit fotogrāfijas no visas pasaules, sniedz izpratni par laikmetīgo dzīvnieku fotogrāfiju – no kāda skatpunkta, kādā veidā strādāt ar šo tēmu, sākot ar dzīvnieku portretiem un beidzot ar kluso dabu, kurā piedalās dzīvnieki. Mums būs arī vairākas izstādes, kas veltītas Baltkrievijas fotogrāfijai. Jurijs Vasiļjevs (Jury Vasiljeu), Minskas fotokluba dibinātājs 70. gados, atklās amatieru fotogrāfijas scēnu Baltkrievijā. Arī daži jaunie baltkrievu fotogrāfi izstādīs savus darbus, piemēram, Sergejs Ļiskičs (Siarhiej Lieskiec), kurš ir fotografējis dzīvi Baltkrievijas lauku ciematos, un Anna Ļevankova (Anna Levankova), kura ir pievērsusies nāves tēmai.

Kad vislabāk ierasties ārzemju viesiem?

Manuprāt, uz atklāšanas pasākumu 2. oktobrī, kad būs daudz un dažādas izstāžu atklāšanas, daudz ārzemju viesu un forša ballīte. 11. oktobrī Baltkrievijā notiks prezidenta vēlēšanas, un, kā jau jūs zināt, Baltkrievijā nekad nevar zināt, kas notiks pēc vēlēšanām, tāpēc labāk ir ierasties pirms tam. (Smejas.)

Vai, tavuprāt, festivāls ir mainījis sabiedrības un mākslas publikas attieksmi pret fotogrāfiju?

Kas attiecas uz institūcijām un mākslas publiku, protams! Tas ir solis uz priekšu, jo tagad mēs saņemam izstāžu priekšlikumus no vēstniecībām un institūcijām. Šogad arī bija vieglāk piesaistīt sponsorus. Bet ir grūti runāt par sabiedrības attieksmi kopumā, jo jāsagaida atklāšana un jāskatās, cik liels būs apmeklētāju skaits. Par to parunāsim pēc nedēļas.