FK jautā – tavs dārgākais foto pasūtījums?

Šoreiz rubrikā, kurā profesionāli Latvijas fotogrāfi stāsta par savu darba ikdienu, uzdevām jautājumu – kāds ir bijis tavs dārgākais foto pasūtījums?

Valts Kleins:
Viens privāts portrets, viena fotogrāfija – ar lidojumu biznesa klasē turp-atpakaļ un trīs dienu uzturēšanos ārzemēs. Summa ir diskrēts jautājums, un manā fotogrāfa ētikā šī tolerance attiecināma uz jebkuru klientu, neatkarīgi no viņa statusa.

Iveta Vaivode:
Savu fotogrāfa honorāru nosaku pēc dienas likmes, līdz ar to peļņas apjomā starp pasūtījumiem nav lielas starpības. Tiesa, ja jābildē vairākas dienas, kā tas bija Krassky vai Adidas gadījumā, tad nenoliedzami arī kopējā tāme pieaug. Ārvalstu klienti parasti nosaka cenu paši. Standarta likme ir aptuveni 500–800 eiro dienā tā saucamajam editorial pasūtījumam. Lai gan nesen manu sēriju publicēja Vācu GEO, un honorārs par šo publikāciju bija 3500 eiro.

Andrejs Zavadskis:
Reklāmas bildēšana – 7000 eiro + PVN. Uzņēmums pasūtīja atjaunot bilžu foto banku ar svaigām, interesantām bildēm. Fotografēšana norisinājās nedēļu, un bilžu apstrāde vēl divas nedēļas.

Ģirts Raģelis:
Kāda nesena publikācija kādā gada pārskatā, kur tika pārpublicēta ļoti neliela 3 x 4 cm fotogrāfija, un par to samaksāja 60 eiro. Ņemot vērā ieguldīto darbu un fotogrāfijas izmēru, šķita, ka tā ir vislielākā nauda, kas saņemta.

Edijs Pālens:
Precīzas summas par fotoreportāžām nosaukt nevaru, bet dažreiz tās var sasniegt vairākus tūkstošus, tas atkarīgs no notikuma nozīmīguma un ekskluzivitātes. Pašam personīgi fotogrāfiju skaita un laika ziņā attiecībā pret summu dārgākais foto pasūtījums ir bijis Spiegel žurnālam. Divas minūtes fotografēju četrus vācu studentus (parasta kopbilde), apmēram 15 kadru, no kuriem tikai viens bija vajadzīgs. Par vienu foto samaksāja 400 eiro.

Emīls Desjatņikovs:
Tās ir kāzas, kur es saņemu 400 eiro. Bet par video operatora darbu tie ir bijuši 500 eiro, tā bija izglītojoša filma par 4. maiju.

Jānis Knāķis:
Pašu dārgāko pasūtījumu īsti neatceros, bet varbūt sabiedrībā populāru cilvēku vēlēšanās tikt uz žurnālu vāka pirmsvēlēšanu periodā. Ir bijis, ka cilvēks vienkārši samaksā par fotosesiju, jo tā viņam ir patikusi, kaut iepriekš ne par kādām naudām nebija pat runa.

Kristaps Kalns:
Ja rēķinātu pēc samaksas par darba stundu, tad varbūt pat kāds sen aizmirsts niecīgs darbiņš būtu bijis visizdevīgākais, bet lielākie un labāk apmaksātie darbi nemaz nebūtu tik izdevīgi.

Nils Vilnis:
Apjomīgs pasūtījums ar daudz darbiniekiem un summu ar četrām nullēm.

Andrejs Strokins:
Dārgākais pasūtījums bija portretu sesija Google AdWords. Neko vairāk pateikt nevaru, viens no pasūtījuma priekšnoteikumiem bija informācijas neizpaušana trešajām personām par īstenoto darbu.

Vladimirs Svetlovs:
L’OREAL Baltic matu krāsas reklāmas kampaņa trīs Baltijas valstīs.

Billijs Locs:
Lielākais pasūtījums ir bijis kāda pāra kāzu iemūžināšana Anglijā. Honorāra apmēru gan atļaušos neminēt.

Rihards Puriņš:
Lielāko karjeras daļu esmu strādājis komandās, kur samaksa tiek dalīta pēc ranga kvalifikācijas, ieguldījuma. Arī, ja kopējā komandas honorāra daļa ir vairāki desmiti vai simti tūkstošu, bieži vien uz katru tās dalībnieku nekas kosmisks nesanāk. Pirmais lielais honorārs bija kādā uzņēmumā, kur biju reklāmas daļas jaunākais fotogrāfs. Kooperatīvu kustības pats sākums, šiverīgi uzņēmuma čiekuri savērpa pusprivātus biznesus. Vienam uzņēmumam darba nedēļā uztaisīju bildes bukletiem pirtīm, atpūtas bāzēm, medību mājām un kempingiem. Tāmes ap 12 tūkstošiem rubļu. Alga man bija 160 rubļu, rūpnīcas direktoram – 800 rubļu. Visu arī samaksāja kā par līgumdarbu.

Māris Ločmelis:
Projekta LiveRiga reklāmas kampaņa. Bildēšana notika vienā no kinostudijas paviljoniem. Visu uzstādījumu izveidošana un bildēšana aizņēma 10 dienu. Masu skatos piedalījās 40 cilvēku, tika izveidots baseins, un smagā kravas mašīna saveda pludmales smiltis, lai izveidotu Daugavas krastu, bet Rīgas panorāma tika izgriezta no kartona. Bildēts tika uz filmas, pēc tam skenēts. Tas tika darīts tādēļ, lai viss izskatītos īsti, sirreāli un pēcapstrādē būtu pēc iespējas mazāk jādara.

Reinis Fjodorovs:
Mans ienesīgākais darbs bija saderināšanās pasākums Manhetenā. Paziņa palūdza aizstāt fotogrāfu, kurš bija saslimis. Tie bija 700 dolāru par stundu.

Oļegs Zernovs:
Kāds portrets, kas klientam izmaksāja 1200 eiro.

Ojārs Jansons:
Pirms kādas privātas bildēšanas vienojāmies par summu, taču pēc tam man prasa, lai saku, cik es par to gribu. Dabīgi, es nosaucu 700 latus. Pēc tam saproti, ka ir tik grūti atbildēt, cik tu gribi, jo Latvijā fotogrāfijā nav vispārpieņemtu standartu un tarifu.

Reinis Hofmanis:
Ir bijuši vairāki labi apmaksāti reklāmas darbi, kā arī pasūtījumi no ārzemju medijiem, kas vienmēr ir vairākas reizes labāk apmaksāti nekā līdzvērtīgi pasūtījumi Latvijā. Vislielākā summa tomēr saistīta ar radošo darbību, kad Strasbūras Artothèque iegādājās četrus manus darbus savai kolekcijai. Šāds ienākums sniedz daudz lielāku gandarījumu nekā komercdarbi.